Redzot, kas notiek aiz loga, kad maijs, šķiet, grib pārsist slapjuma rekordus; redzot pielijušos laukus un pļavas, ir skaidrs, ka problēmas būs. Ja mazdārziņu īpašniekiem atliek cerēt, ka kaut kad taču tam vajadzētu mitēties, lauksaimniekiem katra diena svarīga. Tiesa, viņiem jau vienmēr ir zināms glābšanas riņķis – kompensācijas -, lai gan dzirdēts, ne visi pie tām tiek. Taču šoreiz nedaudz par citu.
Apejot valdību, Saeima lēma, ka ļaus atvērt apmeklētājiem kafejnīcu un restorānu terases, taču šī nedēļa terasēm ir ļoti nelabvēlīga. Ienāca prātā, ka tagad jau arī terašu īpašnieki varētu prasīt kompensācijas sakarā ar “ražai” jeb viņu ieņēmumiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Ja būtu iespēja uzņemt apmeklētājus telpās, tad neko prasīt nevarētu, bet tagad, kad vienīgā iespēja ir sniegt pakalpojumu svaigā gaisā jeb, kā to apzīmē tajā modīgajā vārdā “ārtelpā”, tad pamats būtu. Jo bizness taču paliek bizness.
Lūk, lauksaimnieks ir sagādājis sēklu, minerālmēslus, citu nepieciešamo, arī ēdinātāji gādā produktus, un ne jau visus var glabāt līdz saulainākām dienām. Ne pirmais var sēt, ne otrais – gatavot, tātad kompensācijas pienāktos abiem. Bet, ja ēdinātāji ar šādu prasību vērstos Ekonomikas ministrijā, tur to, visticamāk, neuztvertu nopietni, tā teikt, tas ir jūsu biznesa risks. Bet, ja lauksaimnieki meklē palīdzību savā ministrijā, tur vienmēr atrodas labvēlīgas un dzirdīgas ausis, un, lūk, kompensācijas galdā. Un gandrīz jau vienmēr atrodas kāda ķibele: te par sausu, te par slapju, te zosis noēd stādījumus, te meža zvēri nodara postījumus. Bet, ja nemitīga lietus dēļ nevar strādāt āra terase vai sniega trūkuma dēļ nevar atvērt slēpošanas trases, – tas ir biznesa risks.
Nesaku, ka nav jāmaksā kompensācijas, bet man ir aizdomas, ka nav īsti vienlīdzīga attieksme pret uzņēmējdarbību kopumā. Iznāk, ka lauksaimniekiem, vismaz tiem, kuri prot tikt pie kompensācijām, biznesa risks ir minimāls, jo vienmēr būs šis glābšanas riņķis, bet citiem?
Atceramies aprīlī publicēto Valsts kontroles ziņojumu par “Covid-19” atbalstu lauksaimniekiem, kur tika norādīts, ka atvēlētā summa 45,5 miljoni ne tikai kompensēja nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem. Vērtējumā bija interesanta Valsts kontroliera atziņa, ka lēmumi par atbalstu ir politiski un formālu tiesību aktu pārkāpumu neesot. Varbūt var pieņemt politisku lēmumu par atbalstu arī citiem, kuru biznesu būtiski ietekmē laika apstākļi?
Komentāri