Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Nekas vēl nebeidzas

Sallija Benfelde
07:25
27.05.2022
4

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā trīs mēnešus, tā beigas tik drīz vēl nav gaidāmas. Jāpiekrīt publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem, ka Krieviju var apturēt uz laiku, bet viss atkal sāksies no jauna, pat ja tās prezidents vairs nebūs Vladimirs Putins.

Krievijas iedzīvotāji garus gadus ir “audzināti” kā padomju, pēc tam kā Putina režīma atbalstītāji, jo varai vienmēr ir taisnība, varai ir spēks. Režīms ir kļuvis par būtisku iedzīvotāju identitātes daļu. Atbalsts un bailes veido iedzīvotāju attieksmi. Pārmaiņas Krievijā varētu radīt tikai tās pilnīga kapitulācija, bet tas iespējams, vien karojot jau pašā Krievijas teritorijā. Un tad, līdzīgi kā Vācijas kapitulācijas gadījumā pēc Otrā pasaules kara, varētu kontrolēt gan Krievijas bruņošanos, gan tiesāt kara noziedzniekus. Vai tas ir iespējams? Ukraiņi vieni to nespētu, tātad būtu jāiesaistās arī NATO. Atbilžu šobrīd nav.

Neizpratni Eiropā, arī ļoti daudzos Latvijas iedzīvotājos radījusi gan Francijas prezidenta Ema­nuela Makrona, gan Vācijas kanclera Olafa Šolca attieksme pret Ukrainu un karu. Makrons aicina Ukrainu piekāpties Krievijai, atdot daļu valsts teritorijas, lai apturētu karu, bet Šolcs vilcinās gan bruņojuma, gan sankciju jautājumā.

Kāpēc tā notiek? Vai tā ir personīgā vai valsts uzņēmēju interese, atkarība no Krievijas energoresursiem, ko izmantot ir viegli un ērti? Šīs valstis atrodas pietiekami tālu no agresorvalsts robežas un jūtas droši? Tās īsti nav sapratušas, kāda ir Krievija un Putins, vai arī Putina sacītajā ir patiesība, ka savas varas laikā viņš ir nopircis daudzus Eiropas politiķus?

Vaicāta, kā skaidrot šādu attieksmi, Latvijas Universitātes (LU) profesore, Latvijas Tran­s­atlan­tiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa teic, ka acīmredzot ir visu šo iemeslu kombinācija un runa nav tikai par Putina sejas saglabāšanu. Proti, divām vai vairākām pusēm, kuras iesaistītas karā vai konfliktā, ir jāsadzīvo arī pēc tam, kad konflikts ir beidzies. Francija un Vācija dažādu iemeslu dēļ to redz mazliet atšķirīgi. “Jebkurā gadījumā ir jādomā, kā veidosies attiecības ar Krieviju pēc kara. Un tādēļ varbūt arī notiek šie pāragrie politiķu meklējumi, kā “apmierināt” Putinu, lai pēc kara būtu iespējams vismaz uzturēt jelkādu dialogu, lai varētu saprast, piedalīties un sekot līdzi tam, kas notiek Krievijā. Domāju arī, ka tas ir naivums: domāt, ka Krievija varētu būt demokrātiska, kā tas bija pēc aukstā kara beigām. Tas ir beidzies,” saka Ž Ozoliņa.

Svarīgi ir gan energoresursi, gan kompromisa meklējumi, gan ģeopolitiskais un ģeostratēģiskais attālums. “16. maijā piedalījos diskusijā, kā atturēt Krieviju. Tajā bija pārstāvētas gandrīz visas NATO dalībvalstis ar saviem ekspertiem. Jāteic, ka nostādnes, kā Krieviju atturēt, bija atkarīgas no tā, cik tuvu valsts atrodas Krievijas robežai. Bija arī pozitīva tendence: visam pāri tomēr stāv Eiropas Savienības un NATO kopīgā pozīcija. Lai cik ļoti, piemēram, Vācija, Francija, Itālija vai Spānija un Portugāle vēlētos attālināties no Krievijas un piekāpties energoresursu piegādē vai personīgo ambīciju dēļ, tomēr šo divu organizāciju kopīgais ietvars neļauj īstenot nekādas individu­ālas vaļības. Tā ir mūsu stiprā puse,” skaidro profesore. Kādas ir šīs atšķirības, Ž.Ozoliņa vērtē: “Jāskatās gan katras valsts pieredze ārpolitikā, gan individuālie politiķi, gan arī sabiedrības viedoklis. Francijas ārpolitika ļoti lielā mērā ir sakņota nacionālajās interesēs. Francijai ES ir tikai līdzeklis, lai viņi nostiprinātu savu eiropeisko un globālo lielumu. Un Makrons grib kļūt par Eiropas līderi, viņam tas ir vajadzīgs nevis Eiropas stiprināšanai tik ļoti, kā tas ir vajadzīgs mums vai varbūt arī Vācijai, bet lai palielinātu Francijas globālo ietekmi. Jā­atceras, ka Francija ir kodolvalsts un ir iesaistīta ļoti daudzos starptautiskos projektos, tai ir interese par Āfriku, Dienvidaustrumāziju un tā tālāk. Tas liek Francijai meklēt kompromisus, un, ja tai šobrīd izdotos mazināt kara smagumu Ukrainā, Francija varētu sevi pozicionēt kā ļoti nozīmīgu varu. Nedomāju, ka Francija sapņo par to, ka tā karu vispār varētu pārtraukt, bet tai ir svarīgi mēģināt kaut ko mainīt. (..)No vienas puses, var teikt, ka tās ir nacionālās intereses, kas Francijai ir asinīs. No otras puses, viņi ir ES prezidējošā valsts, un tas ir jādara, tas ir pienākums. (..)Vācijā situācija ir nedaudz cita, jo tai nekad nav bijušas globālās ambīcijas. Vācija vienmēr sevi ir pozicionējusi kā nozīmīgu Eiropas varu, bet nekad pat nav runājusi par Eiropas līderību. Var teikt, ka šo valsti līderos ielika ekonomiskā krīze, un Vācija izglāba lielu daļu Eiropas. Savukārt tagad, līdz ar Liel­britānijas aiziešanu, līdera vieta ir palikusi brīva, un Francija ar Vāciju var dalīt līderības pozīcijas. Vācijā, atšķirībā no Francijas, ir daudz lielāks sabiedrības spiediens, jo tā ir daudz vairāk iesaistīta politiskajos procesos, ko nosaka gan pēckara sentimenti, gan migrācija. Savā ziņā Vācija ir krietni vien radikalizējusies. Politiķim, kurš ir pie varas, jādejo ļoti sarežģīts balets starp dažādām politiskajām partijām, dažādām sabiedrības grupām, problēmām un vēl jāiemanās vākt Eiropu. Tas arī nosaka to, ka Vācija arī ārpolitikā savā ziņā danco. Tas nav jautājums par to, vai tas ir labi vai slikti, tas vienkārši tā ir.”

Protams, iedzīvotājus, it sevišķi Baltijas valstīs, uztrauc, vai Krievija nemainīsies nekad, un profesore saka, ka politikā nevajadzētu lietot vārdu “nekad” . Tuvākajā laikā Krievija nemainīsies, tas gan esot skaidrs.

Jāpiebilst, ka acīmredzot atliek saglabāt mieru un risināt savas problēmas, atbalstīt ukraiņu bēgļus un rudenī neievēlēt Saeimā partijas, kuras labprāt atbalstītu Krievijas režīmu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
23

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
28

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
28

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
33

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
25

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi