Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Lai vai kā, neaizmirsīsim par laimi

Sarmīte Feldmane
15:48
28.03.2021
2

Lūk, tikai daži ziņu virsraksti: “Ir cerība, ka “Covid-19” izraisošā vīrusa Ugandas paveids Latvijā neizplatīsies”, “Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar “Covid-19” Dienvid­āfrikas paveidu”, “”Covid-19” Lielbritānijas variantu Latvijā atrod gandrīz pusē paraugu”, “Latvijā konstatē pirmo gadījumu, kad vakcīna nav efektīva “Covid-19” vīrusa mutācijas dēļ”, “Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai “Sure” sekmīgi amortizējis “Covid-19” krīzes sociāl­ekonomiskās sekas”, “Kolektīvā imunitāte Eiropā var tikt sasniegta līdz 14. jūlijam”. Un vēl katru dienu skaitļi – tik no jauna inficējušies, tik miruši, tik procenti pārbaudīto slimi Latvijā, Igau­nijā, Lietuvā un citās valstīs, kur augsti rādītāji. Vakara ziņu raidījumos savukārt tiek stāstīts: ir vakcīnas, nav vakcīnu; nav, kas vakcinē; nav, ko vakcinēt; potēs tikai tos, tad citus; un aicinājumi pieteikties. Protams, svarīga, aktuāla informācija. Un daudzi seko līdzi katram jaunumam. Apjūk notikumu secībā, jo neizdarītais, šobrīd notiekošais un nākotnes plāni – viss kopā. Vēl viedokļu dažādība: tas pareizi, tas – ne; es daru tā, bet es – citādi. Vai jābrīnās, ka vairs ne viens vien maz ko saprot? Tikai signāllampiņa ziņo: ir slikti, būs vēl sliktāk. Ik pa laikam to likteņlēmēja balsī atgādina valsts amatpersonas. Viņi taču zina, ko saka. Brīžam šķiet, ka ar baidīšanu, ļaunā paredzēšanu tiek piesaukta nelaime. Bet tie jau tādi māņi.

Kā būs, tā dzīvosim. Nāks jaunas problēmas, kaut vai karsta vasara, un kovids pierims vai pazudīs un tiks aizmirsts. Bet par karsto vasaru atkal varēs runāt, šausmināties un paredzēt, cik lieli izaugs kartupeļi, šis ir vai nav melleņu gads, bet graudiem cenu nevar prognozēt. Tāds tas cilvēks ir – kad apkārt satraukums un neziņa, gatavs mesties panikā, noliegt pašsaprotamo un sapņot, ka reiz taču atkal būs kā kādreiz.

ANO eksperti 156 pasaules valstīs iztaujājuši iedzīvotājus, lai noskaidrotu planētas laimīgāko valsti. Cilvēkiem pašiem tika lūgts novērtēt savu laimes līmeni, kā arī ņemti vērā citi kritēriji, piemēram, iekšzemes kopprodukts, sociālais atbalsts, personīgā brīvība un korupcijas līmenis. Jau trešo gadu pēc kārtas laimīgākā valsts pasaulē ir Somija. Pasaules laimīgāko valstu desmitniekā arī Dānija, Šveice, Islande, Norvēģija, Nīderlande, Zviedrija. No Baltijas valstīm par laimīgāko atzīta Lietuva, tā 41.vietā, ziemeļu kaimiņi Igaunija – 51. vietā, bet Latvija – 57.vietā. Kāpēc Somija tā laimīgākā, eksperti uzsvēruši, ka Somijas iedzīvotāji bauda augstu dzīves kvalitāti, drošību un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Tik vienkārši! Viens no pētījuma autoriem, Britu Kolumbi­jas Universitātes profesors Džons Helivels norādījis, ka laimīgākās valstis ir tās, kur iedzīvotājiem ir augsta piederības sajūta un kur cilvēki uzticas cits citam un institūcijām. Pētījuma autori prognozē, ka pašreizējie sarežģītie un neziņas pilnie apstākļi varētu vairot pasaules iedzīvotāju laimi nākotnē. Tas tiek skaidrots ar to, ka daudzus cilvēkus koronavīrusa izraisītās krīzes laikā ir patīkami pārsteigusi viņu kaimiņu un valsts institūciju vēlme pašaizliedzīgi palīdzēt. Vienlaikus eksperti brīdina, ka valstīs, kurās sabiedrības struktūra nav stipra, krīzes dēļ var pieaugt kolektīvās bailes, vilšanās un dusmas, kas mazina laimi.

Cik laimīgi esam, tikko sagaidījuši pavasari? Cik laimīgi gribētu būt, ar skatienu rudenī pavadot pēdējo dzērvju kāsi? Cik laimīgi sagaidīsim pirmo sniegu? No kā tas atkarīgs? No IKP, korupcijas līmeņa un vēl citiem kritērijiem vai tomēr no katra paša prasmes neļaut signāllampiņai mirgot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi