Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vēlreiz par vakcināciju

Sallija Benfelde
11:03
12.07.2021
6

Valdības lēmums par obligāto vakcināciju atsevišķām iedzīvotāju grupām, kas saistīti ar dažādiem pakalpojumiem, vēl jāapstiprina, bet ir skaidrs, ka to vidū, kuri ir pret vakcīnām, sāksies vētra. Tiks
piesauktas cilvēktiesības un likumu neievērošana.

Jāteic, tas ir interesants paradokss. Piemēram, skolotāji gandrīz vai pieprasa, lai no pirmā septembra visas skolas būtu vaļā, bet vakcinējušies ir vien 54 procenti. To grūti saprast, jo skolotāja profesija – vismaz kādreiz – tika saistīta ar gaismas nešanu tautai. Protams, ja arī būtu vakcinējušies visi skolotāji, absolūtas un simtprocentīgas garantijas, ka skolā neviens nesaslims, nevar būt. Gan jau kāds no vecākiem to nebūs izdarījis, kāds bērns kļūs par vīrusa pārnēsātāju, pat ja pats to nejutīs. Bet ir arī skaidrs, ka vakcinēti skolotāji samazinātu vīrusa izplatību.

Savdabīga ir izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) nostāja – tā cenšas nobalansēt starp skolotājiem un vecākiem, lai nenokaitinātu ne vienus, ne otrus. Tagad, lūk, esot jāveic izpēte, jāaptaujā skolotāji, kāpēc viņi nevakcinējas, kāda ir viņu motivācija. Vai tiešām kādam ir jādod pavēle arodbiedrībai – piemēram, valdībai?! Vai redzot, ka skolotāji nav paši aktīvākie vakcinācijas atbalstītāji, to nevarēja darīt jau pavasarī? Tagad paies pāris mēneši un skolas laiks jau būs klāt, pirms visus aptaujās, izveidos darba grupu, izanalizēs un secinās, ko darīt un vai tur vispār var kaut ko darīt. Jājautā – vai skolotāju motivācija kardināli atšķirsies no pārējo iedzīvotāju iebildēm, kāpēc viņi negrib vakcinēties?

Jā, daudzu iebildes ir absurdas, jo, piemēram, vēl nekad neesmu dzirdējusi, ka ir sašutums par t.s. sanitārajām grāmatiņām, kas nepieciešamas daudziem, kuri strādā ciešā saskarsmē ar cilvēkiem vai pārtiku. Ja atbilstošu pārbaužu nav vai analīzēs tiek atrasti kādi slimību izraisītāji, kas ir infekciozi, cilvēks netiek pielaists pie darba, jo apdraud citus. Ir arī vēl virkne citu noteikumu. Piemēram, lai vadītu automašīnu, ir vajadzīgas autovadītāja tiesības, arī medicīniskā pārbaude, un tas visiem ir pašsaprotami. Dzērumā auto nedrīkst vadīt, jo tiek apdraudēti arī citi, un arī tas līdz šim protestus un runas par cilvēktiesībām nav izraisījis. Tieši tāpat, kā atbilstoša izglītība un sertifikāts, lai strādātu par mediķi.

Kādu laiku arī tiesībsargs vilcinājās ar atzinumu, vai kādu profesiju cilvēkiem varētu prasīt vakcinēties, bet viedokli ir mainījis, kaut ar dažām iebildēm. Proti, Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) maija beigās informēja par nosacījumiem, kas būs jāievēro jaunajā studiju gadā (rudenī). Tie paredz, ka studiju procesā varēs piedalīties Covid-19 vakcinētas personas, infekciju pārslimojuši cilvēki un ar atsevišķiem noteikumiem arī tie, kuri nav ne vakcinējušies, ne pārslimojuši. Studen­tiem, kas grasās mācīties RSU, ir vairāki varianti: saņemt Covid-19 vakcīnu vai regulāri veikt Covid-19 testu. Ja students nevarēs dokumentāri apstiprināt, ka viņam bijusi anafilaktiska jeb stipra alerģiska reakcija pēc pirmās potes, par Covid-19 testu studentam būs jāmaksā pašam.

Jūnija beigās tiesībsargs atzina, ka atbalsta RSU rektora rīkojumu, jo studijām RSU, kur sagatavo topošos medicīnas un veselības aprūpes speciālistus, būtiska nozīme ir mācībām “pie pacienta gultas”. Šādā mācību formātā ir jāaizsargā pacienti, kuri pēc inficēšanās ar Covid-19 var gūt smagus veselības traucējumus vai pat nomirt. Turklāt līdzīga kārtība par infekcijdrošas vides radīšanu ir arī slimnīcu ārstiem, kas strādā turpat, kur topošie mediķi mācās.

Jūnija sākumā tiesībsargs arī atzina, ka var būt  situācijas, kurās darba devēja prasība vakcinēties, lai nodrošinātu drošus darba apstākļus un vienlaikus neradītu risku pārējai sabiedrībai, ir leģitīmi attaisnojama. Piemēram, ja šāda prasība ir pamatota ar valdības noteikumiem. Tomēr arī šajā gadījumā tas nevar būt pamats darba attiecību izbeigšanai vienpusējā kārtībā. Tieši tāpēc tiesībsargs ir vērsies pie valdības ar aicinājumu skaidrot, kā darba devējiem rīkoties šādos gadījumos vai nepieciešamības gadījumā veidot tiesisku ietvaru, lai darba tiesiskās attiecības varētu tikt izbeigtas vai turpinātas tiesiski skaidrā un atļautā veidā. Citiem vārdiem sakot, ir jāsakārto likumi un noteikumi, un tad obligāta vakcinācija atsevišķās profesijās ir pieļaujama.
Jāpiebilst, ka jau aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) secināja, ka obligāta vakcinēšana nav pretrunā ar demokrātiskās sabiedrības pamattiesībām. Lai gan konkrētā lieta nebija saistīta ar Covid-19, tomēr šis ECT spriedums var ietekmēt arī kovida vakcinācijas norisi Eiropā. Kā zināms, Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija saņēmusi vairāku Čehijas pilsoņu sūdzības par obligāto bērnu vakcināciju pret dažādām slimībām. ECT uzskata, ka vakcinācijas jautājumā ir jāņem vērā arī sabiedrības intereses.

Acīmredzot sabiedrībai jāsaprot, ka nav nesakaitāmi daudz izvēļu, ja rudenī un ziemā atkal negribam visi sēdēt mājās un dusmoties par ierobežojumiem un par to, ka slimnīcas var palīdzēt ļoti ierobežotā apjomā, jo tām jācenšas glābt ar Covid-19 saslimušie.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
7

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
8

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
43
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi