Katrs būs dzirdējis par Eiropas zaļo kursu, kura mērķis panākt, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.
Tas tikai skan vienkārši, jo var prognozēt, ka plāna ieviešana nemaz tik viegli neveiksies, nāksies sadurties pret dalībvalstu centieniem to novilcināt, jo zaļā Eiropa tomēr maksās krietni dārgāk. Otrkārt, svarīgi pārliecināt iedzīvotājus, lai arī viņi dod savu artavu ieceres realizēšanā. Patiesībā jau tieši katra viena devums būs tas pirmais piliens, lai Eiropa tiešām kļūtu zaļa un klimatneitrāla.
Eiropas zaļais kurss ir viens no risinājumiem, lai mūsu saimniekošana ilgtermiņā kļūtu noturīgāka. Veicinot pārmaiņas cilvēku ikdienas paradumos, tajā, kā pārvietojamies, kā iepērkamies, ko ēdam un velkam mugurā, ko darām ar atkritumiem, Eiropas zaļais kurss nodrošinās videi draudzīgu attīstību un radīs jaunas, labi apmaksātas un zaļas darbavietas.
Šajā uzskaitījumā būtiski ir – ko darām ar atkritumiem. Par to šķirošanu runā jau gadiem, bet situācija uzlabojas ļoti lēnām. “Rimi” Baltijas valstīs veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka 61% Igaunijas, 53% Lietuvas un 35% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē savus centienus atkritumu šķirošanā. Līdzīga tendence ir vērojama oglekļa dioksīda nospieduma samazināšanā: 49% Igaunijas, 42% Lietuvas un 38% Latvijas respondentu atzīst, ka viņi gadu no gada atstāj arvien mazāku negatīvo ietekmi uz dabu. Kā redzam, latvieši sevi nevērtē pārāk pozitīvi, un, iespējams, tas nav tāpēc, ka esam pārāk paškritiski, ar zemu pašvērtējumu. Tas parāda reālo situāciju, bet, no otras puses, dod izaugsmes iespējas, un to apliecina minētā aptauja, jo 50% Latvijas respondentu, 38% Lietuvas un 30% Igaunijas respondentu uzskata, ka ir lietas, ko vēl var uzlabot atkritumu šķirošanā. Var secināt, ka latvieši pagaidām kūtri atkritumu šķirošanā, bet ir gatavi laboties.
“Ir patīkami redzēt, ka ievērojama daļa aptaujāto domā par savu ietekmi uz vidi un mēģina panākt pozitīvu iedarbību, šķirojot atkritumus vai samazinot radīto oglekļa dioksīda nospiedumu. No otras puses, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka viņi varētu darīt vairāk šajās jomās, un, protams, starp aptaujātajiem ir arī tādi, kuri par to vispār nedomā. Ieteikums viņiem būtu sākt ar maziem soļiem, kas neprasa papildu investīcijas. Lai gūtu pozitīvus rezultātus šajā jomā, pietiek tikai nedaudz mainīt savus paradumus,” norāda “Rimi” korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā Zanda Šadre.
Par CO2 emisiju samazināšanu vispār nedomā katrs desmitais no aptaujātajiem visās trīs Baltijas valstīs, kaut arī šī ir joma, kur to var izdarīt samērā vienkārši. Proti, kaut uz brīdi noliekot malā auto, lai īsus attālumus veiktu kājām vai izmantotu velosipēdu. Informācija vēsta, ka vidēji 45% pilsētās veikto braucienu ir īsāki par trim kilometriem, piemēram, braucieni uz tuvāko veikalu. Taču esam pieraduši braukt, nevis iet, lai gan jāteic, ka arī šī statistika sāk mainīties uz pozitīvo.
Speciālisti arī norāda, ka ekoloģisko nospiedumu vidē iespējams mazināt, mājās atvienojot neizmantotās elektroierīces no kontaktligzdas, izslēdzot gaismu telpās, kurās neuzturamies, nomainot kvēlspuldzes ar enerģiju taupošajām, izvairoties no pērnās zāles un sadzīves atkritumu, īpaši plastmasas vai gumijas, dedzināšanas.
Kā minēts, būtisks posms rūpēs par apkārtējo vidi ir atkritumu šķirošana, tomēr 3% aptaujāto Lietuvā, 2% Igaunijā un 9% Latvijā atkritumus nešķiro vispār. Kā redzam, arī te latvieši kūtrāki. Speciālisti norāda, ka vislabākā šķirošana ir atkārtota lietu izmantošana, jo tad vienkārši nav, ko šķirot. Dodot lietām otro dzīvi, būtiski samazinām atkritumu daudzumu, novēršam papildu piesārņojumu, ko rada jaunu priekšmetu ražošana, un ietaupām finanšu līdzekļus.
Te jārunā par Eiropas Komisijas piedāvāto aprites ekonomikas rīcības plānu, kurā elektronisko un elektrisko atkritumu samazināšana noteikta par vienu no galvenajām prioritātēm. Fakti rāda, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi jeb e-atkritumi ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma ES. Vidēji ES no visiem e-atkritumiem tiek pārstrādāts mazāk nekā 40 %, pārējie netiek sašķiroti. Lai situāciju uzlabotu, tapis šis aprites ekonomikas plāns.
Kā savulaik “Druvai” norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, kura kā aizstājēja darbojas arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, šis nebūt nav jauns piedāvājums: “Jau 2015. gadā tika pieņemts rīcības plāns, kura mērķis bija palīdzēt paātrināt Eiropas pāreju uz aprites ekonomiku. Pagājušā gada martā pieņemtais Aprites ekonomikas rīcības plāns drīzāk jāskata kā atjaunināts uzstādījums, kas reizē arī cieši tiek sasaistīts ar plašāko mērķi — Eiropas zaļo kursu. Rīcības plāna pamatā ir vēlme ne tikai pagarināt saražoto produktu dzīves ciklu (tostarp paredzot, ka tos iespējams remontēt), bet arī mazināt atkritumus un to, kas rodas, spēt maksimāli dalīt un pārstrādāt.”
Komentāri