Sākusies vienreizējā 500 eiro atbalsta izmaksa ģimenēm par katru bērnu, lai sniegtu atspaidu vecākiem, kuriem ārkārtējā situācija radījusi papildu izdevumus gan bērna attālināto mācību proces nodrošināšanai, gan apvienojot darbu ar palīdzību atvases izglītošanā, gan situācijā, ja darbs šajā laikā zaudēts, gan citos gadījumos.
Kad parādījās pirmās sarunas par šāda atbalsta iespēju, bija neticība, ka tā varētu notikt, jau pavasarī bija līdzīga ierosme, kas neguva atbalstu. Turklāt Latvijā līdz šim vispār nav piedzīvots šāda mēroga atbalsts, nešķirojot ģimenes maznodrošinātās, daudzbērnu vai kādās citās kategorijās. Tāpēc daļa vecāku teica – kamēr nauda nebūs kontā, tam nevarēšot noticēt. Protams, ja pabalstu piešķir visiem, vieniem tas uz kopējo ienākumu fona šķitīs nevērtīgs, kāds iztērēs nevis bērna vajadzībām, bet savam priekam, tomēr tas ir vienīgais veids, kā to iedot visiem, kam tas šobrīd ir ļoti būtisks. Un domāju, lielākā daļa vecāku patiešām šo atbalstu ļoti novērtē.
Tomēr diskusijas, kas virmo ap neparasto pabalstu, ne vienmēr ir pozitīvas. Atkal uzvirmo stereotipi, ka daudzas ģimenes nemācēs naudu lietderīgi izlietot. Dzirdot vai lasot šādu attieksmi, man jādomā, kā tiek uztverta ģimene. Bija laiks, kad kuplas ģimenes bija liela vērtība, tad nāca brīdis, kad daudzbērnu ģimene nereti asociējās ar nelabvēlīgu ģimeni, arī ar vecākiem, kas atkarīgi no alkohola. Tagad, intervējot daudzbērnu ģimenes, esmu pārliecinājusies, ka sabiedrības attieksme mainījusies, arī pašas ģimenes to norāda. Vecāki ar daudziem bērniņiem lielākoties ir lepnums, prieks un cerība. Tomēr ažiotāža ap 500 eiro apliecināja, ka iesīkstējušie ste- reotipi nav pavisam pazuduši.
Rakstot par sociālajām tēmām, bieži vien runāju ar sociālo dienestu darbiniekiem. Viņi apliecina, lai gan, protams, viņu lokā ir arī ģimenes, kurās vecāki mīl alkoholu, nenodrošina bērniem labvēlīgu vidi un tās ir vairāk pamanāmākas, par tām runā medijos, īstenībā šādu ģimeņu ir maz. Nenoliedzami, daļai klientu tāpat kā kopumā sabiedrībā ir būtiski palielināt savu finanšu pratību, bet tas ne tuvu nenozīmē, ka lielākā daļa ģimeņu neprot apieties ar naudu.
Tagad katrs, kuram nav slinkums, var pajautāt ikvienam vecākam, kā viņš atbalsta naudu domā tērēt. Šis jautājums man liekas līdzīgs tiem, ko mēdz uzdot, piemēram, pāriem, kas ilgi ir kopā, kad tad viņi beidzot precēsies vai kad būs bērni, vai, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu, jūs taču vairāk bērnu neplānojat. Un laiku pa laikam šādus jautājumus uzdod pat pilnīgi sveši cilvēki. Interesanti, ka par ikmēneša pabalstu bērniem neviens neinteresējas, kur tas tiek iztērēts, toties, pieaugot summai, parādās arī cilvēku vēlme norādīt, kā naudu būtu pareizāk tērēt.
Man tas nešķiet taktiski. Tā kā valdība nav lēmusi par konkrētu pabalsta izlietošanas veidu, atbalsts nav izsniegts, piemēram, kā pārtikas talons vai kupons apģērbu vai datortehnikas veikalā, tad naudas izlietošana ir katras ģimenes ziņā un tai nav pienākums par to atskaitīties. Jau pieņemot lēmumu par šo atbalstu, valdība pauda pārliecību, ka nauda tiks tērēta ļoti dažādi: kāds nopirks pārtiku, cits kurināmo ziemai, vēl kāds samaksās par elektrību vai aizbrauks ekskursijā.
Tā kā aizvadītajā nedēļā vecāki jau daļu naudiņas saņēma, ir veiktas pirmās aptaujas par atbalsta izlietojumu, ģimenes ir norādījušas, ka nauda tiks izlietota ikdienas vajadzībām, kredītsaistību segšanai, bērna istabas remontam, sporta inventāram vai bērna vaļaspriekam nepieciešamajam. Tāpat vecāki paredzējuši naudu pievienot iemaksai par zemi vai mājokli vai arī to pataupīt līdz rudenim skolai, vai iemaksājot bērna krājkontā. Protams, daļa iegādāsies attālinātajā mācību procesā tik nepieciešamo datortehniku, jaunas drēbes, jo no jau esošajām bērns izaudzis.
Mēs zinām, ka bērni ir katru vecāku pašu atbildība, tomēr tiešām prieks, ka šādā sarežģītā situācijā arī valdība lēmusi par labu atbalsta sniegšanai ģimenēm.
Komentāri