Viena no pirmajām un pati garākā cilvēku veidotā ķēde pasaulē Baltijas ceļš neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem Baltijas valstu vēstures brīžiem.
Aptuveni 670 kilometrus garais, miermīlīgais protests pret padomju varu joprojām daudzviet pasaulē tiek pieminēts ar apbrīnu par mūsu trīs kaimiņos esošo tautu vienotību. Lai arī šis gads neiezīmē apaļu gadskārtu, skaitlis tomēr zīmīgs un, jādomā, vēstures notikuma atceres vērts. Sarunājoties ar paziņām no Rietumu valstīm, taujāti par to, cik daudz zināms par Latviju un Baltijas valstīm kopumā, vairums diplomātiski min skaisto dabu, zaļos mežus un, ja palaimējas, vēl kādu retu faktu, piemēram, Baltijas jūras dzintaru vai pat Dziesmusvētkus. Bet kopumā jau globālā līmenī tomēr mūsu valstu trio ļaudīm, kas dzimuši un uzauguši brīvās, lielvaras valstīs, asociējas tikai un vienīgi ar kopīgu zemes teritoriju Eiropā, tas ir, Austrumeiropas valstīm, kuras visas automātiski tiek pielīdzinātas cita citai ar to, ka diemžēl esam bijušas zem padomju varas smacīgā vāļinka.
Tieši Baltijas ceļš ir kaut kas tāds mūsu tautu vēsturē, ko daudzviet pasaules lielo, pie varas esošo valstu pārstāvji uzlūko ar apbrīnu, aizrautību, tieši tāpēc, ka mūsu, no malas raugoties, salīdzinoši necilo, nelielo valstu trijotne ir spējusi vienot tautu šādā liela mēroga notikumā ar cēlu, augstu mērķi un tālredzīgu pašaizliedzību savu bērnu un mazbērnu nākotnei. 23.augusta Baltijas ceļš starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par Baltijas valstu valstiskās neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Ukrainas kara kontekstā visi šie centieni šķiet īpaši nozīmīgi, jo redzam, ka tas pats nelabi dvakojošais vāļinks arvien rada postu valstīm, kas šo sarkano, mazliet citā laika dimensijā dzīvojošo lielvalsti norobežo no brīvajām un demokrātiskajām Rietumeiropas zemēm.
Baltijas ceļš apliecināja, ka Baltijas valstu neatkarības idejai sabiedrībā ir ļoti plašs atbalsts. Pasaulē izskanēja Baltijas pievienošanas PSRS nelikumība un neatkarības atjaunošanas miermīlīgais raksturs. Jau nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa vairākos vadošos Rietumu medijos tika atspoguļoti Baltijas ceļa notikumi, skaidrojot vēsturisko kontekstu un uzsverot lielo dalībnieku skaitu. Baltijas ceļam bija plaša starptautiska rezonanse, arī ģeopolitiskā nozīmē. Tas iedrošināja vairākas Eiropas tautas atbrīvoties no komunistiskajiem režīmiem, deva būtisku impulsu vācu tautas atkalapvienošanai vienā valstī – dažus mēnešus pēc Baltijas ceļa krita Berlīnes mūris. 2009. gadā Baltijas ceļš tika iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.
Tā ir vēsture. Nebūt ne tik sena, lai par to uzzinātu tikai no grāmatām, filmām. Baltijas ceļa dalībniekiem ir, ko pastāstīt. Viņi arī labprāt to dara. Tikai – vai ir klausītāji? Jo vairāk gadu paiet no notikuma, jo notikušais it kā piemirstas.
Paraugoties informatīvajā telpā, Cēsu novadā neatradu nevienu ievērības cienīgu pasākumu, kas būtu veltīts tieši Baltijas ceļa 33.gadadienai. Droši vien 35.gadadienā būs. Baltijas ceļa dalībnieku ar katru gadu paliek aizvien mazāk, viņi ir pelnījuši, ka kāds sarīko tikšanos reizi gadā. Baltijas ceļš vijās cauri novadam. Vai vasaras nogalē pēc daudziem līksmiem kultūrnotikumiem nebūtu vieta arī Baltijas ceļa atcerei. Lai atgādinātu paši sev, cik svarīga mums bija brīvība, ko tā šodien nozīmē ukraiņiem. Tā nav gabaliņš vēstures, tā ir tautu nākotne.
Simboliski un nozīmīgi, ka tieši šodien tiks ievesta smagā tehnika Uzvaras parkā, lai sāktu Uzvaras pieminekļa demontāžu. Tiek lēsts, ka pilnībā no šī padomju varas atgādinājuma būsim brīvi jau novembra vidū.
Komentāri