Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Putina jaunā reliģija

Sallija Benfelde
18:28
19.05.2022
33

Par svētkiem 9. maijs tapa deviņdesmito gadu vidū, pateicoties Staļina pārrakstītajai vēsturei – līdz tam padomju vara Uzvaras dienu ar parādi Sarkanajā laukumā neatzīmēja katru gadu, tai netika piešķirta sakrāla nozīme. Vladimira Putina valdīšanas laikā no kritušo piemiņas dienas tā pārtapa par Uzvaras svētkiem, kurā radās sauklis, ka “mēs varam to atkārtot”.

1954. gada 24. jūnijā Sarkanajā laukumā notika parāde par godu uzvarai. Pēc tam līdz sešdesmito gadu vidum nenotika ne tikai parāde, bet nebija arī svētku. Staļins labi saprata, ka valstī ir ļoti daudz bijušo frontinieku, kara invalīdu un šie cilvēki pēc visa pārciestā nav noskaņoti priecāties un skaļi stāstīt, kā viņi karojuši. Turklāt Staļins centās turēt kara invalīdus tālāk no acīm, it kā tādu vispār nebūtu. Sarkanā armija karoja, ne jau izmantojot gudru un pārdomātu stratēģiju un militāro tehniku, bet sūtot kaujās cilvēku milzīgu masu, kura bieži vien pat īsti netika apbruņota. Padomju gados rīkojums sarīkot parādi tika izdots tikai trīs reizes un parādes notika 1965., 1975. un 1985. gadā un kļuva aizvien lielākas un krāšņākas, jo toreizējam PSRS “bosam” Leonīdam Brežņevam gribējās lielu, ievērojamu un pompozu pasākumu.

Kad Krievijā pie varas nāca Putins, Uzvaras diena kļuva par svētkiem, kuru koncepcija pamazām mainījās, un ar katru gadu antihitleriskā koalīcija jeb sabiedrotie Putina runās tika aizmirsti aizvien vairāk. Putins nevairījās publiski paust, ka PSRS izjukšana esot bijusi lielākā 20.gs. traģēdija.

No 2015. gada Krievijas prezidents aizvien mazāk piemin vēsturisko atmiņu un varoņdarbus, bet aizvien lielāka nozīme viņa runās bija politikai, uzvara karā kļuva par Putina režīma pamatu. Propaganda radīja mītu par vienpersonīgo Krievijas uzvaru, ļaujot iedzīvotājiem justies diženiem, kā pasaules glābējiem. 9. maijs ir kļuvis par propagandas šovu. Vēl vairāk – no uzvaras un piemiņas dienas 9. maijs ir kļuvis par kara parādi, atgādinot, ka Krievija var karot arī tagad, jo visa Rietumu pasaule esot nostājusies pret miermīlīgo Krieviju, kas vēlas visiem palīdzēt.

Daudz militārās tehnikas parādēs sāka piedalīties tikai 2008. gadā, tās kļuva arvien vērienīgākas. 2017. gadā Uzvaras dienas parādei tika iztērēti 8 miljoni ASV dolāru, bet 2021. gadā – 12 miljoni.
Rietumvalstis, atceroties Otro pasaules karu, godina kara veterānus un viņu ģimenes, bet Krievijā īpaša uzmanība tiek pievērsta militārajai tehnikai un runām par to, ka valsts tiekot apdraudēta.
Putins ir izveidojis citu nozīmi Georga lentei: lentīte melni oranžās svītrās tagad kļuvusi ne tikai par PSRS uzvaras un varenības, bet par Putina režīma atbalstītāju simbolu. Vēsturiski Georga lentei nav saistības ar Otro pasaules karu.

Svētā Jura ordenis, kas bija cariskās Krievijas augstākais militārais apbalvojums, ir dibināts 1796. gadā. 1807. gadā tika izveidots Svētā Jura krusts kā Svētā Jura ordeņa goda zīme, un tā lente ir melnās un oranžās svītrās. Pirmo reizi akcija “Ge­orga lente” notika 2005. gadā. Protams, tika rakstīts, ka lente ir apolitisks uzvaras simbols un nevar tikt saistīta ar politiku. Pa­tiesībā Georga lente vistiešākajā veidā ir saistīta ar atbalstu Puti­nam un viņa režīmam. Latvijā ar tās izplatīšanu nodarbojās politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” , kas izveidojās 2005. gadā, un 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā partijā “Saskaņa”.

Kopš kara sākuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizvien biežāk tiek salīdzināts ar Hitleru. Ne bez zināmas ironijas un dzēlības politikas eksperti arī apgalvo, ka Putins ir Hitlera skolnieks un sekotājs, par ko liecina Putina darbi un runas. Salīdzi­nājumam piedāvājam dažus Hit­lera un Putina runu fragmentus.

*Hitlers: Vācu Reihstāga deputāti! Danciga (Polijas pilsēta Gdaņska – aut.) bija un ir Vācijas pilsēta. Koridors (poļu jeb Dan­cigas koridors bija starpkaru periodā lietots termins, ar kuru apzīmēja Polijai piederošu zemes joslu agrāko Vācijas impērijas Rie­tumprūsijas un Pozenes provinču teritorijā, kas Polijai piešķirta pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jūrai – aut.) bija un būs vācu teritorija. Abas šīs teritorijas pēc to kultūrvēsturiskajām īpatnībām pieder tikai un vienīgi vācu tautai!
Putins: Cienījamie kolēģi! Cilvēku sirdīs un prātos Krima vienmēr bija un ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa. Krimā absolūti viss ir caurausts ar mūsu kopīgo vēsturi un lepnumu.
*Hitlers: Vairāk nekā miljons cilvēkiem ar vācu asinīm no 1919. līdz 1920. gadam tika atņemta viņu dzimtene.
Putins: Šodien no diviem miljoniem 200 tūkstošiem Krimas pussalas iedzīvotāju gandrīz pusotrs miljons krievu, kā apliecināja referendums, orientējas uz Krie­viju.
*Hitlers: Dancigu mums atņēma. Koridoru anektēja Polija.
Putins: Kad Krima pēkšņi izrādījās jau citā valstī, lūk, tad Krievija saprata, ka tikusi ne tikai apzagta, bet aplaupīta.
*Hitlers: .. priekšlikumi tika noraidīti. Un ne tikai noraidīti, bet kā atbilde sekoja mobilizācija, bet pēc tam terora un spiediena pastiprināšana uz mūsu tautiešiem, pakāpeniski izspiežot viņus no brīvās pilsētas Dancigas gan ar ekonomiskiem, politiskiem, bet pēdējās nedēļās arī ar militāriem līdzekļiem.
Putins: Tiem, kuri pretojās pučam, uzreiz sāka draudēt ar represijām un soda operācijām. Pro­tams, par pirmo kļuva Krima, krievvalodīgā Krima. Tādēļ Kri­mas un Sevastopoles iedzīvotāji vērsās pie Krievijas ar aicinājumu aizstāvēt viņu tiesības un dzīves.
*Hitlers: Jebkura mūsu tautu pretstāve būtu izdevīga citiem. Tādēļ mēs nolēmām noslēgt līgumu, kas uz visiem laikiem novērsīs jebkura konflikta iespējamību starp mums.
Putins: Mēs gribam draudzību ar Ukrainu, gribam, lai tā būtu stipra, suverēna, pašpietiekama valsts.
Pēc šiem paziņojumiem Hitlers sāka Otro pasaules karu, bet Putins šī gada 24. februārī iebruka Ukrainā, sākot pilna mēroga karu.

Pilna raksta versija publicēta laikrakstā “Laiks”. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi