Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vieni uztraucas, ka neprot runāt krieviski, citi par to, ka bērni prot un grib runāt angliski

Anna Kola
16:48
16.08.2022
7

Nesen Latvijas Radio 1 izskanēja pārraide par problēmu, ka bērnu un jauniešu savstarpējā sazināšanās notiek angliski un dzimtā valoda miksēta ar angļu valodas vārdiem. Līdzīgs raidījums, šķiet, pavisam nesen bija skatāms arī televīzijā.

No pieredzes zinu, ka vecākā paaudze mudina bērnus apgūt krievu valodu, bet to, ka bērni mūsdienās var vieglāk sarunāties angļu valodā, tomēr par labu esam neatzīst. Kāpēc? Acīmredzot rodas bažas, ka mūsu pašu mazās tautiņas nacionālā valoda izsīks pavisam. Papētot šo jautājumu, ir skaidrs, ka bažām tāda izteikta pamata nav. To apstiprina gan latviešu valodas pārzinātāji, gan citi speciālisti, norādot, ka dzīvojam laikmetā, kur ļoti daudz no ikdienas saziņas un tehnoloģiju iespējām gribot negribot ir iestrādātas tieši šajā pasaulē vienā no visizplatītākajām valodām.

Te uz lietu jāparaugās arī no otras puses – vēl pirms gadiem desmit ārkārtīgi moderni šeit, Latvijā, bija sūtīt bērnus uz starptautiskām skolām, kurās, starp citu, latviešu valodu māca četras reizes mazākā apjomā nekā valsts skolās, latviešu valoda tad kļūst par svešvalodas priekšmetu. Latvijas Internacionālās skolas administratīvā asistente Madara Pole apstiprina – bez labām dzimtās valodas zināšanām bērnam ir daudz grūtāk iemācīties kādu sveš­valodu: “Aptuveni 20% no mūsu skolas audzēkņiem ir latvieši. Galvenie iemesli, kādēļ vecāki bērnus izvēlas sūtīt uz mūsu skolu, ir starptautiska vide, moderna izglītības sistēma, angļu valoda kā pamatvaloda, IB diploms, kas palīdz iekļūt pasaulē atzītās skolās. Mūsu skolā jaunāko klašu bērniem ir iespēja savas dzimtās valodas (latviešu vai krievu) prasmes uzturēt un arī uzlabot ar īpašas programmas “Mother Ton­gue” (mātes valoda) palīdzību, kuras laikā skolēni konkrēto tēmu apgūst ne tikai angļu valodā, bet arī dzimtajā. Savu audzēkņu vecākiem un arī pašiem audzēkņiem pastāvīgi atgādinām, ka mājās ir jālieto dzimtā valoda – jāsarunājas, jālasa grāmatas, jāskatās filmas un izglītojoši raidījumi tieši dzimtajā valodā.”
No otras puses, jaunā paaudze, kas aug, sarunvalodā patiešām lieto daudz anglicismu, bet ko lai saka par mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēm? Krievu sarunvalodas iespraukumu nebūt netrūkst.

Pārstāvot jauniešu vecuma grupu, gribas atzīt, ka varbūt angļu valodas piejaukums pat ir ausij tīkamāks nekā mūsu lielā kaimiņa un netīkamās vēstures uzspiestais.

Vēl ir šīs parādības vai problēmas trešā puse. Skolas sistēmai būtu jārada interese bērniem un jauniešiem tieši par latviešu valodu kā tādu. Obligātā, piespiedu kārtā lasāmā literatūra pat manos skolas gados tā arī bieži vien palika neatvērta. Prieks vērot tās izglītības iestādes, kas bērnus mudina uz lasīšanu un tādējādi veicina latviešu valodas krājuma bagātināšanu un valodas izjūtu kopumā caur viņu vecumposmam interesējošām tēmām, piemēram, aicinot bērnus pēc brīvas izvēles reizi mēnesī izlasīt vienu grāmatu. No manu meitu pieredzes skolā zinu, ka bērniem šī nodarbe ļoti patīk un katrs ir lepns par izlasīto, un ar aizrautību labprāt sacenšas ar klasesbiedriem izlasīto lappušu skaita vai sižeta oriģinalitātes sakarā.

Kā rāda statistika, pēdējos gados nudien angļu valodas centralizēto eksāmenu rezultāti ir augstāki nekā rezultāti latviešu valodā. Piemēram, pērn vidējais rezultāts valstī angļu valodas centralizētajā eksāmenā bija 66,6 %, bet latviešu valodas eksāmenā 51,2%. Ja angļu valodas iekļūšanas sarunvalodā skeptiķi ņem par piemēru šos datus, tad būtu jāvērš uzmanība arī uz citām svešvalodām un to rādītājiem centralizētajos eksāmenos, piemēram, franču valodas vidējais līmenis ir krietni vien augstāks – 75,8 %, bet, lūk, tik ļoti pierastās krievu valodas līmenis pat pārsniedz franču valodas prasmi ar 76,4%. Kāpēc neuztraucamies tik ļoti par to, cik daudz ikdienas sarunvalodā ir krievu valodas žargona, tai skaitā visi cenzējamie vārdi un pat tie, ko ļoti labi var iztulkot latviešu valodā?

Latviešu valodas pētnieks Andrejs Veisbergs atzīst, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nekādā veidā neparāda reālo valodu situāciju valstī: “Eksāmena rezultāti tomēr norāda iemācītās vielas apguvi, tas nekādā ziņā nav objektīvs vispārējo, kopējo zināšanu atspoguļojums. Tas pats attiecas uz latviešu valodas prasmēm, piemēram, ir cilvēks, kas brīnišķīgi runā latviski, bet viņam nav ne jausmas, kas ir izteicējs, partikula vai kā vispār analizēt teikuma struktūru. Un otrādi.” Arī valodnieks uzsver, ka mūsdienās latviešu valoda un literatūra skolās būtu mācāma citādi.

Katras valodas zināšanas ir milzīgs ieguvums, nevaru teikt, ka mani kā vecāku ārkārtīgi satrauktu manu bērnu prasmes ikdienā lietot angļu valodu. Laik­meti mainās, paaudzes mainās, jāmainās arī apstākļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi