Lūkojot pēc kāda termina skaidrojuma, vienā no tīmeklī bez maksas pieejamajām vārdnīcām (McMillan dictionary) sastapos ar patīkamu pārsteigumu, par kuru ļoti gribētos ticēt – tas nav tikai personīgo interešu un prāta kaislību auglis.
Jau sen esam apraduši ar nerakstīto noteikumu – jebkurš uzņēmums vai iestāde mūsu uztverē pilnasinīgi darbojas tikai tad, ja tam ir kvalitatīvi uzturēta mājaslapa un aktīvi konti sociālo tīklu vietnēs. Pat gribētos teikt, tas ir ne šī konkrētā uzņēmuma veiksmes, bet šodienas eksistences pierādījums, jo pretējā gadījumā neizbēgami rodas mulsums un virkne jautājumu. Tas ir tas sava veida pamatakmens, uz kā tehniski stāvam šī brīža komunikācijā, vai tā būtu komercdarbības, valsts pārvaldes vai izglītības joma. Taču nākamais pakāpiens, par ko, manuprāt, joprojām vērts runāt, – cik saprotami un kvalitatīvi spējam savu vēstījumu nogādāt līdz lasītājam. Ne reizi vien gan sadzīvisku vajadzību piesātinātā brīdī, gan profesionālo interešu vārdā esmu atdūrusies uz mājaslapām, kurās klimsti un beigās pazaudē pats sevi, bet meklēto tā arī neatrodi. Šajā kontekstā no tiesas priecājos par publiski jau izskanējušo ieceri izveidot vienotu tīmekļvietņu platformu valsts un pašvaldības iestādēm. Tīri praktisku apsvērumu dēļ vēlētos vēl ko līdzīgu ieviest dažādajiem nodibinājumiem, biedrībām, Eiropas Sociālā fonda projektiem izveidotajām mājaslapām, lai sava publiskā tēla veidošana, kas reizumis aizēno tehniskās detaļas, tiktu atstāta vairāk saziņai soctīklu vietnēs.
Taču nesenākais patīkamais piedzīvojums ir saistīts tieši ar vārdnīcas “virtuālo seju” un praktisko noderību. Viens pragmatisks, tomēr maģisks mirklis, kad tikai pāris nieku spēj gan palīdzēt darbā, gan uzlabot garastāvokli, gan dot vielu pārdomām dienām uz priekšu. Nemācēšu skaidrot tehniskos paņēmienus, kas to nodrošina, bet, manuprāt, tā atslēga ir – gana “tīrs” dizains, bet papildus piedāvāto izglītojošo un pat izklaidējošo (jā, filoloģijā tas pilnībā ir iespējams) materiālu klāsts ir daudzveidīgs to saturā un formā. Ir aizķeroši raksti, video, zināšanu testi, īsāki bloga ieraksti. Šoreiz burtiski “iekritu” uz nedēļas sanošā vārda (no ang.val. buzzword – izmeklēts medijos pēdējā periodā biežāk izskanējis vai nu jaunradīts apzīmējums vai vārdu salikums, kas ieguvis jaunu nozīmi). “Spoku virtuve” (ghost kitchen) nav kaut kas nebijis – ar šiem vārdiem jau iepriekš apzīmēti profesionāli aprīkoti ēdienu gatavošanas uzņēmumi, kuri ēdienu gatavo tikai piegādei pasūtītājam, pat restorāniem. Šajā “Covid-19” mirklī tādas kļuvušas īpaši aktuālas. Sāku domāt, vai drīz neieviesīsies arī spoku skolas un spoku veikali.
Komentāri