Var jau to saukt arī par profesionālo kretīnismu, bet, nedēļas garumā uzturoties Grieķijā, atkal bija jāsalīdzina, cik lielā mērā savas tautas valodu cienām mēs, salīdzinot ar Grieķijas iedzīvotājiem. Jā, uzsvars tieši uz iedzīvotājiem, jo, kā atzīst viņi paši, tādu īstu, “tīru” grieķu ir visai maz, te sajaukušās visdažādākās tautības: skaistā, siltā, jūras lutinātā Grieķija vilina daudzus tur apmesties gribētājus.
Tādēļ vēl jo vairāk jāuzteic viņu cieņa pret pamatiedzīvotājiem, kas laikam gan jau nenāk gluži pati no sevis, bet ir arī valstiski regulēta.
Noteikti nav salīdzināmi tūristu skaita lielumi Latvijā un Grieķijā, kuru apmeklē tūkstošiem ceļotāju no visas pasaules un kura jau vēsturiski daudz agrāk ir bijusi tūristu un atpūtnieku galamērķis. Tāpēc jo dīvaināk, ka svešvalodās sazināties ar vietējiem nebūt nav tik viegli, pat ne visi tūristu autobusu šoferi spēj sarunāties angļu valodā, arī viesnīcu darbiniekiem zināmas vien populārākās frāzes. Bet vislielāko pārsteigumu sagādāja veikali, tirdzniecības centri: preču nosaukumi, uzraksti, anotācijas – viss tikai grieķiski. Arī uz pie mums un pasaulē pazīstamu preču iesaiņojumiem neviena uzraksta, anotācijas svešvalodā. Lai arī, jāatzīst, priecīga nebiju, kad veikalu plaukti bieži vien kļuva par neuzminamu mīklu vai atjautības uzdevumu, tomēr cieņu pret grieķu pašcieņu izraisīja gan. Protams, arī veikalu un iestāžu nosaukumi nav pielāgoti iebraucēju valodas prasmēm.
To, cik augstu savu valodu vērtē grieķi, apliecināja arī kāda sastapta, Grieķijā jau 30 gadus dzīvojoša krievu tautības sieviete. Viņa pastāstīja par grūtībām, ar kādām saskārusies, kad vietējā valoda viņai bija sveša. Vietējo attieksme pret sveštautieti bijusi nepārprotama – bez grieķu valodas zināšanām te dzīves nebūs. Mazliet amizanti jau bija, kad sākumā ar Gloriju (tā sauca sievieti) un viņas vīru mēģinājām sazināties angliski, līdz sapratām, ka labāk abas puses saprot krieviski; arī vienā otrā veikaliņā un kafejnīcā notika līdzīgi.
Un tad vēl mūsu grupas vietējās gides satraukums, kad publiska pasākuma laikā, kurā pārliecinoši lielākā daļa dalībnieku bija internacionāla, kāds no “mūsējiem” iedomājās (nesaskaņoti ar gidi) pie mikrofona runāt un stāstīt angliski. Gide burtiski izlauzās starp daudzajiem pasākuma dalībniekiem, lai steigtos dzirdēto pārtulkot grieķiski. Ak, “kad atnāks latviešiem tie laiki…”.
Ja nu kaut kādas atlaides valodas lietojuma ziņā bija, tad tās varēja saskatīt kafejnīcu un restorānu ēdienkartēs, kur aiz piedāvājuma saraksta grieķiski seko saraksts citās valodās, tāpat privātajā vīndarītavā komunikācija notika angliski.
Komentāri