Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu #DziediUnDejo2021 pirmais notikums “Saulesvija” Cēsīs saaicināja kopā nu jau Cēsu novada XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus. Pēc video filmēšanas kolektīvu vadītāji dalījās pārdomās par svētkiem, ceļu uz tiem, par gandarījumu un kolektīvu nākotni.
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktā kora diriģente Marika Slotina-Brante: “Noskaņojums ir nekāds. Ierobežojumu sākumā mēģinājām dziedāt tiešsaistē, bet tas nav koris. Tā var uzturēt saikni, ne jau dziedāt. Vairāk nekā gadu nav bijis normāla procesa – mēģinājumu, koncertu, bet bija laiks, kad visi vēl cerējām. Korī bija arī iepriekšējā gada absolventi, kuri ļoti gribēja tikt uz svētkiem. Pirmoreiz padsmit sanācām Cīrulīšu takās, kur filmējāmies. Turpinām sazināties. Bija svarīgi Dziesmu svētkus pabeigt, pielikt punktu, atvadīties no sapņa par svētkiem un dzīvot tālāk. Tas tika izdarīts, satiekoties Pils parkā. Rudenī, ja drīkstēs dziedāt, būs jāveido jauns kolektīvs.”
Cēsu 1.pamatskolas zēnu un meiteņu koru vadītāja Ilze Grinfelde atzīst, ka, esot kopā ar kolēģiem un kaut arī tikai ar pāris sava kora dziedātājiem, bija gan gandarījums, gan arī reizē skumjas. “Gribējās, lai bērni izjūt svētkus. Jaunāko klašu skolēni vēl neapzinās, kas tie ir, ko nozīmē tajos piedalīties, būt Mežaparka estrādē, iet gājienā. Vecāko klašu jau zina gan, ko nozīmē koncerts un gari mēģinājumi, gan to, kāds ir prieks dziedāt klausītājiem. Kādu laiku mēģinājām zūmā, ne visi piedalījās, prieks par tiem, kuriem gribējās piedalīties. Tie, kuri atnāca uz videoierakstu (drīkstēja ne vairāk par 20), bija gandarīti, mājās stāstījuši, ka paticis. Filmēšana notika, kad ne viens vien jau bija kaut kur prom, kā jau brīvlaikā,” pārdomās dalās I.Grinfelde un atklāj, ka augustā sazināsies ar šīgada absolventiem, kuri dziedāja korī, un atdos dāvanas.
Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīva “Kande” vadītājs Andis Kozaks ir lietišķs: “Nav svētku, nav gandarījuma, esam tur, kur esam.” Viņš piebilst – labi, ka bijušas vismaz mazās iespējas, kaut filmēšanās “Svinēt sauli!”. “Zūmā dejot ir neiespējamā misija,” uzsver A.Kozaks, bet Rudīte Jurciņa, kura kopā ar Mārtiņu Jurciņu vada Priekuļu kultūras nama “Tūgadiņu”, atgādina, ka tādos mēģinājumos nav atgriezeniskās saites, kas dejotājiem ir svarīgi. “Dejošana ekrāna priekšā ir sevis uzturēšana, vingrošana. Dejotājam svarīgi, ka viņu redz, novērtē. Tie, kuri kolektīvā ienāca pērn septembrī un pēc dažiem mēģinājumiem viss beidzās, neizjuta, kā ir, ka esi deju kolektīvā. “Tūgadiņā” dejo bērni no plašas apkārtnes. Cilvēkam ir vajadzība būt kopā, pulcēties. Kad deju kolektīva mēģinājumu nebija, bērni meklēja citas nodarbes. Zinu, ka vairāki sporto. Vai atgriezīsies deju kolektīvā, rādīs laiks,” pārdomās dalās R.Jurciņa.
A.Kozaks vērtē, ka vislielākā vilšanās ir tiem jauniešiem, kuri ģimnāziju pabeidza pērn, arī aizpērn, viņi palika kolektīvā, jo bija kopīgs mērķis – tikt uz svētkiem. “Jaunieši nezina, kas ir Dziesmu svētki, viņi gribēja tos piedzīvot, ieguldīja darbu. Ja rudenī nedrīkstēs notikt mēģinājumi, tad jāsāk uztraukties par Dziesmu svētku kustību,” saka A.Kozaks.
R.Jurciņa atgādina, ka nu svētkos svītra ir novilkta. “Latviešiem ir pāru dejas, bet mēs krietnu laiku esam dejojuši līnijdejas un vingrojuši, atliek cerēt, ka rudenī varēsim dejot,” teic R.Jurciņa.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļa vadītāja Ilze Žvarte kolektīvu vada kopā ar Ievu Lapšāni. “Ir gandarījums, ka process, kas ieildzis, tuvojas noslēgumam. Strādājām zūmā, koklētājām sūtīju ierakstu, lai dzird kopspēli,” pastāsta I.Žvarte. Koklētājiem svētki vēl nav beigušies. Septembrī būs straumēšanas pasākums Brīvdabas muzejā, kur ansamblis spēlēs, uzstāšanos rādīs sociālajos tīklos. Vēl arī Latvijas Televīzija uzņems filmu par koklētājiem. “Bērni ir nopietni strādājuši, darījuši, ko varējuši, gribas tādu skaistu noslēgumu. Augustā mums būs nometne, tad spēlēsim, gatavosimies, lai uzstātos Brīvdabas muzejā,” atklāj I.Žvarte.
Jaunpiebalgas vidusskolas 1.- 6.klašu zēnu kora diriģente Māra Vīksna “Saulesviju”, tikšanos ar svētku vēstnešiem vērtē kā pasākumu ķeksīša pēc. “Bet mums punkts šiem svētkiem ir pielikts. Protams, tie paliks atmiņā. Arī puikām. Ļoti nopietni gatavojāmies skatei, zēni zināja, cik tas svarīgi. Tieši pirms skates paziņoja par aizliegumu. Puikas nesaprata, viņi taču darīja visu, lai labi nodziedātu,” pastāsta pieredzējusī diriģente. Viņa vērtē, ka lielākā problēma ir tā, ka kora dziedāšana nav stundu sarakstā. “Laikā, kad notiek kora mēģinājumi, ir arī citu pulciņu nodarbības, zēniem gribas sportot. Sports izvēlē starp kori bieži vinnē. Par zēnu koriem ir nopietni jādomā,” teic M.Vīksna. Viņa ierosina, ka Cēsu novadā pa vairākām skolām varētu būt viens koris. Skolotājs strādā vienu stundu nedēļā savā skolā un māca balsis, bet reizi mēnesī visi dziedātāji sabrauc kopā. Tas arī bērniem patiktu, jo neesi tikai savā skolā.
Solvita Krastiņa Skujenes pamatskolā vada 5.- 9.klašu kolektīvu, Cēsu 1.pamatskolā 1.- 2.klašu un 3.-4.klašu deju kolektīvus, bet 2.pamatskolā – 3.- 4.klašu deju kolektīvu. “Situācija visos kolektīvos ir līdzīga. Attālināti nedejojām, jau tā bērniem bija papildu slodze. Sūtīju viņiem video ar koncertiem, vingrinājumiem, lai neaizmirst, kas ir dejošana, ka viņi ir dejotāji,” stāsta S.Krastiņa. “Gandarījums jau ir, bet tas nevar būt tāds, kāds ir, kad tūkstoši bērnu un pedagogu satiekas “Daugavas” stadionā. Gads bijis nekāds man un dejotājiem. Bērnus redzēju rudenī, tagad jau vasarā. Kāds atnāks rudens, to vēl redzēsim.”
Komentāri