Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Nelaime nelaimes galā

Anna Kola
06:30
04.09.2022
18

Pavisam nesen internetā pieejamajos ziņu portālos parādījās vēsts par pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” izveidoto desmit sēriju dokumentālo filmu ciklu “Karmas latvieši”, kurā pētīs, kā uzbūvēts ar ezoteriku un maģisko domāšanu saistītais bizness Latvijā.

“Kas no tā pelna? Un kas patērē šos pakalpojumus? Sērijas veidotas kā mini detektīvstāsti, kuros žurnālistes atklāj, kā talantīgas sociālā tīkla “Instagram” satura veidotājas, harizmātiski dziednieki un kosmosa enerģiju nolasītāji pelna naudu, manipulējot ar mūsu cerībām un bailēm,” tā vēsta ievadteksts raidījuma aprakstam.

Brīvdienās aizdomājos par šo tēmu vēlreiz, citas tautības ieceļotāju pamudināta, ja tā var teikt. Ar ģimeni apmeklējām Carnikavas “Nēģu svētkus”, kad uzmanību piesaistīja viens no tirgotāju stendiem, kur rindojās interesantas sudraba rotaslietas. Sudrablietas ar folkloras, etnisko motīvu ir mana vājība. Ar meitām pētījām rotas, vienlaikus pamanot, ka tirgotāji nerunā latviski. Uzsākot sarunu, atklājās, ka abi – jauns vīrietis un sieviete – ir atceļojuši uz Latviju no Brazīlijas un dzīvo šeit jau trīs gadus. Sieviete ar mani sarunājās latviski. Protams, ar grūtībām, bet tomēr centās, nekautrējoties pajautāt kādu vārdu, ko nezināja. Tas, kas man lika lieku reizi aizdomāties par mūsu tautas garīgās pārliecības ceļiem, bija viņas komentārs, kad atvadījāmies un viņa man un meitām pasniedza papagaiļa spalvu cienīgas, krāsainas lentītes ar uzrakstiem portugāļu valodā. “Šīs lentītes katra uzsieniet tādā vietā, kur tās nevar atsieties. Ne kā aproci, ne ap potīti, bet tur, kur tās netraucēti var karāties. Katra savai lentītei uzsieniet trīs mezglus, pie katra mezgla kaut ko ievēlieties,” piemiegdama savu brūno aci, mums novēlēja jaunā brazīļu rotaslietu tirgotāja, piebilstot, ka šai ziņā Latvijai ar Brazīliju daudz kopīga – visas neskaitāmās māņticības.

Visinteresantāk šķiet tas, ka mēs tomēr uzskatām sevi par kristīgu sabiedrību un skaļi izsakāmies, ka šādām darbībām neticam, tās nestrādā, tās visas ir muļķības. Vēl pirms dažiem gadiem arī man šķita, ka tādi dziednieki, ekstrasensi ir milzīgs retums un redzami vien kaut kur Krievijas TV šovos vai varbūt dzīvojam augstu kalnos, sargājot savu Dieva dāvanu. Maldījos, kad pirmoreiz par tādu ļaužu regulāru apmeklēšanu uzzināju no kādas pēc laulībām jauniegūtas radinieces. Izrādījās, lielais vairums labi situētu, ekonomiski nodrošinātu ģimeņu nez kāpēc regulāri dodas pie viena, otra, tad trešā “vārdotāja”.

Publiski pieejamajā Latvijas dziednieku reģistrā atrodams 231 dziednieka vārds. Mūsu ne pārāk lielajā valstī šis skaitlis liekas diezgan ievērojams. Taču reāli dziednieku mūsu valstiņā, visticamāk, ir vēl vairāk, jo sarakstā neatradu, piemēram, labi zināmās un izdaudzinātās Elejas Veronikas vārdu.
Pārsteidzošas šķiet šīs divas galējības. Esam kristīga nācija, lielais vairums ļaužu, sevišķi vecākās paaudzes, pieder noteiktai draudzei un arī cenšas baznīcas norises apmeklēt pietiekami regulāri. Tomēr folkloras klātesamība un tā dēvētās māņticības mūsu ikdienā atrodamas ik uz soļa, pat ja uzskatām sevi par visīstākajiem kristīgās mācības sekotājiem. Ja mājās kas aizmirsts, dodoties prom, nebraukt lietai pakaļ – būs neveiksme. Ja mājās ielido putns, atkal būs nelaime. Ja steigā uzraujam kreklu ar oderi uz otru pusi, tad atkal – diena solās nebūt veiksmīga. Tas pats ar latviešu tautas sapņu skaidrojumiem.

Esmu salīdzinājusi gana daudz skaidrojumu mūsu valodā atrodamajos avotos un, piemēram, angliski izdotās grāmatās. Lieki piebilst, mūsējie skaidrojumi izceļas ar negatīvismu, solot nelaimi. Tas man liek aizdomāties, vai tik tieši šī negatīvo, iespējamo nelaimes vēstnešu meklēšana arī neliek zem­apziņā raudzīties pēc kāda, kas var palīdzēt no tā izvairīties? Lūk, arī ar pārdabiskām spējām apveltīto tantiņu rūpals plaukst.

Neapšaubu, ka ir cilvēki, kam ir Dieva dotas, gaišas spējas sajust cita cilvēka enerģētisko lauku un pat to ietekmēt, jo, galu galā, mēs ikdienā apmaināmies ar enerģiju ik uz soļa, tikai par to nedomājam. Vai nav bijis tā, kad pēc strīda ar kādu jūtamies iztukšoti? Vai pēc vienkāršas sarunas ar kādu, kurš ir noskaņots pesimistiski vai agresīvi, pat ja uzskati krasi neatšķiras, tāpat jūtamies nelāgi?
Pirms pāris gadiem no paziņas dzirdēju par kādu mistisku vecu sieviņu, kas dzīvo Aizkraukles pusē. Kā mana paziņa teica, viņa ļoti ticīga, ir vietējā draudzē, bet tomēr zīlē likteni vai dievszinko ar parastajām spēļu kārtīm. Tai pašā laikā katram pie viņas atbraukušajam dala mazus pareizticīgo krustiņus un ikonas. Vecā kundze par naudu aicina draudzi aizlūgt par konkrētiem “pasūtījumiem”, piemēram, veiksmi biznesā, tā vēstī šīs mistiskās kundzes apraksti.

Interesanti ir arī tas, ka par šiem ļaudīm lielākoties uzzina tikai no mutes mutē, katram visdrīzāk piepušķojot savu stāstu, un tā nu šī cilvēku muļķošana turpinās. Ar neviltotu interesi gaidu jauno pētnieciskās žurnālistikas raidījumu sēriju. Jācer, ka būs iespēja uzzināt plašāk šī rūpala aizkulises un to, cik apdāvināti šie dziednieki, vārdotāji, burvji un zīlnieki ir patiesībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi