Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Solīt sola, bet….

Jānis Gabrāns
20:20
20.12.2021
18

Dzīvojam demokrātiskā valstī, tāpēc jāpieņem tas, ka cilvēkiem ir rīcības brīvības – runāt, rakstīt, vākt parakstus par jebko, pulcēt cilvēkus uz protestiem.

Jautājums, vai demokrātija nozīmē arī to, ka ļauts pārkāpt likumdevēja un valdības izdoto normatīvo aktu prasības un aicināt to darīt arī citus? Izskatās – jā, tā vismaz, šķiet, domā odiozais politiķis Aldis, kurš epidemioloģisko ierobežojumu laikā regulāri centies publiski demonstrēt, ka var neievērot jebkādas prasības. Gan aizvadītajā nedēļā rīkojot izbraukumus pa Latvijas pilsētām, gan šajā pirmdienā rīkojot protesta akciju pie Rīgas pils. Nav īsti saprotams akcijas nosaukums “Rododendrs”, bet, visticamāk, tas tā – stilam, gluži kā Alda cepurītes. Par tām sociālajā tīklā twitter pajokoja rakstniece Mo­nika Zīle, ierakstot: “Diez, kurš vēl nav sapratis, ka Gobzema kungs politikas aizsegā patiešām atraktīvi īsteno “Armani” un citu zīmolu ziemas kolekcijas Vis­latvijas reklāmas kampaņu? Mā­cieties, influenceri!”

Patiesībā no šī politiķa daudz varam mācīties, jau sākot ar to, ka nav jātur solījumi. Saprotu, daļa politiķu domā, ka atmiņa ir īsa un cilvēki tic tikai tam, ko politiķis saka šajā brīdī, piemirstot par bijušo. Bet, par nožēlu viņiem, internets, kas, no vienas puses, ļauj skaļi realizēt idejas, no otras puses, glabā arī visus solījumus un no tā nevar paslēpties.

Vien par dažiem. Nākamajā dienā pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad KPV.LV ieguva 16 balsis, A. Gobzems izteicās: “Atpakaļceļa vairs nav – vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju.” Val­dību veidot viņam gan piedāvāja, taču atrast domubiedrus neizdevās, un Valsts prezidents atsauca viņa kandidatūru. Taču čemodāni sakravāti netika, nu, varbūt tika, bet aizbraukt viņš nekur neaizbrauca.

Laikam saprata, ka tepat varēs maisīt gaisu, solīt un nepildīt. Kad pienāca pandēmijas laiks, deputāts saskatīja savu iespēju, pulcējot neapmierinātos ar vakcināciju, ierobežojumiem. Tad nāk interesantākais paradokss: A. Gobzems nodibina partiju “Li­kums un Kārtība”, bet pats ar savu rīcību uzskatāmi degradē šos jēdzienus. Iespējams, tāds ir mērķis. Kad par to tiek saukts pie atbildības, tiek pieprasīta pat iekšlietu ministres un Valsts policijas priekšnieka demisija par pretlikumīgu rīcību pret deputātu.

Te vērts citēt Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka teikto, ka Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu: “Iedomājieties situāciju, ja kāds deputāts vadītu automašīnu spēcīgā alkohola reibumā un vēl atteiktos no ekspertīzes. Arī tad viņš būtu jāaiztur un nebūtu laika gaidīt kādus Saeimas lēmumus.”

Un vēl, kā ierindas policists var zināt, ka cilvēks, kurš ignorē likuma prasības, ir Saeimas deputāts? Tas nekas, ka viņš atbraucis ar aplīmētu autobusu. Vai sabiedrībai visi Saeimas deputāti jāpazīst pēc sejām? Nezin kāpēc tajā visā lien laukā zināma deva narcisisma. Tikmēr pats deputāts kā inteliģents cilvēks sola “atlaist visus Tukuma mentus”. Bet, kā zinām, uz solīšanu viņš gatavs, īpaši, lai to izmantotu savas popularitātes celšanai. Turklāt arī situācijās, kas īstam vīram godu tomēr nedara. Novembra sākumā viņš facebook profilā ziņoja, ka kopā ar šķirto sievu nolēmuši “savu prasmju un iespēju robežās iesaistīties kovida slimnieku aprūpē”, rādīt “piemēru cilvēcībai, savstarpējai cieņai un atbildībai”. Tomēr, kā raksta portāls jauns.lv, reālas darbības izpalikušas, izņemot vienu telefona zvanu Latvijas Samariešu apvienībai, kur jāpiesakās brīvprātīgo darbam slimnīcās. Apvienības pārstāve portālam skaidrojusi, ka deputāts sarunu sācis ar teikumu, ka esot sabiedrībā ļoti populārs cilvēks un noteikti varēšot piesaistīt lielu skaitu sekotāju. Taču pēc tam viņš neesot ne zvanījis, ne interesējies.

Izrādās, jau pavasarī minētais deputāts imitējis pieteikšanos brīvprātīgā darbam, zvanot    Stradiņa slimnīcai, bet arī tur tālāk par vienu telefona sarunu nekā neesot bijis. Atsaucoties uz kādu citu odiozu politiķi, – nu kā var nesolīt! Acīmredzot popularitātes gūšanai visi līdzekļi labi.

Tagad par akciju “Rododendrs”, kas pēc deputāta stāstītā “TV24” būšot visas neapmierinātās sabiedrības daļas pasākums. Izrādījās, tā neapmierinātā daļa nemaz tik liela nebija. Pēc Valsts policijas teiktā, pasākums Rīgā pulcējis ap tūkstoš cilvēku, pat ja šo skaitu dubultojam, pat desmitkāršojam, atklāsies, ka tā neapmierinātā daļa ir visai niecīga un ar šīm balsīm noteikti nepietiks, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās saņemtu vairāk nekā 50 procentus balsu, ko arī solījis politiķis. Vienkārša matemātika. Iepriekšējās vēlēšanās piedalījās nepilni 845 tūkstoši vēlētāju. Pieņemsim, ka aizies vēl mazāk, teiksim, 800 tūkstoši, tad vairāk nekā 400 tūkstošiem būtu jānobalso par “Likums un “Kārtība”. Protams, viss var notikt, tikai viens: pēdējā aptaujā “Par ko jūs balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt” par šo politisko spēku savas balsis bija gatavi atdot vien 1,7 procenti respondentu. Pro­tams, pats politiķis to, visticamāk, nosauks par politisko pasūtījumu, kas neatspoguļo realitāti, bet ir jāpiekrīt, ka līdz 50 procentiem tur vēl ļoti tālu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi