Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Loterija sabiedrības veselības veicināšanai

Sarmīte Feldmane
09:09
11.08.2021
25

Vēsts par to, ka Latvijā tiks rīkota Vakcinācijas loterija ar iespēju laimēt no 100 līdz pat 100 000 eiro, tikko izskanējusi, uzreiz nokļuva ļaužu valodās. Tie, kuri to atbalsta vai kam vienalga, kā allaž klusēja, bet tie, kam tāds vakcinācijas stimulēšanas veids nešķiet pieņemams, steidzās ideju norakt.

Patīk tas vai nē, bet iespēja piedalīties loterijā vienmēr kādam ir stimuls. Gan kaut ko lieku nopirkt, gan nodot metāllūžņus vai vienkārši sociālajos medijos tālāk kādam padot ziņu, lai varbūt iegūtu kādu balvu. Neviens taču neapšauba, ka Latvijā vakcinācijas temps ir pārāk lēns. Kā ieinteresēt cilvēkus padomāt par savu un līdzcilvēku veselību? Runāt var, kamēr mēle sausa, rakstīt var, cik vietas avīzē, bet televīzijā rādīt katras pārdesmit minūtes, diemžēl cilvēki vēstījumu neuztver, neattiecina uz sevi. Vai loterija ieinteresēs? Kādu droši vien. Ja citās valstīs to izmanto, un ir rezultāti, kāpēc gan nepamēģināt Latvijā.

Skeptiķi un noliedzēji Vakcinācijas loteriju sauc par nodokļu maksātāju naudas    nelietderīgu tērēšanu. Un runa ir par 1,218 miljoniem eiro, kas tiks izlietoti ne tikai laimestiem, arī loterijas rīkošanai. Latvijas Ārstu biedrība, piemēram, uzskata, būtu lietderīgāk loterijai paredzēto naudu    izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai. Taču tā jocīgi iznāk, jo vakcinācija pati par sevi domāta, lai cilvēkus pasargātu, lai viņi nesaslimst, nenokļūst slimnīcā. Arī tā ir veselības sistēmas kapacitātes stiprināšana. Tāpat kā neizprotami ir naudu atlikt ārstēšanai, nevis saslimšanas novēršanai.

Statistika skaidri parāda situāciju – patlaban Latvijā vakcinējušies 684 074 tūkstoši cilvēku jeb 36,4 procenti iedzīvotāju,    Lietuvā 46,13 procenti, bet uzsākuši vakcināciju 6,12 procenti, savukārt Igaunijā attiecīgi 37,4 un 11 procenti.    Epidemiologi brīdina, ka rudenī atkal pāri velsies kārtējais vīrusa izplatības vilnis, ir jādara viss, lai pasargātu valsts iedzīvotāju dzīvības.    Un arī veselības aprūpes sistēmu, lai tā nesabrūk, lai slimnīcās nav tikai kovida nodaļas, bet ārsti ir pieejami ikvienam, kam vajadzīga palīdzība. Un zinām taču arī – ja būs ārkārtējā situācija, ekonomika apstāsies, pabalstos atkal nāksies izmaksāt nevis tikai tos 1,218 miljonus eiro, bet miljardus. Vai tad saprātīgāk nav iztērēt 1,2 miljonus eiro, lai samazinātu tos simtus miljonu, kas jātērē, maksājot kompensācijas par dīkstāvēm, epidemioloģisku apsvērumu dēļ konkrētām nozarēm noteikto aizliegumu strādāt?

Varbūt tā ir latviešu viensētnieku domāšana – man ir labi, kas daļas par citiem! Lai tā būtu, bet tad nav ko sūkstīties, ka citi tev nepalīdz, par tevi nerūpējas, ka sabiedrībai, valstij vienalga, kas ar tevi notiek. Tā dīvaini sanāk – tie, kuri vakcinējušies, uztraucas par tiem, kuri to nav izdarījuši un prāto, ļauties potei vai ne. Cilvēkus, kas izvēlas potēties pret kovidu, uztrauc dzīve. Šodien, rīt, parīt. Dzīve sabiedrībā, valstī un beigu beigās arī pasaulē. Ar vakcīnu neaizsargātie izrāda savas tiesības. Kādas? Vai tiesības inficēt tos, kas līdzās, tiesības papildināt no kovida mirušo statistiku?

Taisnprātīgos un papagaiļiem tuvos, kuri galvā tur tikai kaut kur saklausītas gudrības, uzrunāt tā, lai saprot, ir Nobela prēmijas cienīga prasme. Lai ko teiktu, viņi piesitīs kāju, tā paužot savus argumentus. Bet katram cilvēkam taču ir savas vājības. Un daudziem tā ir vēlēšanās laimēt loterijā. To labi parāda izlozes televīzijā un tas, ka    veikalos bieži vien nevar nopirkt pat visdārgākās loterijas biļetes.

Vai vakcināciju drīkst stimulēt ar loteriju? Pasaulē tā dara. Tātad, cerams, ka tas kādaprāt neizrādīsies cilvēktiesību pārkāpums. Kā rosināt potēties? Var ietaupīt tos 1,2 miljonus eiro un ieguldīt arī, lai kāda klīnika kļūst mūsdienīgāka, ja katrs līdz šim vakcinētais personīgi pārliecinātu vienu nevakcinēto. Vai tas iespējams? Katrs pats var pārbaudīt.

Katru ideju var norakt, atliek tikai pateikt, ka tā nekur neder, jo ir stulba naudas tērēšana. Daudz grūtāk ir ieteikt kaut ko vietā. Ko tādu, lai ieguvums būtu ilgtermiņam, ne tikai brītiņam. Kad izdzirdam vārdu – nauda, laikam gan spējam domāt tikai piecas minūtes uz priekšu. Vakcinācijas loterija ir stimuls domāt uz priekšu, domāt ilgtermiņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi