Pēc saulainajām brīvdienām, ejot cauri Cēsīm, var redzēt pārpildītās atkritumu urnas, kurās rodamas picu kastes, vienreizlietojamie trauki, kuros izsniedz ēdienu līdzņemšanai, vienreizlietojamās kafijas krūzes. Cilvēki grib ceļot kaut pa Latviju, un pilnīgi saprotami, ka viņiem ir vēlme kaut ko arī apēst. Tā kā ēdienu izsniedz tikai līdzņemšanai, turklāt saulīte rosina ieturēties svaigā gaisā, tad picas, kebabi, citi pamatēdieni, deserti tiek notiesāti pilsētas parkos, skvēros, citur, kurs var piesēst, bet ēdiena iepakojums nonāk atkritumos.
Gluži iederīgi rodas jautājums, vai solīda pusdienošana āra terasēs no kārtīgiem šķīvjiem epidemioloģiski ir bīstamāka nekā šāda pusdienošana kur pagadās? Būtu divi ieguvumi, maltīte sagādātu krietni lielāku baudu un kaut nedaudz saruktu atkritumu apjoms.
Lai šo jautājumu aktualizētu, asociācija “Lauku ceļotājs”, Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija sākušas akciju “Nē plastmasai! Jā terasēm!”.
Organizācijas veikušas savu biedru aptauju, un rezultāti ir nepatīkami pārsteidzoši. Vidēji viens ēdināšanas uzņēmums mēnesī izlieto no 5000 līdz pat 20 000 vienreizējo plastmasas trauku vienību, par tiem samaksājot no 1000 līdz pat 5000 eiro.
Kopumā tiek lēsts, ka Latvijā ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji mēnesī vidēji izdala aptuveni 40 miljonus vienreizējā iepakojuma vienību, kas vēlāk tiek izmesti atkritumos. 40 miljonus tikai Latvijā! Par to vērts aizdomāties!
Protams, nav citu iespēju, jo cilvēkiem ēst gribas, ēdinātāji cenšas saglabāt savu biznesu, bet sekas tam uzreiz grūti aprēķināt. Veidojas interesanta situācija, no vienas puses cilvēki priecājas, ka mazāk tiek piesārņots gaiss, jo mazāk lido lidmašīnas, bet piemirstam šo otro, ne tik pozitīvo pusi, ko varam saukt par pandēmijas ekoloģiskajiem riskiem. Aug atkritumu kalni, kas nav pārstrādājami, tiek piesārņota daba, jo ne visi rīkojas pēc principa – ko atnesi, to aiznes.
Kā zināms, šogad no 5. jūlija būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes, bet jautājums – vai nebūs nedaudz par vēlu? Cik lielus atkritumu kalnus līdz tam vēl paspēsim saražot?
Varbūt tiešām prātīgāk būtu ļaut cilvēkiem, ievērojot attālumus, noteiktu skaitu pie galdiņiem, tomēr izmantot iespēju pusdienot āra terasēs?
Komentāri