Pagājuši tikai 30 gadi kopš barikādēm, bet nākas secināt, cik ļoti sabiedrība šajā laikā sašķēlusies vai, visticamāk, apzināti sašķelta.
No Barikāžu laika vienmēr atceros to unikālo noskaņu, kas valdīja pirmajās diennaktīs Rīgā. Kopā ar draugiem devāmies uz galvaspilsētu jau pirmajā naktī, kad barikādes tikai sāka veidoties, un šī nakts vienmēr paliks atmiņā. Tādu gaisā burtiski sajūtamu vienotību pēc tam nekad vairs neesmu jutis. Jebkuram varēja iet klāt un runāt, visi bija gatavi dalīties ar visu, pat pilnīgi sveši cilvēki, pirms dažām minūtēm iepazīti, bija gatavi piedāvāt savas mājas, kur nedaudz nosnausties pēc nakts uz barikādēm, pagatavot brokastis. Visiem bija viens mērķis – sava valsts.
Valsts tika atgūta, taču, jo tālāk no tā brīža, jo, šķiet, arvien vairāk izplēnēja mērķis – sava valsts. Arvien vairāk sāka dominēt savtīgas intereses, darījumi, intrigas un sazvērestības teorijas, kas kulmināciju, iespējams, piedzīvo tagad. Šķiet, tik sadalīta kā patlaban mūsu sabiedrība nekad nav bijusi, tajā nenoliedzami liels devums internetam, kas tik ļoti sācis ietekmēt lielu sabiedrības daļu. Un to perfekti izmanto sazvērestības teoriju paudēji, izplatītāji, kurus, šķiet, vada tikai viens mērķis –sašķelt, lai pēc tam to izmantotu savu politisko vai ekonomisko mērķu sasniegšanai.
Tagad vai katrā jautājumā ļaudis nostājas pretējās nometnēs. Covid-19, sejas maskas, vakcīnas. Tagad par šādu šķelšanas iemeslu kļuvis ģimenes jēdziens. Pēdējos gados šis jautājums bijis arvien jūtīgāks, īpaši eskalējoties pēc Satversmes tiesas 12. novembrī pasludinātā sprieduma, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. Tāpat tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība un tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes.
Sabiedrībā ap šo jautājumu sākās izvirdums, bet sociālie tīkli pēc Nacionālās apvienības Saeimā iesniegtā likumprojekta par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu kā vīrieša un sievietes savienību, burtiski uzsprāga.
Katra puse vāca parakstus, lai parādītu, ka tieši viņu uzskatus pārstāv daudzi, tikmēr sociālajos tīklos turpinājās vārdu kaujas. Interesanti, ka arī Saeimas balsojumu, ar kuru Nacionālās apvienības ierosinājums tika nosūtīts skatīšanai komisijās, katrs prata traktēt sev par labu. Vieni savu uzvaru pamatoja ar to, ka ierosinājums nodots tālāk, otri savu panākumu atzīmēja tajā, ka tikai 47 deputāti no simts to atbalstīja. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā jautājumā samierināšanās nebūs, vismaz tuvākajā nākotnē, un varbūt beidzot cilvēkiem jāmācās diskutēt šī vārda īstajā nozīmē, kad viena puse uzklausa otru, izvērtē un tad izsvērti vienojas par kompromisiem. Tā ir vienīgā izeja. Diskutēšana pēc principa – tu esi muļķis! Nē, pats tu tāds – , pie rezultāta nenovedīs un sabiedrības šķelšana tikai turpināsies, un tas notiks arī citos jautājumos, jo vienmēr kādam būs izdevīgi, lai tauta nav vienota, tad vieglāk ar to manipulēt.
Te jāatceras vēsturnieka Ginta Apala, ar kuru intervija lasāma piektdienas “Druvā”, citētais igauņu profesors, kurš, atceroties Atmodas laikus, teicis, ka cilvēki nekad vairs nebūs tik solidāri, tik vienlīdzīgi un tik vienādi apspiesti, kā bija tolaik.
Komentāri