Prast sarunāties, diskutēt, cienīt atšķirīgu viedokli – tas ir ne tikai svarīgi, bet arī gudri ikvienā situācijā, par ikvienu tematu. Par vajadzību domu apmaiņā saglabāt cieņpilnu attieksmi mājienus pēdējā laikā dzirdam aizvien biežāk vakcinācijas sakarā. Gudru sievu un vīru runās zemtekstā nolasu, ka arī par šo tematu ikvienam sabiedrībā jāprot apmainīties domām un attieksmēm bez apvainojumiem, mutes un kuru nu vēl roku palaišanas. Toleranti uzklausīt arī to, kas nepavisam nepatīk un kam nepiekrīti.
Domāju, viegli tas nav, nu vismaz par sevi zinu, ka privātajā saskarsmē, pat ja esmu apņēmusies būt pagalam saprotoša, ne vienmēr tas izdodas. Taču sarunās par vakcīnu pret kovidu derīgumu, nevajadzību vai pat kaitīgumu gan esmu iemācījusies mierīgi uzklausīt jebkuru viedokli. Un pat nediskutēt. Jo tiešām par vakcināciju kā zinātnes radītu iespēju pasargāties no daudzām slimībām, kas gadu simtos nāvējušas tūkstošiem un pat miljoniem cilvēku, nezinu neko vairāk kā lasīto vai dzirdēto populārā veidā. Tāpat par konkrētajām vakcīnām pret “Covid-19”, ne par vīrusa vektora, ne moderno RNS signālvakcīnu, varu vien saprast tik, cik izskaidro eksperti. Kā gan iespējams diskutēt? Man taču neienāktu prātā izteikt viedokli par to, kā veicama, piemēram, sirds operācija! To atstāju medicīnas zinātnei.
Bet vēl vairāk neiesaistīties potēšanas pārspriešanā ar tās noliedzējiem likuši argumenti, kas jādzird no antivakcinistiem. Nu kā gan iespējams cienīt viedokli, ka, lūk, vakcīna ir tik briesmīga, ka grūtniece, stāvot blakus vakcinētai personai, var zaudēt bērniņu? Jāteic gan, ka pēdējos mēnešos vakcinācijas noliedzēju un apšaubītāju argumenti vairāk pietuvināti realitātei. Tomēr kā apspriesties, vai vakcīnas ir pietiekami izvērtētas, pietiekami ilgi tapušas un pārbaudītas, ja ne es, ne tas, kurš to apšauba, zina, kādas ir šīs specifiskās metodes?
Tā nu iznāk, ka saistībā ar vakcināciju es kļūstu par iecietīgu diskutētāju, taču ne jau sarunājoties un argumentējot, bet gan vienkārši klusējot. Iespējams, neesmu tāda vienīgā. Kamēr vakcinācijas noliedzēji un apšaubītāji rīko protestus, iziet ar plakātiem un mūziku ielās, veido savas tīmekļvietnes un profilus sociālajos medijos, tikai rets atbalstītājs atļaujas izteikt savas domas. Vai tas ir gudri?
Komentāri