Aptaujas Baltkrievijas pilsētās, ko veica jūlijā – augustā, liecina, ka pilsētnieki neuzticas gandrīz nevienai valsts institūcijai. Mazliet vairāk uzticas armijai, taču arī šis rādītājs kopš janvāra, kad tai uzticējās 39 procenti, jau samazinājies līdz 33 procentiem. Jāpiebilst, ka Baltkrievijā 80 procenti baltkrievu dzīvo pilsētās un izmanto internetu. Divas trešdaļas pilsētu iedzīvotāju nosoda vardarbību un grib jaunas, godīgas vēlēšanas. Vēl jāpiebilst arī, ka 24. maijā Aleksandrs Lukašenko parakstīja grozījumus likumā par plašsaziņas līdzekļiem, ka bez speciālas akreditācijas ir aizliegts internetā publicēt aptauju datus par jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības sociālpolitiskajiem uzskatiem. Datus tomēr publicē, kaut pastāv draudi, ka, piemēram, zerkalo.io, kas to dara, tiks bloķēts un tam piemēros soda sankcijas.
Tikmēr pēdējo nedēļu notikumi Baltkrievijā un Aleksandra Lukašenko sacītais intervijā CNN liecina gan par apņemšanos izmantot jebkurus līdzekļus savas varas noturēšanai, gan par zināmu izmisumu cīņā par šo varu.
Kā zināms, varas inscenēti uzbrukumi režīmam un provokācijas, lai pēc tam izrēķinātos ar opozīciju, nebija nekas neparasts ne Padomju Savienībā, ne arī tagadējā Krievijā. Piemēram, 1999. gadā Maskavā sprādzienu sērija, kas nonāvēja gandrīz 300 cilvēku, joprojām ir ļoti sāpīgs temats Krievijā, kur par to netiek skaļi runāts. Krievijas valdība izmantoja šos terora aktus kā ieganstu, lai atsāktu Čečenijas karu un palīdzētu Vladimiram Putinam nostiprināties pie varas. V.Putina pretinieki ir pārliecināti, ka spridzināšanu patiesībā sarīkoja Krievijas specdienesti. Vairāki cilvēki, kas mēģināja izpētīt lietu, piemēram, bijušais specdienestu aģents Aleksandrs Ļitviņenko, miruši pāragrā nāvē. Acīmredzot Lukašenko seko šīm totalitārās Krievijas tradīcijām un nepazīst robežas varas saglabāšanā.
Piektdien, 1. oktobrī, Baltkrievijas varas iestādes paziņoja, ka esot saņemtas ziņas par vairāk nekā 240 skolu iespējamo mīnēšanu. Tāpat esot ziņots arī par baltkrievu skolas un konsulāta mīnēšanu Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Lukašenko aizvien biežāk pēdējā laikā izsakās par draudiem, ko Baltkrievijai radot “teroristu grupas”. Šo grupu organizēšanā viņš vaino baltkrievu opozīcijas līderus un rietumvalstis. Brīdinājumi sūtīti e-pastā, tāpēc nācies evakuēt vairāk nekā 5000 cilvēku, arī Lietuvā, kur evakuēta gan baltkrievu skola, gan Baltkrievijas konsulāts. Saņemto draudu dēļ policija pārbaudījusi arī Baltkrievijas vēstniecību Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
Starp citu, maijā, kad tika nolaupīta “Ryanair” pasažieru lidmašīna, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, Minskas lidosta arī lidmašīnas pilotus brīdināja par it kā ievietotu spridzekli, izrādījās, ka lidostas dispečeri par spridzināšanas draudiem zinājuši jau pirms vēstules saņemšanas. Acīmredzot Baltkrievijas specdienesti tā centās slēpt savas provokācijas pēdas.
Lukašenko uzskatus un nodomus labi atklāj arī intervija 30. septembrī CNN apskatniekam Krievijā Metjū Čānsam. Lukašenko apgalvo, ka lidamašīnām ir droši lidot virs Baltkrievijas, bet – ja kāda no tām apdraudēšot Baltkrieviju, tad viņš rīkosies un tiks aizturēta jebkuras valsts jebkuras aviokompānijas lidmašīna. Faktiski tie ir slēpti draudi. Ja diktatoram kaut kas nepatiks kādas valsts vārdos vai darbos, viņš jebkurā brīdī var likt nosēdināt pasažieru vai kravas lidmašīnu un aizturēt tās valsts pilsoņus, kas viņu sadusmojusi. Intervijā Lukašenko arī brīdināja – ja Rietumvalstis turpināšot jaukties viņa darīšanās un apdraudēšot Baltkrievijas neatkarību un suverenitāti, tad viņš rīkošoties, turklāt ātrāk, nekā Rietumi to varot iedomāties.
Tātad Lukašenko draud un pat negrasās apspriest, vai kaut ko mainīt savā attieksmē pret opozīciju vai Rietumiem, un, piemēram, viltus paziņojumi par skolu un iestāžu mīnēšanu bija vien iemesls, lai pastiprinātu represijas pret to.
Cilvēktiesību aizstāvji Baltkrievijā, kuru darbība jau nosaukta par pretvalstisku, darbu turpina. Cilvēktiesību cents “Vesna”, kuriem atņemta akreditācija, ziņo, ka septembrī Baltkrievijā notiesāti 103 cilvēki politiski motivētās krimināllietās. Administratīvās lietās, kas saistītas ar protestiem vai savu domu paušanu, ir izdarīti ne mazāk par 64 arestiem.
Kopš pagājušā gada septembra beigām Baltkrievijā pēc politiski motivētiem krimināllikuma pantiem notiesāti vismaz 958 cilvēki: 158 sievietes un 800 vīrieši. Pēc Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas, tātad oficiālajiem datiem, pašlaik izmeklēšanā atrodas 1,1 tūkstotis lietu, kas saistītas ar protestiem, kas Baltkrievijā ir aizliegti. Pēc cilvēktiesību aktīvistu datiem šobrīd Baltkrievijā ir 715 politieslodzītie.
Tātad kaimiņvalstī represijas tikai pastiprinās, un kaimiņš aiz mūsu robežām kļūst aizvien bīstamāks un neprognozējamāks. To, kas notiks nākotnē, prognozēt grūti, bet neviens no pašlaik iespējamiem scenārijiem neizskatās labi ne baltkrieviem, ne arī kaimiņvalstīm. Ļoti iespējams, ka kādā brīdī Lukašenko aicinās palīgā Putinu un viņa militāros spēkus, kuru vienības jau atrodas Baltkrievijā. Turpinoties valsts ekonomiskajam sabrukumam un nespējot labi apmaksāt miliciju, drošības dienestu un kaujas specgrupas, Lukašenko var arī bēgt no valsts. Tad, protams, notiks vēlēšanas, un ir pilnīgi skaidrs, ka Putins darīs visu, lai pie varas nonāktu viņa cilvēki. Jebkurā gadījumā tuvākajā laikā, visticamāk, nav pamata Baltkrievijā cerēt uz demokrātiju.
Baltijas valstis ar to rēķinās, to sāk saprast arī Eiropas Savienība, tādēļ žonglēšana ar aicinājumiem draudzēties ar Baltkrieviju un Krieviju un nelikties ne zinis, kas tur notiek, kas nereti izskan no dažiem Latvijas esošajiem vai topošajiem politiķiem, ir bīstama nodarbe. Vēlētājiem nevajadzētu aizmirst par partijām un cilvēkiem, kuru izpratnē nav ne ētikas, ne morāles, tikai savtīgas intereses.
Komentāri