Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par ko sapņo Latvijas glābēji?

Sallija Benfelde
13:25
01.07.2021
14

Aldis Gobzems jau pirms laba laika paziņojis, ka Latvijai jādraudzējas ar Krieviju, gan nepaskaidrojot, kā to var izdarīt, ja “draudzība” Putina un viņa svītas izpratnē nozīmē darīt tieši tā, kā to vēlas viņš.

Pašlaik Gobzemam acīmredzot gan vairs nav laika domāt par šo draudzēšanos, jo tagad viņam pats galvenais ir stāstīt, ka masku valkāšana un ierobežojumi saistībā ar pandēmiju līdzinās holokaustam. Turklāt savam paziņojumam Facebook viņš klāt pielicis attēlu, kurā augšējā daļā ir viņš pats ar dzelteno zvaigzni rokās, bet apakšējā – ebreji, kurus nošauj nacistu formās ģērbti cilvēki. Šķiet, te jebkuri komentāri lieki. Acīmredzot par to, ka deputāts Gobzems ir pārkāpis jebkuras ētikas un morāles normas, būtu jālemj Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Protestu ir paudusi arī Latvijas Ebreju kopiena. Vai nonāks līdz tiesas darbiem, vai arī Latvijas nākotnes solītājam būtu jāmeklē palīdzība kādā ārstniecības iestādē, laiks rādīs.

Nupat bezmaksas avīzītes no vēl viena Latvijas glābēja laikam jau ir saņēmuši gandrīz visi vēlētāji. Kādreizējais satiksmes ministrs un Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ir bijis ne vienas vien partijas dibinātājs. 11. Saeimas vēlēšanās pilnībā izgāzies, bija spiests aiziet no oficiālās politikas skatuves, bet tagad savos atbalstītājos sapulcinājis ne vienu vien bijušo politiķi un dažas personas, kuru reputācija, maigi sakot, ir ne pārāk tīra.

Ja palasa bezmaksas avīzīti, naivam vēlētājam var rasties priekšstats, ka Latvijas valsts eksistē, tikai pateicoties Šleseram, ka, piemēram, nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” eksistē tikai tādēļ, ka savulaik Latvijā ir piedzimis Šlesers – tieši tāpat kā virkne viesnīcu, lielveikalu, Rīgas pasažieru osta u.t.t., kuras taču ir darbavietas daudziem iedzīvotājiem.

Aizgūtnēm tiek slavēti arī Šlesera atbalstītāji, kuri gan vēl nav solījuši, ka iestāsies partijā un kandidēs vēlēšanās, bet ir gatavi stāstīt, ka Latvijā viss ir slikti un ka tik ģeniālu un gudru cilvēku kā Šlesers Latvijā vēl nekad nav bijis un nebūs. Viena no lielajām Šlesera rūpēm ir par to, ka Latvijas premjers un Valsts prezidents esot pret Lukašenko un Putina režīmiem, jo, pēc Šlesera domām, premjeram vajagot tikties ar Putinu, lai sarunātu draudzību.

Ja avīzīte veltīta slavas dziesmām Šleseram, tad Facebook lapā Ainārs Šlesers atklāti ņirgājas un sunī gan premjeru, gan Valsts prezidentu. Protams, Latvijā viss ir slikti un gan premjers, gan prezidents ir vainīgi pie visa, kas noticis un notiek. Taču visskarbākie pārmetumi gan premjeram, gan Valsts prezidentam ir par to, ka viņi ir nostājušies pret Baltkrievijas diktatoru un slepkavu Lukašenko un Krievijas politiku un tās karognesēja Putina totalitārisma un diktatūras virzienā strauji slīdošo politiku. Piemēram, daži citāti no Šlesera “atklāsmēm”, un atvainojos par to stilu, bet atstāstīt to ir gandrīz neiespējami, tas jācitē: “Jampampiņš Kariņš atkal kvaukšķ! Kariņš, kurš aktīvi ir iesaistījies Lukašenko režīma gāšanā, tagad ir kļuvis par galveno cīnītāju pret Krieviju!”; ““Eiropa var uzstādīt noteikumus un prasības Krievijai”, paziņo Kariņš”; “Vai tiešām Kariņš ir pārkarsis saulē vai vienkārši aptracis? Kāpēc viņš grib būt par galveno karognesēju cīņā pret Baltkrieviju un Krieviju? Kāds no tā labums Latvijai?”

Protams, to, ka brīvība, neatkarība un demokrātija tomēr prasa upurus jeb – kā mēdz teikt – par demokrātiju tomēr nākas maksāt katrai paaudzei, topošo Latvijas glābēju neinteresē. To, ka mums aiz robežas divās valstīs veidojas baiss režīms un ka to ignorēt nozīmē riskēt vēlreiz attapties 1940. gada vasarā, Šlesers pat negrib zināt.

Kāda tad ir Šlesera sapņu zeme Krievija? 23. jūnijā Levadas Centrs publicēja rakstu par aptauju šī gada maijā, kurā pētīts, kāda ir Krievijas un Ukrainas iedzīvotāju attieksme pret Staļinu. 56 procenti Krievijas iedzīvotāju ir pārliecināti vai drīzāk pārliecināti par to, ka Staļins bija izcils vadonis. Tikai 14 procenti respondentu domāja citādi. Turklāt kopš 2016. gada ir dubultojies to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas Staļinu uzskata par izcilu vadoni – 2016. gadā par izcilu viņu uzskatīja tikai 28 procenti iedzīvotāju. Savukārt to skaits, kas ir pretējās domās, ir samazinājies no 23 līdz 14 procentiem. Ukrainā par izcilu viņu uzskata 16, bet pretējās domās ir 40 procenti iedzīvotāju.
Atliek vien domāt, ka Šlesers zina, ar kādu valsti viņš ļoti grib draudzēties un kādas valsts vēlmes grib izpildīt, jo nevar taču būt, ka tik ģeniāls cilvēks nezina un nesaprot, ko dara, un rīkojas tikai savtīgu interešu dēļ. Tiesa gan, to, vai klausīt Putinam, tomēr izvēlēsies Latvijas pilsoņi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi