Līdztekus domu apmaiņai par karsto laiku, kas vieniem ir pie sirds, bet citus moka, sarunās izskan visdažādākās pieredzes, kā pasargāt dārzus (tīrumu hektārus) no karstuma un kaitēkļiem. Stresā un neziņā ir kopēji, izdzīvot cenšas augi.
Dabā viss ir vienkārši – tukša vieta nepaliek. Ja nezāles neizravē, burkāniem nav vietas, kur augt. Ja Kolorado vaboles neuzmana, tās dažās dienās zaļojošas un ziedus raisošas kartupeļu vagas pārvērtīs kustīgos lakstos. Šovasar ne vienā vien dārzā tās noēdušas arī puķu tabaku, nemaz nerunājot par baklažāniem. Laikam arī vabolēm kārojas ko eksotiskāku. Un kādi izskatās ķirši, ievas, akācijas, pat nātru puduri bez lapām! Kukaiņi mīl šo vasaru un gatavi svinēt. Kā jau vienmēr – kur vieniem prieki, citiem bēdas. Gliemeži gan savus ragus nerāda ne augiem, ne cilvēkiem, kur nu vēl saulei. Kāds kaitētājs tomēr mazāk.
Kā ierobežot kaitēkļu dzīves svinēšanu? Skaidrs, ka paši jau nepratīsies. Līdzekļu klāsts, videi draudzīgs, gana plašs – var radoši izpausties. Atliek vien domubiedriem pajautāt – kas šis ir par rāpulīti, vai tas ko kaitīgu dara? Un kāpēc kāposti kļūst šādi, rāceņi arī iznīkst, bet kukaiņi nav redzami? Atbildes būs cita par citu iedarbīgākas. Laputis no augļkokiem varot nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu. Var mazgāt katru dienu, ja ūdens netrūkst, pat vairākas reizes dienā, bet rezultāta nebūs, jo ķiršu madaru laputis parasti dzīvo zem lapas plātnes. Kāda saimniece jau rokas nolaidusi – ar tīklērci cīnīties grūti, praktiski neiespējami, tā uzvarēs. Padoms te viens – ja gribi, lai kas izaug, uzzied, laiku, cik vien diennaktī ir, velti dārziņam. Diemžēl, kas vienas mājsaimniecības kukainīšiem kaitē, citiem ne. Kā gan citādi izskaidrot, ka vienam saimniekam kāda metode kukaiņcīņā uzvar, citam ne.
Ja palasa pieredzes stāstus, uzreiz skaidrs, ka pret kukaiņiem der viss, kas ir mājās. Sākot ar trauku mazgājamo līdzekli “Fairy” un saldo dzērienu kolu, beidzot ar sinepēm, etiķi, sodu un jodu. Jo jiftīgāku kaut ko sajauc, jo nelūgtajiem viesību rīkotājiem mazāk patiks. Tikai jautājums – vai tos pabaidīs, vai iznīdēs un vai nepievilinās kādu citu, līdz šim neredzētu.
Esam taču pret indēšanu, ķīmiskiem brīnumiem, nekas cits neatliek kā kļūt par kaitēkļu biedēkli. Pirms daudziem gadiem cīņā ar Kolorado vabolēm tika sludināta vienkārša metode – saimnieks un saimniece paņem striķi katrs pie sava gala un iet pa vagām, velkot striķi pa kartupeļu lakstiem. Vabolītes nokrīt zemē un netiek pie lapu ēšanas. Pēc neilga laika tās atkal sakāpj lapās, saimnieki atkal ņem striķi… Un tā bezgalīgi, līdz striķi jau gribas izmantot citam mērķim. Vēl bija filozofiski ezotērisks līdzeklis. Vajadzēja salasīt vaboles, ļaut burciņā tām iet bojā un tad beigtās izbērt kartupeļu vagās. Sajūtot nāves smaku, dzīvās muks prom uz kaimiņa dārzu. Atliek secināt, ka tajā dārzā, kurā šo metodi izmēģināja, kaut kas nebija kārtībā ar ožu un saprašanu. Šovasar pret kaitniecēm no Amerikas izskanēja cits līdzeklis, par kuru iedarbīgāka neesot – sinepju pulveris un etiķis jāsajauc ar ūdeni un jāizsmidzina. Var vien rēķināt, cik dienas Kolorado bijās no apsmidzinātajiem lakstiem.
Katrs, kurš zemē iesēj sēkliņu vai kaut ko iestāda, jau pavasarī sapņos redz, kas izaugs, kāda būs raža. Bet sapņi var izrādīties maldi un ieguldītais laiks un līdzekļi izlietoti vien dažādu zināšanu un pieredžu pārbaudei. Un rudenī rodas tikai viens jautājums – vai bija vērts? Un pasaulē taču ir sen izdomāts, kā uzvarēt kukaiņus, kā pasargāt savus pārtikas krājumus, savu ziedošo dārzu.
Mērenība cilvēku un zemi nenoindēs. Galējības gan. Vai kukaiņu dzīves svinēšana nav viena no tām? Un to pieļauj cilvēks.
Komentāri