Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Brauksim lēnāk vai maksāsim sodu

Jānis Gabrāns
20:44
07.08.2022
20

Autovadītāju vidū zināmu viļņošanos izraisījusi ziņa, ka turpmāk par ātruma pārsniegšanu sods tiks piemērots krietni striktāk. No naudas būs jāšķiras jau par pirmo pārkāpto ātruma kilometru.

Ar šādu iniciatīvu jūlijā nāca klajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca. Tā arī norāda, ka pēdējo padsmit gadu statistika rāda, ka augusts uz valsts ceļiem ir visbīstamākais, jo ir visvairāk bojāgājušo.

Kā zināms, līdz šim sods par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem bija tikai brīdinājums un realitātē tas tika piemērots ļoti reti. Autovadītāji psiholoģiski pie­ņēmuši kā normu šo +10 vai +14 kilometru stundā robežu un uzskata, ka nepārkāpj noteikumus.

Katrs, kurš viesojies tepat kaimiņos, Igaunijā, būs gan sapratis, ka tur lielais vairums šoferu brauc, ievērojot noteikto ātrumu. Ja ir noteiks 90 kilometri stundā, tad arī brauc 90- 95 km/h, jo zina, ka par prasību neievērošanu sekos naudas sods. Taču, iebraucot Latvijā, gāzes pedālis automātiski tiek piespiests dziļāk un spidometra rādītājs apstājas pie 100 – 105 km/h atzīmes.

Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati liecina, ka tikai 29 procenti Latvijas autovadītāju ievēro atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām. Un šobrīd veidojas situācija, ka vairums cenšas viņus apdzīt, radot bīstamas situācijas, pat izraisot ceļu satiksmes negadījumus. Šī gada melnā statistika rāda, ka līdz jūlija beigām uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau vairāk nekā 60 cilvēki. Tas liecina, ka šogad netiks sasniegts Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam ierakstītais mērķis 2022. gadam – nepārsniegt 65 bojā gājušos uz miljonu iedzīvotāju. Informācija vēsta, ka, rēķinot pēdējo 12 mēnešu statistiku, tie jau ir 77 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais līmenis pērn bija 44.

Tāpēc tiek domāts, kā situāciju uzlabot, un viens no risinājumiem ir bargāk vērsties pret ātruma pārkāpējiem. Kā norāda SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vec­tirāns, vidējā ātruma pieaugums par pieciem procentiem rada bojāgājušo pieaugumu par 30 procentiem.

Valsts Policijas pārstāvis Artūrs Smilga stāstīja, ka viņi jau vairākkārt piedāvājuši atcelt normu, ka par pārkāpumu līdz +10 kilometriem ir tikai brīdinājums, un piemērot naudas sodu: “Šī gada sešos mēnešos ar stacionārajiem radariem fiksēti 124 tūkstoši pārkāpumu, galvenokārt par ātruma pārsniegšanu. No tiem aptuveni 85 procenti ir “mazie ātrumi”, kad pārkāpums ir 10 – 20 kilometri stundā. Tas tikai apliecina, ka cilvēkiem galvā iesēdies, ka ir normāli braukt ar +10, jo sods par to nebūs. Lai gan brīdinājums arī ir kā administratīvs pārkāpums, neviens to īsti par sodu neuzskata.”

Viņš arī informēja, ka, aptaujājot kolēģus no 18 Eiropas valstīm, atklājies, ka starp tām Latvija ir vienīgā, kur par pirmajiem ātrumā pārsniegtajiem kilometriem vispār nav paredzēts naudas sods.
Naudas soda piemērošanu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), jo tā iespējams mazināt vidējo braukšanas ātrumu valstī, kas nozīmē mazākus letālu ceļu satiksmes negadījumu riskus. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par pieciem procentiem samazina ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaitu par 30 procentiem. Pēc Valsts policijas aplēsēm 60% situāciju tieši ātrums bijis par iemeslu, lai notiktu ceļu satiksmes negadījums. Pro­tams, ir jautājums – vai naudassods par ātruma pārsniegšanu jau no viena kilometra stundā būs efektīvs līdzeklis cilvēku dzīvību glābšanai.

Oskars Irbītis no Latvijas Moto klubu asociācijas norādījis, ka, pirms runāt par sodu palielināšanu, jāsaprot, vai pašreizējo sodu spējam pietiekami piemērot, jo policijas iztrūkums uz ceļiem ir labi redzams. Tas liecina, ka sodu piemērošana faktiski nefunkcionē. Vairāki domnīcas dalībnieki norādījuši, ka policijas klātbūtne un kontrole ir efektīvs instruments atļautā ātruma ievērošanai, taču policijas pārstāvis neslēpa, ka ir akūts darbinieku trūkums un nav iezīmju, ka situācija varētu uzlaboties.

Tātad, mainot likumdošanu, galveno uzraudzības funkciju nāksies veikt fotoradariem: gan stacionārajiem, gan vidējā ātruma kontroles ierīcēm. T. Vectirāns norādīja, ka pirmās šādas ierīces uzstādīs šī gada novembrī, bet nākamos no kopumā 16 posmiem – 2023. gada martā.

Parunājot ar autovadītājiem par plānotajām izmaiņām, domas dalās. Vieni uzskata, ka jāņem Igaunijas pieredze, tiesa, vajadzētu no kaimiņiem pārņemt arī prasmi veidot atbilstošu ceļa infra­struktūru, jo Latvijā šis aspekts ļoti klibo. Kāds atcerējās savulaik Cēsīs izskanējušo satiksmes mierināšanas plānu, kas tagad tiks īstenots visā valstī. Tiesa, ne vienam vien ir neizpratne par daudzajiem 30 km/h ierobežojumiem pilsētā.

“Tā arī nesaprotu, kāpēc vasarā, kad nav skolas, Gaujas ielā gar 2.pamatskolu jābrauc uz 30? Un šādi jautājumi rodas daudzviet, tāpēc arī redzam, ka realitātē to ievēro vien retais,” šāda atziņa izskanēja no vairākiem autovadītājiem.

Te varētu atgādināt domnīcas sēdē izteikto viedokli, ka autovadītājam jājūt, ka konkrētajā vietā ātrums samazināts pamatoti. Ja viņš jutīs, ka nepamatoti liek braukt lēni, viņam nebūs vēlmes šīs prasības ievērot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi