Dzīvojam demokrātiskā valstī, tāpēc jāpieņem tas, ka cilvēkiem ir rīcības brīvības – runāt, rakstīt, vākt parakstus par jebko, pulcēt cilvēkus uz protestiem.
Jautājums, vai demokrātija nozīmē arī to, ka ļauts pārkāpt likumdevēja un valdības izdoto normatīvo aktu prasības un aicināt to darīt arī citus? Izskatās – jā, tā vismaz, šķiet, domā odiozais politiķis Aldis, kurš epidemioloģisko ierobežojumu laikā regulāri centies publiski demonstrēt, ka var neievērot jebkādas prasības. Gan aizvadītajā nedēļā rīkojot izbraukumus pa Latvijas pilsētām, gan šajā pirmdienā rīkojot protesta akciju pie Rīgas pils. Nav īsti saprotams akcijas nosaukums “Rododendrs”, bet, visticamāk, tas tā – stilam, gluži kā Alda cepurītes. Par tām sociālajā tīklā twitter pajokoja rakstniece Monika Zīle, ierakstot: “Diez, kurš vēl nav sapratis, ka Gobzema kungs politikas aizsegā patiešām atraktīvi īsteno “Armani” un citu zīmolu ziemas kolekcijas Vislatvijas reklāmas kampaņu? Mācieties, influenceri!”
Patiesībā no šī politiķa daudz varam mācīties, jau sākot ar to, ka nav jātur solījumi. Saprotu, daļa politiķu domā, ka atmiņa ir īsa un cilvēki tic tikai tam, ko politiķis saka šajā brīdī, piemirstot par bijušo. Bet, par nožēlu viņiem, internets, kas, no vienas puses, ļauj skaļi realizēt idejas, no otras puses, glabā arī visus solījumus un no tā nevar paslēpties.
Vien par dažiem. Nākamajā dienā pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad KPV.LV ieguva 16 balsis, A. Gobzems izteicās: “Atpakaļceļa vairs nav – vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju.” Valdību veidot viņam gan piedāvāja, taču atrast domubiedrus neizdevās, un Valsts prezidents atsauca viņa kandidatūru. Taču čemodāni sakravāti netika, nu, varbūt tika, bet aizbraukt viņš nekur neaizbrauca.
Laikam saprata, ka tepat varēs maisīt gaisu, solīt un nepildīt. Kad pienāca pandēmijas laiks, deputāts saskatīja savu iespēju, pulcējot neapmierinātos ar vakcināciju, ierobežojumiem. Tad nāk interesantākais paradokss: A. Gobzems nodibina partiju “Likums un Kārtība”, bet pats ar savu rīcību uzskatāmi degradē šos jēdzienus. Iespējams, tāds ir mērķis. Kad par to tiek saukts pie atbildības, tiek pieprasīta pat iekšlietu ministres un Valsts policijas priekšnieka demisija par pretlikumīgu rīcību pret deputātu.
Te vērts citēt Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka teikto, ka Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu: “Iedomājieties situāciju, ja kāds deputāts vadītu automašīnu spēcīgā alkohola reibumā un vēl atteiktos no ekspertīzes. Arī tad viņš būtu jāaiztur un nebūtu laika gaidīt kādus Saeimas lēmumus.”
Un vēl, kā ierindas policists var zināt, ka cilvēks, kurš ignorē likuma prasības, ir Saeimas deputāts? Tas nekas, ka viņš atbraucis ar aplīmētu autobusu. Vai sabiedrībai visi Saeimas deputāti jāpazīst pēc sejām? Nezin kāpēc tajā visā lien laukā zināma deva narcisisma. Tikmēr pats deputāts kā inteliģents cilvēks sola “atlaist visus Tukuma mentus”. Bet, kā zinām, uz solīšanu viņš gatavs, īpaši, lai to izmantotu savas popularitātes celšanai. Turklāt arī situācijās, kas īstam vīram godu tomēr nedara. Novembra sākumā viņš facebook profilā ziņoja, ka kopā ar šķirto sievu nolēmuši “savu prasmju un iespēju robežās iesaistīties kovida slimnieku aprūpē”, rādīt “piemēru cilvēcībai, savstarpējai cieņai un atbildībai”. Tomēr, kā raksta portāls jauns.lv, reālas darbības izpalikušas, izņemot vienu telefona zvanu Latvijas Samariešu apvienībai, kur jāpiesakās brīvprātīgo darbam slimnīcās. Apvienības pārstāve portālam skaidrojusi, ka deputāts sarunu sācis ar teikumu, ka esot sabiedrībā ļoti populārs cilvēks un noteikti varēšot piesaistīt lielu skaitu sekotāju. Taču pēc tam viņš neesot ne zvanījis, ne interesējies.
Izrādās, jau pavasarī minētais deputāts imitējis pieteikšanos brīvprātīgā darbam, zvanot Stradiņa slimnīcai, bet arī tur tālāk par vienu telefona sarunu nekā neesot bijis. Atsaucoties uz kādu citu odiozu politiķi, – nu kā var nesolīt! Acīmredzot popularitātes gūšanai visi līdzekļi labi.
Tagad par akciju “Rododendrs”, kas pēc deputāta stāstītā “TV24” būšot visas neapmierinātās sabiedrības daļas pasākums. Izrādījās, tā neapmierinātā daļa nemaz tik liela nebija. Pēc Valsts policijas teiktā, pasākums Rīgā pulcējis ap tūkstoš cilvēku, pat ja šo skaitu dubultojam, pat desmitkāršojam, atklāsies, ka tā neapmierinātā daļa ir visai niecīga un ar šīm balsīm noteikti nepietiks, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās saņemtu vairāk nekā 50 procentus balsu, ko arī solījis politiķis. Vienkārša matemātika. Iepriekšējās vēlēšanās piedalījās nepilni 845 tūkstoši vēlētāju. Pieņemsim, ka aizies vēl mazāk, teiksim, 800 tūkstoši, tad vairāk nekā 400 tūkstošiem būtu jānobalso par “Likums un “Kārtība”. Protams, viss var notikt, tikai viens: pēdējā aptaujā “Par ko jūs balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt” par šo politisko spēku savas balsis bija gatavi atdot vien 1,7 procenti respondentu. Protams, pats politiķis to, visticamāk, nosauks par politisko pasūtījumu, kas neatspoguļo realitāti, bet ir jāpiekrīt, ka līdz 50 procentiem tur vēl ļoti tālu.
Komentāri