1.oktobrī Saeimas vēlēšanas. Par ko balsot, lai ievēlētājos deputātos jau pēc neilga laika nebūtu jāviļas? To neviens priekšā nepateiks, bet atziņas, kā sekot politiskajiem
procesiem un vērtēt politiķus, domājams, noderēs. “Druva” šomēnes uzrunā dažādu profesiju un vecuma grupu cilvēkus, aicinot dalīties savā skatījumā, kā izraudzīties to politisko spēku, kuram nākamos četrus gadus uzticēt valsti.
Priekšvēlēšanu laiks raisa pārdomas, mulsina, jo jāizdara izvēle. Jāuzņemas atbildība par savu lēmumu, par to, kādas partijas listi iemetīsi balsošanas urnā, un reizē arī jāuzticas tiem, par ko balso.
Mūziķis un pedagogs Andris Riekstiņš atklāj, ka vēl nav izdarījis skaidru izvēli.
“Ir skaidrs, par ko noteikti nebalsošu. Tad ir vairākas partijas, kuru piedāvājumi ir līdzīgi. Katrā ir politiķi, kuriem uzticos un kam ne. Izvēlēšos tos, kuri jau ir kaut ko izdarījuši,” pastāsta cēsnieks. “Kad paņemam biļetenu kaudzīti un jāizvēlas viens, bieži vien to izdarām pēc izjūtām, simpātijām. Katram savs iemesls, kāpēc balso par vienu vai citu politisko spēku. Katrā partijā, ja tā darbojas ilgāku laiku, ir kādi nesmukumi. Turklāt mēs taču tik maz zinām, vēl mazāk saprotam, kāpēc tiek pieņemti tādi vai citādi likumi. Varam tikai uzticēties Saeimai vai neuzticēties.
Vēlēšanās startē 19 partijas. Palasot kandidātu vārdus, var pasijāt labuma meklētājus, tos kuri mainījuši partijas, raujas tikt Saeimā, kaut iepriekš nobīdīti malā. Uzskati un mērķi taču nav tik dažādi, lai uzreiz dibinātu sīkpartiju. Citās tautās, šķiet, cilvēki domā līdzīgāk, latvieši vienu un to pašu katrs gan izprot, gan gatavs risināt pa savam. Katram sava taisnība ir vienīgā pareizā. Ne velti, kur divi latvieši, trīs partijas,” pārdomās dalās A.Riekstiņš un vērtē, ka laikam gan Latvijā tāds laiks, kad partijās būs tūkstošiem biedru un tās būs spēcīgs politisks spēks, tik drīz nepienāks. Un smaidot piebilst: “Lai būtu politiķis, ir jābūt īpašam talantam. Nav tik vienkārši gadiem runāt, solīt, atrast neizdarībās citu vainīgo, sevi slavēt un neko nedarīt.”
A.Riekstiņš atceras, kā pirms vēlēšanām mamma allaž atgādinājusi par vecmammas un vecātēva strīdiem. Viņa vienmēr gribējusi zināt, par ko vīrs balsos, bet atbilde vienmēr bijusi viena: “Tā katra personīga lieta.”
“Tā kā uz Saeimu ir liela konkurence, arī novērotāji būs, nav jāšaubās, ka balsis saskaitīs pareizi,” uzsver vēlētājs. To gan esot grūti pateikt, cik balsstiesīgie pilsoņi būs aktīvi.
“Diemžēl ne no viena vien dzirdēta skepse, izteikumi, ka neies uz vēlēšanām, ka nekam netic. Uzticamību varai diezgan sabrucināja pandēmija, sabiedrība ir sašķēlusies. Tas arī ietekmēs, cik daudzi aizies balsot. Bet Saeimu tāpat ievēlēs. Tad tie, kuri nebalsoja, meklēs vainīgos, kāpēc kaut kas nenotiek pēc viņu prāta un vēlmēm,” saka A.Riekstiņš.
Viņš vairākkārt uzsver, ka vienmēr piedalījies vēlēšanās. “Cik tad var sēdēt mājās, jāaiziet uz vēlēšanu iecirkni! Tur ir interesantāk nekā pie televizora. Nav bijis reizes, kad tur nebūtu saticis kādu sen neredzētu cilvēku. Gan jau arī nākamsestdien satikšu,” pārliecināts A.Riekstiņš.
Komentāri