“Tās nav tikai runas, ka viss kļūst dārgāks. Kur pa centam, kur daudz vairāk.
Parasti vasarā tas, kas izauga dārzos, veikalos bija lētāks, šogad gan ne, bet tirgū jau vienmēr viss ir dārgāks. Brīnījos, kad visur runāja, cik daudz zemeņu izaudzis, ka nav, kur likt, bet cena ne tikai vietējām, arī ievestajām turējās ļoti augsta. Kāpēc gurķi tik dārgi?Esot taču laba raža. Saprotu, ka tirgotāji grib nopelnīt, bet sezonas laikā ogām un dārzeņiem būtu jābūt daudz lētākiem,” sacīja cēsniece Astrīda Priede, kura veikalā vēlējās nopirkt kabačus. Savukārt šoferis Jānis Alksnis, kurš ik dienu brauc uz darbu un mājup mēro ap 70 kilometriem, atzīst: “Kad sākās ārkārtējā situācija, tad bija prieks iebraukt degvielas uzpildes stacijā. Dīzelis maksāja zem eiro, tagad dažā stacijā gandrīz pusotra eiro. Cenas palielinās, bet vai tas ir pārsteigums. Tikai naivie var sapņot, ka algas un pensijas palielināsies, bet cenas kritīsies. Gribam labi dzīvot, nodokļus nemaksājam, tie tiek paaugstināti, tad brīnāmies, ka uzņēmēji palielina cenas. Arī degvielas tirgotājiem jādzīvo, ja pasaulē atkopjas no pandēmijas un vairāk tērē, viņi paceļ cenu. Par elektrības cenu pieaugumu gan skaidrojumu neesmu lasījis,” viedokli pauda J.Alksnis no Piebalgas puses.
Arī Straupes uzņēmējs, SIA “Roze MJ” līdzīpašnieks Māris Šķesteris uzsver, ka cenas palielināšanās ir likumsakarīga. SIA ir gan maiznīca “Roze”, gan vairāki veikali. “Tā notiek visā pasaulē. Cenas redzamāk vai straujāk palielinās visu laiku. Tad vienām izejvielām, tad citām, un tas ietekmē gala produktu izmaksas. Varbūt šoreiz tas ir straujāk, sevišķi jau energoresursiem. No 15.augusta arī mēs celsim cenas. Milti kļuvuši dārgāki, eļļa jau pirms kāda laika, degviela, elektrība. Jāstrādā tādos apstākļos, kādi ir. Nečīkstam, plānojam darbus uz priekšu, iegādātas jaunas iekārtas, tiek iekārtotas jaunas telpas ceptuvei. Visu nevar izdarīt tik ātri, kā gribētos, bet vienmēr jābūt prioritātēm, kuras nedrīkst nolikt malā pavisam, lai arī kāda izveidojas ekonomiskā situācija. Uzņēmējiem jādomā arī par algu celšanu, kovids beigsies, cilvēki vairāk gribēs tērēt, ceļot,” bilst uzņēmējs.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu un mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, apģērbam, apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un tuvākajos mēnešos gaidāms vairāku preču, tajā skaitā pārtikas, sadārdzināšanās.
Arī CSP dati liecina, ka gada laikā cena dīzeļdegvielai sadārdzinājusies par 17,9%, benzīnam – par 17,1%, bet auto gāzei – par 20,3%. Par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā augstākas arī pārtikas cenas. “Tas gan ir samērā neliels kāpums, jo pasaulē pārtikas cenas kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 30%. Tas nozīmē, ka gada otrajā pusē pārtikas cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpināsies, jo atšķirībā no degvielas cenām pārtikas cenas Latvijas veikalos uz pasaules cenu svārstībām reaģē ar vairāku mēnešu nobīdi. Pārtikas cenu kāpums pasaulē šobrīd ir saistīts gan ar naftas cenu pieaugumu, gan nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem nozīmīgos pasaules pārtikas audzēšanas reģionos,” norādījis bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Arī CSP dati liecina, ka svaigiem dārzeņiem cenas gada laikā palielinās par 14,7%, kartupeļiem par 8,0%, žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem par 7,2%, mājputnu gaļai par 9,5%, augu eļļai par 21,3%, miltiem un citiem graudaugiem par 8,8%, konditorejas izstrādājumiem par 2,4%, rīsiem par 12,7%. Dārgāks ir jogurts (+7,7%), citi piena produkti (+3,2%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-11,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8%), cūkgaļa (-3,5%), saldējums (-6,8%), kafija (-1,5%), šokolāde (-4,1%) un augļu un dārzeņu sulas (-4,4%).
Augļu un dārzeņu cenu veikalu plauktos ietekmēs ne tikai šī gada ražas prognoze, bet arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti, aģentūrai LETA paudis Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems. Viņš skaidro, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn, kas saistīts ar sauso un karsto laiku, un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat trīs reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem.
“Vienlaikus zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam,” vērtējis U. Jaunzems.
Tomēr augļu un dārzeņu cenas ietekmēs arī citi aspekti, piemēram, dažādiem lielveikalu tīkliem Latvijā ir atšķirīga iepirkumu politika. U.Jaunzems norādīja, ka ir veikalu ķēdes, kas pašas meklē un iepērk produkciju, un ir arī tādas, kas iepērk produkciju no daudziem piegādātājiem, tā uzturot konkurenci, nodrošinot kvalitāti un samazinot cenu. “Rezultātā bieži vien pirmajiem iepirkuma cena ir tāda, kāda otrajiem preces cena veikala plauktā,” secinājis asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņš arī pauda, ka papildus auguši arī pārvadājumu un loģistikas tarifi. Cita starpā degvielas cenu kāpums pēdējā laikā bijis nevis par dažiem procentiem, bet par dažiem desmitiem procentu.
U.Jaunzems arī minējis, ka saistībā ar notikumiem Baltkrievijā aug minerālmēslu cena. Palielinājušās būvmateriālu, it īpaši kokmateriālu cenas, kas ietekmēs tos ražotājus, kuri izmanto paletes vai aprīko noliktavas ar starpsienām, piemēram, kartupeļu glabāšanai.
“Arī izmaiņas nodokļu sistēmā daudziem radīs papildu izmaksas,” piebildis U. Jaunzems, at-gādinot, ka produkcijas gala ce-nu ietekmē arī darbaspēka trūkums.”
Komentāri