Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Populārā mūsu gadsimta parādība – emocionālā vardarbība

Anna Kola
13:51
09.06.2022
59

Draugu un paziņu lokā pēdējos gados nereti savstarpēji jokojam, ka esam jau nokļuvušas tai vecumā, kad sarunājas nevis par dzīves plāniem, idejām, izklaides iespējām, bet gan par veselību vai, pareizāk jāsaka, tās neesamību.

Kam mugura sāp, kam parādījušās brilles, kam hroniskas migrēnas vai kāda cita nopietnāka vaina. Nepavisam jau nav joka cienīga tēma, jo dažas ķibeles, kā ārsti saka, ir uz mūžu un labāk nekļūs.

Šķiet, starp populārākajiem kādas sūdzības skaidrojumiem dažādu specializāciju ārstu kabinetos ir par 21.gadsimta modes slimību dēvētā veģetatīvā distonija. Lai arī dažiem, arī man pašai, šis vārdu savienojums vēl nesen šķita nedzirdēts un jauns, tagad ir skaidrs, ka patiesībā šīs kaites, kas rodas, vienkāršā valodā sakot, “uz nervu pamata”, ar mums kopā grozās jau krietni sen. Senāk tikai nosaukums atšķīrās.

Neirocirkulāra distonija, somatoforma veģetatīva disfunkcija, pa daļai astēnija vai psihosomatiskie traucējumi – pamatā jau visiem ir gandrīz tas pats. Būtībā mūsu nespēja tikt galā ar sev uzkrautajiem pienākumiem, arvien pieaugošo slodzi, neatrisinātiem konfliktiem vai smagām emocijām, kam neļaujam izkļūt ārā vienā vai otrā veidā. Izrādās, pie vainas varam būt ne tikai paši ar tendenci rauties uz priekšu, neatlicinot laiku sev, lai sadziedētu ne vien ķermeni un ļautu tam atpūsties, bet arī dvēseli un garu.
Viens no ārējiem šo fizisko saslimšanu faktoriem ir emocionālā vardarbība. Lūk, šis jēdziens gan, jādomā, ir mūsu gadsimta un gadu desmita “modes” lieta. Vai varbūt modīgi ir kļuvis par daudzām problēmām vienkārši skaļi runāt un tās pārcilāt atkal un atkal? Lai nu kā, nevar noliegt, ka problēma pastāv un daudzējādā ziņā to pasliktina jau bieži pieminētās modernās tehnoloģijas, tai skaitā visu iemīļotie un ikdienas ritmā neiztrūkstošie sociālie tīkli.

Bet kas tad īsti slēpjas aiz šī vārdu pārīša – “emocionālā vardarbība”? Izrādās, ka tā ir visgrūtāk pierādāmā vardarbības forma, jo tai nav uzreiz manāmu seku. Tāpat arī nav tādas statistikas, kas ļautu saprast, cik tā ir izplatīta mūsu valstī. Protams, ir kādi skaļāki pašmāju un arī starptautiska mēroga skandāli, kas nesenā pagātnē nonākuši gandrīz visu mediju virsrakstos – piemēram, paš­māju Strūbergu ģimenes drāma par šo tēmu vai slavenā aktierpāra Depa un Hērdas skaļā, vaigos sārtumu iedzenošā tiesas prāvu sērija.
Tā kā šī tēma mūsdienās ir aktuāla, tad arī cilvēku pievērstā uzmanība tāda veida ziņām nudien ir liela. Papētot tēmu dziļāk, gandrīz droši gribas apgalvot, ka par emocionālās vardarbības upuriem pavisam sīkā vai varbūt lielākā mērā kādā dzīves epizodē esam bijuši teju katrs. Tomēr sekas, ko atstāj ilgtermiņa emocionālā vardarbība, var būt gana nopietnas. Pie emocionālās vardarbības pazīmēm parasti min aizskaršanu, noniecināšanu, kas izpaužas kā kliegšana, pazemošana, vainošana vai iebiedēšana. Sliktā ziņa ir tā, ka cilvēks, kurš no šāda veida vardarbības cieš, un nav svarīgi, vai tas ir bērns vai pieaugušais, bieži vien pat ilgstoši neapjauš, ka vispār ir kļuvis par tās upuri. Visbiežāk kaut kādas izmaiņas sevī upuris attaisno ar dusmu vai noguruma izpausmēm, varmākas kontroli un greizsirdību vai agresiju uzskatot par rūpēm un turpinot mocīties tālāk, cerot, ka partneris ar laiku mainīsies. Tā, protams, ir ilūzija – visiem zināms vecais, labais teiciens par to, ka cilvēki nemainās. Apstākļi mainās, uzskati mainās, bet pats cilvēks jau tā īsti nekad nemainās.

Populārs paņēmiens ir termins, kas latviešu valodā aizgūts no angļu valodas – geslaitings jeb veids, kā manipulēt ar upura emocijām un domām, pat apšaubot upura veselo saprātu, sagrozot viņa teikto vai darīto. Visbiežāk šis paņēmiens arī veiksmīgi sēj šau­bas upura prātā, un tā šis destruktīvais vardarbības ceļš tikai turpinās uz priekšu. Arī baiļu sajūta ir spēcīgs signāls, ka attiecības ar konkrēto cilvēku ir emocionāli vardarbīgas. Ir vesela virkne citu pazīmju. Vēl iepriekšējā gadsimta sākumā cilvēkus, kam bija izteikti neirotiski vai trauksmes simptomi, nereti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās. Mūsdienās to vairs nedara, jo ir citi paņēmieni, kā cilvēkam palīdzēt sev pašam tikt galā: psihoterapeiti, antidepresanti un nomierinošas masāžas, joga, relaksācijas tehnikas. No otras puses, ja mūsdienās būtu tāpat kā pirms vairāk nekā pusotra gadsimta, domājams, vienkārši nebūtu brīvu vietu, kur garā sasirgušos dziedināt un stiprināt. Tā, lūk, ir cena, ko maksājam par straujo intelektuālo attīstību ar tehnoloģijām un inženierzinātņu sasniegumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi