Vērojot cilvēku neaptveramo iepirkšanās kāri, atkal un atkal nākas domāt, ka Maslova piramīdā tālāk par nepieciešamību apmierināt viszemākā līmeņa vajadzības zināma daļa sabiedrības tā arī nav tikusi. Kā citādi vērtēt to iepirkšanās drudzi, kas valda arī šī gada nogalē. Nogalē, kad nevarēsim braukt ciemos, rīkot svinības ar bagātīgiem svētku galdiem un daudziem cilvēkiem. Laikā, kad svētki būtu jāpavada vienas mājsaimniecības ietvaros. Un tomēr cilvēki steidz pirkt, pirkt un pirkt. Kā izskanēja kādā no komentāriem, man vienalga par kovidu, jo dāvanas jānopērk! Jautājums – kam? Kurš nodos tās tevis izmisumā sapirktās dāvanas, ja pats nonāksi slimnīcā, kur pavadīsi visus svētkus un gada nogali un, cerams, atgriezīsies mājās. Labi, varbūt slimnīcā nenonāksi, bet kopā ar dāvanu savējiem nodosi arī vēl kādu neredzamu “dāvanu” – “Covid-19” vīrusu, un dāvanas saņēmējam šī būs pēdējā dāvana, pēdējie Ziemassvētki. Tas tiešām ir tā vērts? Kāpēc mums šķiet, ka tas viss ir tikai joks un mani jau tas neskars. Redzot vīrusa izplatību, tiešām neesam pamanījuši, ka tas ne vienmēr nāk ar simptomiem? Bieži tam, kurš nodod šo “dāvanu” citam, simptomu nav, bet “dāvanas” saņēmējam sekas ir ļoti smagas.
Varbūt labākā dāvana šogad būtu – nebraukt, netikties un tādējādi pasargāt savus mīļos un tuvos. Vai veselība un dzīvība nav vislielākā un vislabākā dāvana? Bet cilvēki pie Brīvības pieminekļa Rīgā kliedz, ka tiek ierobežota viņu brīvība! Te atkal jāatgriežas pie Maslova piramīdas, kurā līdz otrajam līmenim – drošības vajadzība – tā arī neesam tikuši. Tad kur nu vēl augstākais, septītais līmenis – pašaktualizācijas vajadzība. Bet cilvēki runā par brīvību, ļoti veiksmīgi aizmirstot, ka brīvība vispirms ir atbildība! Atbildība pret valsti, pret apkārtējiem, pret savējiem. Ko lai dara, ka zinām tikai brīvību, bet ļoti veiksmīgi noliekam malā – pienākumu.
Daži bļāvēji pat gatavi atsaukties uz Satversmi, kas paredz dažādas brīvības, bet šie cilvēki laikam nav izlasījuši Satversmes pēdējo, 116.pantu, kurā, cita starpā, teikts, ka personas tiesības, kas noteiktas vairākos Satversmes pantos, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Varbūt šogad tā vietā, lai tērētu naudu dāvanām, to labāk ziedot kādā labdarības akcijā, kas notiek gada nogalē. Pilnīgi droši, ka tā kādam, lai arī nezināmam, būs daudz lielāka, daudz gaidītāka dāvana!
Komentāri