Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Brauksim lēnāk vai maksāsim sodu

Jānis Gabrāns
20:44
07.08.2022
30

Autovadītāju vidū zināmu viļņošanos izraisījusi ziņa, ka turpmāk par ātruma pārsniegšanu sods tiks piemērots krietni striktāk. No naudas būs jāšķiras jau par pirmo pārkāpto ātruma kilometru.

Ar šādu iniciatīvu jūlijā nāca klajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca. Tā arī norāda, ka pēdējo padsmit gadu statistika rāda, ka augusts uz valsts ceļiem ir visbīstamākais, jo ir visvairāk bojāgājušo.

Kā zināms, līdz šim sods par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem bija tikai brīdinājums un realitātē tas tika piemērots ļoti reti. Autovadītāji psiholoģiski pie­ņēmuši kā normu šo +10 vai +14 kilometru stundā robežu un uzskata, ka nepārkāpj noteikumus.

Katrs, kurš viesojies tepat kaimiņos, Igaunijā, būs gan sapratis, ka tur lielais vairums šoferu brauc, ievērojot noteikto ātrumu. Ja ir noteiks 90 kilometri stundā, tad arī brauc 90- 95 km/h, jo zina, ka par prasību neievērošanu sekos naudas sods. Taču, iebraucot Latvijā, gāzes pedālis automātiski tiek piespiests dziļāk un spidometra rādītājs apstājas pie 100 – 105 km/h atzīmes.

Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati liecina, ka tikai 29 procenti Latvijas autovadītāju ievēro atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām. Un šobrīd veidojas situācija, ka vairums cenšas viņus apdzīt, radot bīstamas situācijas, pat izraisot ceļu satiksmes negadījumus. Šī gada melnā statistika rāda, ka līdz jūlija beigām uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau vairāk nekā 60 cilvēki. Tas liecina, ka šogad netiks sasniegts Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam ierakstītais mērķis 2022. gadam – nepārsniegt 65 bojā gājušos uz miljonu iedzīvotāju. Informācija vēsta, ka, rēķinot pēdējo 12 mēnešu statistiku, tie jau ir 77 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais līmenis pērn bija 44.

Tāpēc tiek domāts, kā situāciju uzlabot, un viens no risinājumiem ir bargāk vērsties pret ātruma pārkāpējiem. Kā norāda SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vec­tirāns, vidējā ātruma pieaugums par pieciem procentiem rada bojāgājušo pieaugumu par 30 procentiem.

Valsts Policijas pārstāvis Artūrs Smilga stāstīja, ka viņi jau vairākkārt piedāvājuši atcelt normu, ka par pārkāpumu līdz +10 kilometriem ir tikai brīdinājums, un piemērot naudas sodu: “Šī gada sešos mēnešos ar stacionārajiem radariem fiksēti 124 tūkstoši pārkāpumu, galvenokārt par ātruma pārsniegšanu. No tiem aptuveni 85 procenti ir “mazie ātrumi”, kad pārkāpums ir 10 – 20 kilometri stundā. Tas tikai apliecina, ka cilvēkiem galvā iesēdies, ka ir normāli braukt ar +10, jo sods par to nebūs. Lai gan brīdinājums arī ir kā administratīvs pārkāpums, neviens to īsti par sodu neuzskata.”

Viņš arī informēja, ka, aptaujājot kolēģus no 18 Eiropas valstīm, atklājies, ka starp tām Latvija ir vienīgā, kur par pirmajiem ātrumā pārsniegtajiem kilometriem vispār nav paredzēts naudas sods.
Naudas soda piemērošanu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), jo tā iespējams mazināt vidējo braukšanas ātrumu valstī, kas nozīmē mazākus letālu ceļu satiksmes negadījumu riskus. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par pieciem procentiem samazina ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaitu par 30 procentiem. Pēc Valsts policijas aplēsēm 60% situāciju tieši ātrums bijis par iemeslu, lai notiktu ceļu satiksmes negadījums. Pro­tams, ir jautājums – vai naudassods par ātruma pārsniegšanu jau no viena kilometra stundā būs efektīvs līdzeklis cilvēku dzīvību glābšanai.

Oskars Irbītis no Latvijas Moto klubu asociācijas norādījis, ka, pirms runāt par sodu palielināšanu, jāsaprot, vai pašreizējo sodu spējam pietiekami piemērot, jo policijas iztrūkums uz ceļiem ir labi redzams. Tas liecina, ka sodu piemērošana faktiski nefunkcionē. Vairāki domnīcas dalībnieki norādījuši, ka policijas klātbūtne un kontrole ir efektīvs instruments atļautā ātruma ievērošanai, taču policijas pārstāvis neslēpa, ka ir akūts darbinieku trūkums un nav iezīmju, ka situācija varētu uzlaboties.

Tātad, mainot likumdošanu, galveno uzraudzības funkciju nāksies veikt fotoradariem: gan stacionārajiem, gan vidējā ātruma kontroles ierīcēm. T. Vectirāns norādīja, ka pirmās šādas ierīces uzstādīs šī gada novembrī, bet nākamos no kopumā 16 posmiem – 2023. gada martā.

Parunājot ar autovadītājiem par plānotajām izmaiņām, domas dalās. Vieni uzskata, ka jāņem Igaunijas pieredze, tiesa, vajadzētu no kaimiņiem pārņemt arī prasmi veidot atbilstošu ceļa infra­struktūru, jo Latvijā šis aspekts ļoti klibo. Kāds atcerējās savulaik Cēsīs izskanējušo satiksmes mierināšanas plānu, kas tagad tiks īstenots visā valstī. Tiesa, ne vienam vien ir neizpratne par daudzajiem 30 km/h ierobežojumiem pilsētā.

“Tā arī nesaprotu, kāpēc vasarā, kad nav skolas, Gaujas ielā gar 2.pamatskolu jābrauc uz 30? Un šādi jautājumi rodas daudzviet, tāpēc arī redzam, ka realitātē to ievēro vien retais,” šāda atziņa izskanēja no vairākiem autovadītājiem.

Te varētu atgādināt domnīcas sēdē izteikto viedokli, ka autovadītājam jājūt, ka konkrētajā vietā ātrums samazināts pamatoti. Ja viņš jutīs, ka nepamatoti liek braukt lēni, viņam nebūs vēlmes šīs prasības ievērot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi