Kā ik gadu 7. aprīlī, vakar tika atzīmēta Pasaules Veselības diena.
To ieviesa Pasaules Veselības organizācija (PVO). Mērķis - veicināt iedzīvotāju veselību un rūpes par vidi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, iespēju atteikties no kaitīgiem ieradumiem, vēršot uzmanību problēmām veselības aprūpē.
Ar šogad izraudzīto tēmu “Mūsu planēta, mūsu veselība” PVO vēlas akcentēt, cik cilvēka veselībai ir svarīga apkārtējā vide, ko nodara vides piesārņojums. Izrādās, ik gadu vairāk nekā 13 miljonu nāves gadījumu izraisa tieši vides piesārņojums. PVO aicina aizdomāties, vai spējam iztēloties pasauli, kurā visiem ir pieejams tīrs gaiss, ūdens un pārtika, kur ekonomika ir vērsta uz veselību un labklājību jeb labbūtību (no angļu valodas well-being) un kur cilvēki tur rūpi par savu un planētas veselību.
Pasaules Veselības organizācija atgādina, ka arī pandēmijas laikā planēta tika piesārņota un palielinājās tādu slimību izplatība kā vēzis, astma, sirds kaites. PVO uzsver, ka klimata krīze, ko izraisa politiskie, sociālie un ekonomiskie lēmumi, ir arī veselības krīze. Iedzīvotāji visā pasaulē arvien vairāk saskaras ar to, ka jāelpo piesārņots gaiss, okeāni kļūst arvien piesārņotāki, tai skaitā ar plastmasu, arvien vairāk cilvēku trūkst dzeramā ūdens un arvien biežāk novērojami ārkārtēji laikapstākļi. Turklāt lielos apmēros tiek ražota neveselīga pārtika, kuru patērējot, cilvēkiem rodas liekais svars, palielinās audzēju un sirds slimību risks. Tāpēc šajā gadā PVO liek uzsvaru uz ikdienas aktivitātēm, kas, lai arī nelielas, ir būtiskas un ilgtermiņā nozīmīgas.
Cēsu klīnikas Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Līga Rācene, kura pati ir aktīva dzīvesveida piekritēja, aizraujas ar orientēšanos un novērtē dzīvošanu pie dabas, vērtējot cilvēku attieksmi pret savu veselību un ieskicējot aktuālāko veselības uzlabošanā, teic: “Acīmredzami, ka cilvēki par maz laika pavada ārā – gan pieaugušie, gan bieži vien arī bērni. Pasaules Veselības organizācijas ieteikums ir vismaz vienu stundu pavadīt ārpus telpām – svaigā gaisā fiziskās aktivitātēs. Pat kovida laikā, kad daudz kas bija slēgts, bet ārpasaule bija pieejama, cilvēki par maz laika pavadīja ārā. Bet to mainīt ir ļoti viegli, nepieciešama tikai cilvēka paša griba un laiks, jo pastaigas vai nūjošana neprasa papildu finansiālos līdzekļus. Un, kā zināms, veltot vairāk laika savai veselībai, pēc tam mazāk laika jāvelta slimošanai. Arī šobrīd Cēsīs pieejamas bezmaksas nodarbības skriešanai kopā ar treneri, iepriekš bijusi arī nūjošana, vingrošanas nodarbības, par ko iedzīvotājam papildus nav jāmaksā, jo par to jau ir samaksāts.”
Rehabilitācijas nodaļas vadītāja, saskaroties ar pacientiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija, skaidro, ka visbiežāk cilvēki, kuriem nākas veseļoties pēc kādas nopietnas kaites pārslimošanas, vērtē, ka būtu jau iepriekš varējuši labāk rūpēties par savu veselību: “Daudz ir tādu, kuriem ir muguras problēmas. Tās bieži vien ir ieraduma pozu rezultāts, nereti mugura neiztur, ja cilvēks, kurš ikdienu pavada, ilgstoši sēžot, ķeras pie smagiem fiziskiem darbiem. Kaut ko nepareizi nesot, paceļot, vienā brīdī organisms neiztur. No pacientiem dzirdu, ka viņi zināja, kā pareizi bija jādara, bet ātrumā darīts citādi vai arī ierasts darīt nepareizi. Tāpēc ir lietderīgi, ja laiku pa laikam tiek atkārtotas darba aizsardzības speciālista konsultācijas par darba vidi, darba vides ergonomika, ergoterapeita konsultācijas. Daudziem cilvēkiem, pildot darba pienākumus, ilgstoši jāatrodas sēdus pozā, tad nepieciešams piecelties, izstaigāties, izkustināt plaukstas, atpūtināt acis – tādas it kā pašsaprotamas lietas savai veselībai un labsajūtai, par kurām ikdienā tiek aizmirsts. Svarīgi ikdienas paradumos piedomāt, vai tas nāk veselībai par labu, un samazināt tos riskus, kas var kaitēt. Kad cilvēks vairāk piedomā par savu veselību, piemēram, katru dienu izstaigājas pusstundu, stundu, arī pats jūtas labāk, jo, kā zināms, organismā izdalās serotīns, dopamīns, kas rada labsajūtu. Un, kā jau teicu, lai pastaigātos, nav nepieciešams materiālais ieguldījums, vajadzīga tikai griba un laiks.”
Komentāri