Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Algu kāpums rada riskus

Jānis Gabrāns
14:14
04.09.2021
2

Sarunās ar kokapstrādē strādājošajiem, ar tiem, kuri plāno kādus būvniecības darbus, ļoti bieži dzirdams par gandrīz vai neadekvātu cenu kāpumu materiāliem.

Īpaši kokmateriāliem, un daži uzņēmumi pat plāno uz laiku apturēt darbību, jo izejmateriālu cenas ir tik lielas, ka produkcijai vairs nav noieta, pasūtītāji atsakās maksāt vairāk, nekā vienojušies. Līdzīgi arī ar metāla cenu, dārgāki arī energoresursi. Tas viss paaugstina izmaksas. Turklāt, lasot “Swedbank” ekonomikas apskatu, kļūst skaidrs, ka jau minētās pozīcijas nebūt nav vienīgās, kur palielinās izmaksas, ar ko jārēķinās darba devējiem un kas galu galā atsauksies uz ikvienu patērētāju.

Kā norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zor­genfreija, ekonomika Latvijā turpinās augt, bet ne bez traucēkļiem, no kuriem viens ir cilvēkresursu trūkums: “Arī Latvijā, tāpat kā pasaulē, atkopšanās nāk roku rokā ar saspringtāku situāciju darba tirgū – darbaspēka trūkums būtiski aug. Bezdarbs pēc kāpuma gada sākumā vasarā turpināja sarukt, tomēr joprojām ir virs pirms­krīzes līmeņa. Progno­zē­jam, ka bezdarbs šogad vidēji būs 7,6%, bet 2023. gadā – jau 6% apmērā.”

Augot uzņēmēju bažām par darbaspēka trūkumu, īpaši aktuāls šis jautājums esot apstrādes rūpniecībā un arī būvniecībā.

“Darbaspēka trūkums rada spiedienu celt strādājošo atalgojumu, un Baltijā algas tuvākajos gados būtiski augs,” norāda L. Zorgenfreija. “Jau gada sākumā, neskatoties uz “Covid-19” ierobežojumiem, Latvijā redzējām 9,6 procentu izaugsmi, un “Swedbank” dati liecina, ka algu kāpums gada vidū turpināja būt ļoti straujš. Tas liek vidējās algas prognozi celt līdz deviņiem procentiem šogad. Nākamajos gados temps pavisam nedaudz pierims (līdz 8%) gan tādēļ, ka atšķirībā no šī gada netiks celta minimālā alga, gan tādēļ, ka darba tirgū atgriezīsies zemāk apmaksātie smagāk cietušo nozaru darbinieki, kas vidējās algas izaugsmi bremzēs.”

Ekonomiste norāda, ka algu kāpums astoņu procentu apmērā ir nekomfortabli straujš un nākotnē rada riskus Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējai ārvalstu tirgos. Eksports, pateicoties spēcīgam globālajam pieprasījumam, šobrīd uzrāda izcilus rezultātus gan apjomu, gan arī, protams, cenu dēļ. Taču ar tik būtisku ilgstošu algu kāpumu risks nākotnē ir tirgus daļas zaudēt. Tādēļ, lai no tā izvairītos, nopietni jādomā par investīcijām produktivitātes veicināšanā.

“Visbeidzot algu kāpums, sadārdzinot uzņēmumu izmaksas, rada spiedienu arī uz straujāku inflāciju. Šogad inflāciju lielā mērā virza importēto izejvielu cenu pieaugums. Energoresursu cenu kāpums ceļ transporta izmaksas. Mājokļa uzturēšanas izmaksas būtiski palielinās, jo sadārdzinājusies gāze, elektrība, un vēl tikai redzēsim kāpumu apkures rēķinos. Taču nākamajos gados izejvielu cenas stabilizēsies un galvenais inflācijas veicinātājs būs būtiskais algu kāpums. Inflācija šogad prognozēta 2,3% apmērā, bet nākamgad patēriņa cenas augs par 3,2%,” norāda L. Zorgenfreija.

Kā viena no kovida    krīzes blaknēm tiek minēts tas, ka samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Otrajā ceturksnī kā darba tirgu atstājuši reģistrēti gan tie cilvēki, kuri atradās dīkstāvē ilgāk par trīs mēnešiem, gan tie, kuri ierobežojumu laikā darbu pametuši, lai rūpētos par bērniem. Beidzoties dīkstāves atbalstam un bērniem atgriežoties skolas solos, visticamāk, aktivitāte darba tirgū atjaunosies, prognozē ekonomiste: “Tas īstermiņā var uzlabot darbaspēka pieejamību, taču Latvijas pamata problēma ir strukturāla – darba meklētāju prasmju neatbilstība pieprasījumam darba tirgū un aizvien rūkošais iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. Lai to atrisinātu, būs nepieciešamas tālākas investīcijas automatizācijā un digitalizācijā, darbinieku kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana, kas atbilst darba tirgus prasībām. Taču Latvijā ar to diez vai būs gana, visdrīzāk daļa no ilg­termiņa risinājuma ir arī imigrācija, par ko jāsāk domāt jau šodien.”

Tiesa, redzam, ka ar tautiešu aicināšanu atpakaļ nesokas tik labi, kā gribētos, lai gan tie, kuri atgriežas, saka, ka Latvijā tagad var nopelnīt gandrīz tāpat kā, piemēram, Anglijā. Taču joprojām cilvēki dodas strādāt uz ārzemēm, piedevām vēl sabiedrība noveco, dzimstības līmenis kopumā zems, tāpēc darbaroku problēma tikai augs. Vai algu kāpums vilinās atgriezties?

Patiesībā var teikt, ka noiets vēl viens aplis,    jau pirms pāris gadiem, kad “Covid-19” vēl nebija izmainījis pasauli, darbaspēka problēma bija ļoti aktuāla visā Eiropā, arī Latvijā tika daudz runāts par strādājošo ievešanu no trešajām valstīm. Ekonomikas ministrija tobrīd prognozēja, ka 2025. gadā Latvijas darba tirgū pietrūks 17 000 speciālistu, kuriem ir nepieciešamas tā dēvētās STEM jeb precīzās zinības: matemātika, fizika, ķīmija. Šajā grupā varētu būt gan IT speciālisti, gan inženieri.

Pozitīva ir ziņa, ka aug interese par profesionālo izglītību un jaunajā mācību gadā valstī kopumā aizpildītas gandrīz visas piedāvātās budžeta vietas. Bet vai ar to pietiks, lai novērstu darba roku trūkumu?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi