“Interaktīvajām tehnoloģijām jau pārskatāmā nākotnē jākļūst tikpat pašsaprotamām, kādas šobrīd ir grāmatas, burtnīcas, pildspalvas. Proti, to izmantošanai jābūt mācību procesa pamata bāzei,” to tieši pirms desmit gadiem pauda toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņš arī norādīja, ka varētu pieaugt interaktīvo mācību materiālu īpatsvars, taču nodrošināt datoru katram skolēnam, kā tas jau bija Polijā, toreizējais ministrs nesolīja.
Viņa paustajai nākotnei bija gan iebildumi, gan skeptiskas piezīmes. Vecāki uzreiz atgādināja, ka jau tā bērni tik daudz laika pavada pie datoriem un vismaz drīzumā nevajadzētu ievērojami palielināt interaktīvo mācību materiālu skaitu vai sākt mājas darbus uzdot tikai elektroniski. Darbs pie datora slikti ietekmē redzi un stāju.
Desmit gadus maziem solīšiem tika iets uz digitalizāciju. Galvenais iebildums – tik ātri to visu nevar izdarīt, apgūt un finansēt. Bet dzīve ievieš savas korekcijas un rada citas problēmas. Tā bijis visos laikos: vieni zīmē nākotni un ceļu uz to, citi, ja vien iespējams, negrib neko mainīt.
Patiesībā jau nekas jauns nav jāizdomā, tikai jāpāršķirsta fantastikas grāmatas. Cik Žila Verna darbos aprakstītais nav īstenojies? Ceļojums uz Zemes centru. Varbūt vēl kāds.
Cilvēkam ir dota spēja ātri aizmirst. Vismaz slikto, to, kas nepatīkami pārsteidzis, toties patīk kavēties atmiņās, laikā, kad zāle bija zaļāka un saule siltāka. Ierobežojumi daudz ko lieguši, par to uztraucamies, nespējam pieņemt. Bet nekas nav tikai balts vai melns. Un atkal sociālantropologa, analītiķa R.Ķīļa pērn teiktais: “ Mēs aizvien vairāk digitalizēsimies, darba devēji pārdomās, vai vērts īrēt dārgus birojus pilsētas centrā, ja var strādāt attālināti, sabiedrības atbalstu gūs cilvēku izsekošana, uzplaiksnīs nacionālais sentiments, ļaužu pilnāka būs Latvijas Nacionālā bibliotēka, pieaugs finansējums veselības aprūpei. Krīze mācīs, ka ir draudi, kuriem neesam gatavi, liekot pārdomāt, kā sagatavoties šādām lietām. Šī krīze ir citāda – tā nav saistīta ar finanšu krahu vai militāru konfliktu, un pasaules iedzīvotāji saprot, ka ne valstis, ne sabiedrības nav gatavas tam, kas notiek, ka eksistē draudi, kuriem neesam gatavi.”
Civilizācija attīstījusies miljoniem gadu, pārskatāmās simtgadēs tik daudz kas mainījies. Tagad mainās desmitgadēs. Varam iet pretim jaunajam, varam to apsmaidīt. Kā savulaik terminu “e-viensēta” , runājot par lauku attīstību. Cik tagad ir tādu e-viensētu? Cik daudzi šodien dzīvo laukos, strādā internetā un padarīto sūta darba devējam kaut kur pasaulē? E-viensēta ir šodiena.
Visos laikos jaunās idejas tikušas noliegtas, un vienmēr bijis kāds, kurš tām tic, vēl kāds, kurš īsteno.
Komentāri