Kopš 2008.gada tiek atzīmēta Pasaules humānās palīdzības diena, kad piemin un godina cilvēkus, kas dažādos veidos palīdz un glābj dzīvību citiem.
Pasaules humānās palīdzības dienas vēsture meklējama 2003.gada 19.augustā, kad sprādzienā “Canal Hotel” Bagdādē, Irākā, tika nogalināti divdesmit divi humānās palīdzības darbinieki, tai skaitā Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Serdžio Vieira de Mello. Piecus gadus vēlāk Apvienoto Nāciju Ģenerālasembleja pasludināja 19.augustu par Pasaules humānās palīdzības dienu.
Šī gada dienas tēma ir #CilvēkuRase, īpaši akcentējot globālos izaicinājumus klimata pārmaiņu jautājumos, vienlaikus izrādot solidaritāti cilvēkiem, kam tā vajadzīga visvairāk.
Runājot par humāno palīdzību mūsu valstī, pirmais, kas nāk prātā, protams, ir Sarkanais Krusts un viņu aktīvā darbošanās. Padomājot mirkli ilgāk, saprotu, ka nemaz tik daudz humānās palīdzības organizāciju nezinu, un, palūkojoties uz dažādiem informācijas avotiem, ir skaidrs, ka tāda neesmu vienīgā. Jāpiebilst – interesants ir fakts, ka angļu valodā šī svinamā diena skan kā “World Humanitarian day”, kas tiešā tulkojumā latviski būtu “Pasaules humanitārā diena”. Latviski meklējot šo divu vārdu savienojumu “humanitārā palīdzība”, vairums meklēšanas rezultātu nevis dod iespēju iepazīties ar šīs prakses iespējām Latvijā, organizācijām vai biedrībām, kas ar ko tādu nodarbojas, bet gan piedāvā lērumu saišu, kuras skaidro, kāpēc latviešu valodā pareizi lietot būtu “humānā”, nevis “humanitārā” palīdzība. Šoreiz nepētīšu valodniecības skaidrojumus, bet to minu tādēļ, ka acīmredzot mūsu valstī humānās palīdzības iespēju vai vismaz informācijas par to, kas būtu viegli pieejams ikvienam, ir samērā maz.
Jau nedēļas ieskaņā rakstīju domu sleju par humānās palīdzības kastēm, kurās ikviens aicināts ziedot sev vairs nevajadzīgo, bet tomēr lietošanai derīgo apģērbu, apavus un citas mājsaimniecībā noderīgas, vairākkārt izmantojamas lietas. Katru reizi stiepjot piestūķēto maisu ar drēbēm, no kurām mani bērni izauguši, ir tāda labi padarīta dar-ba sajūta – līdz brīdim, kad kādu no apģērba gabaliem, ko biju ar prieku sirdī ziedojusi palīdzības kastē, ieraudzīju priekšplānā gozējamies lietoto preču veikala skatlogā ar neticami uzskrūvētu cenu. Iespējams, mana pieredze bija tikai nelaimīgs izņēmums, tomēr, kas zina, lietoto preču tirgotavu nudien netrūkst.
Lai nu kā, tieši ziedošanas iespējas veicina sabiedrības izpratni par labdarību un humāno palīdzību. Tēma ļoti aktualizējās ziemā, kad sākās agresīvā karadarbība Ukrainā. Tad arī mēs, Latvijas iedzīvotāji, aktīvi piedalījāmies dažādās palīdzības aktivitātēs, kā nu kurš varējām, tai skaitā ziedojot apģērbu, pārtiku, bērnu un higiēnas preces, daudzas kopienas vāca materiālus un sēja maskēšanās tīklus, tika pat ziedoti auto un militārajai darbībai vajadzīgas preces.
Šī gada Pasaules humānās palīdzības dienas tēma vairāk akcentē klimata pārmaiņu radītās sekas dažādu pasaules reģionu iedzīvotājiem. Globālas problēmas un globāli mērķi, bet tajā pašā laikā tos ietekmē tieši katra mūsu ikdienas izvēle. Dodot lietām, produktiem otru dzīvi, ziedojot to, ko paši dažādu apstākļu dēļ nevaram izlietot, ieguvums ir daudz plašāks, nekā to pirmajā mirklī vērtējam.
Komentāri