Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Mazās upītes jāuztur īpašniekiem

Sarmīte Feldmane
17:55
07.08.2022
10

Tikai vēlā rudenī un agrā pavasarī, dodoties neiemītu taku pārgā­jienos, itin bieži var atklāt ne vienu vien dabas sagādātu pārsteigumu. Brienot cauri brikšņiem un puķu spriganes audzēm, pēkšņi parādās upīte. Krūmos ieaugusi, tā tomēr priecīgi burbuļo.

Ūdens līmenis tāds, ka ceļu var turpināt pa gultni. Diemžēl tikai mazu gabalu, jo priekšā bebru īpašums. Strādājuši godam, izveidojies gana dziļš uzpludinājums, dambim cauri spēj tikt vien tērcīte.    Aiz līkuma – upīti šķērso koku aizgāzumi. Kā sauvulaik secinājuši pētnieki, 90% upju ir ar lielāki    vai mazāki    koku aizgāzumiem, kas veidojas gan no vējlauzām, gan bebru postījumiem, laika gaitā uzkrājot arī upes nesto. Ja lielākās upes spēj attīrīties pašas, tad mazākajās situācija veidojas dramatiska – aizgāzumi nereti seko cits citam ik pa 50–100 metriem, tie laika gaitā apaug ar straumes nestiem zariem, augu atliekām un arī atkritumiem, veidojoties par nosprostojumiem, kas      samazina straumes ātrumu, veicinot ūdens duļķainumu un aizaugšanu no krastu puses un arī ūdenī. Tā daudzas upes jau sen zaudējušas izdaudzināto ainaviskumu, ko vajadzētu aizsargāt.

Cik Latvijā nav šādu krūmos un invazīvos augos ieaugušu, bebru izpostītu upīšu?

Latvijas Makšķernieku asociācijas informācija liecina, ka Latvijas upju tīklu veido vairāk nekā 12 400 upju. Tikai 880    garums pārsniedz 10 km, bet lielākā daļa Latvijas upju nav garākas par desmit kilometriem (51%) .    Vēl 1978.gadā filoloģijas profesore Marta Rudzīte rakstīja, ka    ir apmēram 12 500 upju. 94% no tām ir mazas upes, kam parasti nav sava nosaukuma. Lielākas upes, kam palaikam ir arī vārds, ir 777. Tā kā nosaukumi ir arī daļai mazo upju, tad mums ir ap 1000 upju vārdu. Lielāko upju nosaukumi ir plašāk zināmi, bet mazo upīšu vārdi parasti ir pazīstami tikai tuvākā apkaimē.

Gadu gaitā dažādu iemeslu dēļ nekoptas, arī barotas ar minerālmēsliem,    mazās upītes pārpurvojas, pazūd.    “Cilvēka saimnieciskā darbība pēdējos simts gados būtiski ietekmējusi mazās upes Latvijā. Liela to daļa, sevišķi līdzenumos, ir meliorētas lauksaimniecības un meža zemju nosusināšanai. Tādējādi būtiski izmainīts to hidroloģiskais režīms un pārveidotas zivju dzīvotnes. Plaši pētījumi par šo faktoru ietekmi uz mazo upju zivju faunu Latvijas mazajās upēs nav veikti,”    teikts  atzinumā “Latvijas ziv­saim­niecība” (2008).

Pēdējos gados aizvien biežāk izskan satraukums par mazo upīšu stāvokli. Tiek rīkotas gan mācības, kā katrs var    palīdzēt mazajām upēm, gan aizsargājamās teritorijās speciālisti attīra upju krastus un gultni, tā atbrīvojot ceļu tecējumam. Protams, liela daļa mazo upīšu tek caur privātīpašumu. Vai saimnieki par tām rūpējas? Dzīve rāda, ka uztraucas tad, ja bebri uzbūvē dambi un appludina mežu vai tuvējo pļavu. Citādi – īpašniekam sava, upītei sava dzīve. Kā upīte jūtas, kā mainās ekosistēma apkārt līdz ar tās aizaugšanu vai applūšanu, to neviens nekontrolē. Katra upīte ir daļa kopīgās sistēmas, kas plūst cauri daudziem īpašumiem, bet neviens tā īsti par to nav atbildīgs.

Arī dabas speciālisti secinājuši, ka darbība upju krastos ir tik ļoti ierobežota, jo noganīšana vai appļaušana jau daudzus gadu desmitus nenotiek, savukārt mežs pieaudzis tik tuvu krastiem, ka kritušam kokam saknes turas vienā krastā, bet zari noenkurojušies otrā, veidojot ideālu aizsprostu jebkuriem citiem pa straumi peldošiem objektiem, un dambis saaug arī bez bebriem – kā gan upe lai saviem spēkiem to izkustina? Kritalas ir jāizvāc cilvēkam. Bet tur atkal ir noteikumi. Lai nodrošinātu upīšu    dabisko straumi un ūdens kvalitāti, tās būtu regulāri reizi gadā jāapseko un kritiski jāizvērtē, kuri sagāzumi atstājami upēs mītošo biotopu saglabāšanai, kam šādi aizsprosti ir nepieciešami, un kuri – regulāri iztīrāmi. Un te nav runa par to, lai pa upīti varētu laivot, lai te labi justos makšķernieki, bet lai tikai    saglabātu mazo upīti. To, kas kopš neatminamiem laikiem tek gar kādu mežmalu vai netālu no mājas. Bet saglabāt ir jāmāk. Vispirms jau jāzina, ko drīkst, ko ne, lai, labu gribot, nenodara ļaunumu. Par upītēm, kas tek cauri aizsargājamām teritorijām, rūpi tura dabas draugi, dabas aizsardzības institūcijas. Kam rūp pārējās mazās upītes? Īpašniekiem?    Varbūt.    Taču ne vienmēr.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi