“Inflācija būs nepieredzēti dzēlīga,” tā saka SEB bankas ekonomists DAINIS GAŠPUITIS publikācijā “2022. gada ekonomikas prognoze: kritiskam sākumam sekos izaugsme”.
Vērtējot šī gada ekonomikas attīstību, ekonomists uzsver jau zināmo enerģētisko un citu resursu sadārdzinājumu, kovida pandēmiju: “Vīrusa klātbūtne turpinās ietekmēt ekonomikas cikliskumu un uzturēs pastiprinātu pieprasījumu pēc precēm. Sfēras, kuras jau ir vīrusa skartas, atgūsies vēl pakāpeniskāk. Lielākais izaicinājums būs attīstīt sabiedrības spēju pielāgoties (darba tirgus, prasmes, sociālā vide utt.) un turpmākā vakcinācijas politika, kas būs īstermiņa lielākais šķērslis.”
D.Gašpuitis prognozē turpmāku darba algu palielinājumu, uzsverot, ka jau “2021. gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa palielinājās par 10,4% līdz 1280 eiro, kas pēc nodokļu samaksas bija 940 eiro”. Ekonomists atzīst, ka algas pieaugumu pieprasa “visai labvēlīgie apstākļi ekonomikā un darbinieku deficīts, īpaši nozarēs, kur algu līmenis ir virs valsts vidējā. Šādas tendences tuvāko gadu laikā pat pastiprināsies. Kāpums kļūs jūtamāks arī krīzes skartajās pakalpojumu nozarēs – darbinieku trūkuma dēļ, jo arī darbības apstākļi stabilizēsies. (..) Straujajam algu kāpumam turpina cieši sekot inflācija. Tomēr tā nespēs panākt vidējās pirktspējas krišanos, kaut pieaugs to darbinieku skaits, kam algu kāpums nespēs nokompensēt cenu celšanos, īpaši nesaudzējot tos, kam ienākumi ir zemi un paliks nemainīgi. Tuvākajos gados algu kāpums variēs ap 8%”.
Kā nopietns jau politisks, ne tikai ekonomisks jautājums turpināsies saasināties jautājums par mājokļa uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un preču sadārdzināšanos, transporta un pārtikas cenu pieaugums, atzīst ekonomists. “Negaidīti augstā inflācija kļūst par lielu izaicinājumu politikas veidotājiem, jo rada jaunus riskus ekonomikas atveseļošanās gaitai. Pārlieku agresīva inflācijas apkarošana var būt kaitīga ekonomikai, bet, ļaujot tai ieskrieties, to būs grūti atkal ielikt rāmjos.
Neskatoties uz to, ka, komentējot inflāciju, arvien mazāk tiek lietots apzīmējums “pārejoša”, kopējais skatījums tomēr saglabājas, ka nākamā gada laikā inflācijas temps sāks mazināties. Omikrona izplatība, visticamāk, aizkavēs situācijas normalizēšanos, attiecīgi radot riskus nodarbinātībai un ekonomiskajai aktivitātei, uzturot piegādes traucējumus un apgrūtinot pieprasījumu pēc pakalpojumiem. 2022. gada inflācijas prognoze ir 6%,” raksta D.Gašpuitis.
Komentāri