Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Jautājumi pirms vēlēšanām

Sallija Benfelde
17:42
22.07.2022
4

Partiju politiķi jau pamazām sāk tikties ar vēlētājiem, un, jo tuvāk nāks vēlēšanu diena, jo biežāk viņiem varēs uzdot kādu jautājumu ne tikai klātienē, bet arī sociālajos tīklos.

Protams, visus neinteresē viens un tas pats, tomēr, manu­prāt, ir daži jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild visām partijām, kuras kandidēs uz 14. Saeimu, un būtu prātīgi, ja tos pajautātu katrs vēlētājs. Daļa no jautājumiem attiecas uz tā dēvēto ideoloģisko jomu, bet kopīgs gan ekonomiska, gan ideoloģiska rakstura jautājumiem ir tas, ka visi tie prasa un prasīs lielu naudu.

Pirmais jautājums, manuprāt, partijām ir, kā stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Ar militāro dienestu vai paplašinot un attīstot Zemessardzi? Vai Latvija var atļauties tik lielus ieguldījumus, un kādi tie īsti būs viena vai otra risinājuma gadījumā? Ir taču skaidrs, ka Latvija nevar un nespēj uzturēt, piemēram, 50 tūkstošu lielu profesionālo armiju gan izmaksu dēļ, gan tādēļ, ka dažādām nozarēm tiktu atņemtas darbarokas. Arī NATO dalībvalstis diez vai var atļauties uzturēt Latvijā (un vajag jau arī Igaunijai, Lietuvai un Polijai) tādu armiju, turklāt jāatgādina, ka nav tādas vienas NATO armijas, bet ir dalībvalstu armijas. Karš Ukrainā arī parādījis, ka ir jāprot darboties ar modernajiem ieročiem un pat karavīru apmācībai, kuri nav iesācēji, ir vajadzīgs laiks. Uz daļu jautājumu, kuri jau tikuši publiski uzdoti, atbilde ir atrodama Aiz­sar­dzības ministrijas mājaslapā rakstītajā, tomēr vēl ir rinda neatbildētu jautājumu. Proti, vai Latvijā dienēt vajadzēs tiem jauniešiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, bet kuri nekad nav te dzīvojuši, kuri varbūt pat lāgā neprot latviešu valodu? Vai uz šo dienestu būs jābrauc arī ārvalstīs studējošajiem, pametot mācības? Un, ja viņi iestāsies Zemessardzē, vai Latvijas valsts viņiem apmaksās ceļa izdevumus par braukšanu uz Ze­messardzes mācībām? Visbei­dzot, vai Latvijas pilsoņiem, kuri ir dienējuši vai darbojas Ze­messardzei līdzīgās organizācijās savās mītnes zemēs, arī būs jāiesaistās šajā dienestā Latvijā?

Otrs jautājums ir par piemiņas zīmju novākšanu padomju armijai vietās, kur nav apbedījumu un ielu pārdēvēšanu. Vai ir jāmaina visi ielu nosaukumi, kuros ir krievu tautības vai PSRS/Krievijā kādreiz dzīvojošo cilvēku uzvārdi? Vai noteikti ir jāmaina arī Puškina, Ļermontova un tml. nosaukumi? Savukārt, ja ielu nosaukumos izmantojam, piemēram, Puškina vārdu, vai tad arī citu valstu un tautu talantīgajiem cilvēkiem nevajadzētu veltīt kādu ielu vai skvēru? Par monstru Rīgā jau ir zināms, kurš bija par un kurš pret tā novākšanu, atliek vien paskatīties balsojumu Saeimas mājaslapā.

Trešais jautājums būtu par t.s. enerģētiskās kūdras izmantošanu. Vispirms vajadzētu godīgu atbildi, cik daudz un par kādām summām tā tiek izmantota enerģētikā un cik daudz – lauksaimniecībā. Vai tās aizliegums tomēr nozīmēs arī aizliegumu to izmantot lauksaimniecībā? Un visbeidzot, vai ir rēķināts, cik lielu ekoloģisko zaudējumu Latvijai līdz šim ir nesusi kūdras purvu izmantošana. Vai tos līdz liegumam izmantot tiešām nevarēs aizstāt ne ar ko citu? Mēs varam strīdēties par klimata pārmaiņu cēloņiem, bet ir skaidrs, ka kūdras purvu faktiski lēnā iznīcināšana maina vidi un ekoloģiju, pat ja to uzreiz nepamanām.

Ceturtais jautājums, protams, ir saistīts ar enerģētisko krīzi un energoresursu cenu celšanos, un atbalstu iedzīvotājiem. Nešaubos, ka partijām būs visdažādākās idejas un piedāvājumi, brīžiem visai krāšņi, bet vajadzētu uzzināt, cik tas prasīs no budžeta. Galvenais – kur šo naudu ņemt? Līdz šim arī mūsu, iedzīvotāju, attieksme ir bijusi visai savdabīga: no vienas puses, prasām lielākus atbalstus, no otras puses, pārmetam valdībai, ka tā aizņemas. Tādēļ plāniem par atbalstiem, kuri neapšaubāmi būs vajadzīgi, jābūt ļoti konkrētiem un skaidriem, bez pasakām par brīnumiem.

Protams, jautājums par naudu attiecas arī uz pirmajiem trīs, un, protams, vēl būs jautājumi par pensijām, nodokļiem, citiem pabalstiem, par veselības aprūpes pieejamību u.c. Droši vien tiks arī jautāts par PVN samazināšanu, bet šaubos, vai partijas gribēs un pratīs vienkārši un godīgi uz šo jautājumu atbildēt, jo patiesībā pilna un vispusīga atbilde ir sarežģīta. Iespējams, prātīgāk ir pieņemt, ka šī nodokļa samazināšana radīs robu budžetā (un tā tas tiešām būs), un, piemēram, pirkt­spēju uzlabos tikai daļai sabiedrības uz kādu laiku. Turīgā­kajiem, piemēram, mazliet lētāka maize neko nemainīs. Domāju, šie četri jautājumi ir svarīgi visiem pilsoņiem, pat neatkarīgi no naudas maciņa, jo valsts kredītu maksājumi tomēr skar visus, tādēļ vismaz šos četrus jautājumus vajadzētu uzdot, tiekoties ar politiķiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
23

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
28

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
28

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
33

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
25

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi