Ikdienā lasot un aprakstot tik mainīgās aktualitātes dažādajās jomās, kas skar Cēsu apkaimes iedzīvotāju ikdienu, neizbēgami reizumis sāk rasties mānīga sajūta, ka nu jau saproti, kā jūtas un ar kādām grūtībām sastapies viens vai otrs intervējamais. Esmu priecīga, ka pat šajos brīžos kā modinātājs prāta stūrī nebeidz skanēt atgādinājums – tā tikai rutīnas radīta mirāža. Pateicoties tam, mans kritiens, kārtējo reizi atskārstot, cik ļoti esmu maldījusies savos pieņēmumos par otra izjūtām, ir mazāk sāpīgs. Tomēr neveiklības sajūta nepamet.
Beidzot arī mūsu ģimenei sanācis izbaudīt pilnāku spektru “Covid-19” efektu uz ikdienu. Vienmēr var būt trakāk, var būt striktāki ierobežojumi, sarežģījumi un vajadzības, tomēr šo periodu savas ģimenes menedžmentā pagaidām varam uzskatīt par pīķi. Kad šķiet, ka esi kaut cik apguvis, kā būt līdzjūtīgam atbalsta punktam bērna attālinātajās mācībās, ko darīt citādi, kad strādāt no mājām, kad par pieradumu kļūst telefoniska informācijas iegūšana, tik un tā attopies, ka šo izaicinājumu savienošanā vēl joprojām ir, ko apgūt. Darbs, tiešsaistes stundas, mājas darbi, bērnu emocionālie izvirdumi, kad uzdotais atkal nav sanācis ar pirmo, otro vai trešo reizi, podiņmācība, raizes par kovid-kontaktu, kas var atnest vēl lielākus ierobežojumus, un mūsu vienīgā dzīvā saikne ar ārpasauli kļūst balkons septiņām personām…
Tomēr īstais nolūks ir atzīties apbrīnā, ne sūroties (lai gan prieks tagad ir par katru nodzīvoto dienu). Tikai šajā ārkārtējās situācijas periodā no vāka līdz vākam (lasīt – no viedtālruņa līdz datoram) novērtējam pedagogu izaugsmi, elastību un spējas. Vienlaikus pa minūtēm dalot dienas grafiku, kurš kurā brīdī lieto kādu ierīci un kurai no atvasēm jāpalīdz pieslēgties nodarbībai, kā vecāki, protams, brīžiem zaudējam savaldīšanos un krītam dziļā izmisumā. Tomēr, jo vairāk redzu skolotāju paveikto, jo vairāk tas rada pārcilvēciska darba iespaidu – izdales materiāli, pašuzņemti video paskaidrojumi tiem uzdevumiem, kuri rakstiski uzdoti, tiešsaistes formāti un individuālas sarunas ar skolojamajiem pa tālruni.
Šoziem dzīve ir klusa. Taču tikai ne mācības dzīvoklī. Bet mēs izturēsim, un šī apņemšanās ir mani klusie aplausi skolotājiem par šo laiku.
Komentāri