Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Muļķība un zinātne ir blakus

Sarmīte Feldmane
08:38
11.09.2021
15

Cilvēka prāta lidojumam nav robežu. Un kāpēc gan neļauties meklēt atbildes uz jautājumiem, kas šķiet svarīgi. Vismaz pašam. Varbūt vēlāk izrādīsies, ka tas nozīmīgi sabiedrībai vai pat kādai nozarei. Cilvēka dabā ir visu apšaubīt, neticēt, pasmieties par to, ko nesaprot. Bieži vien ir pamats, bet ne vienmēr.

Vakar notika nu jau pasaulē diezgan zināms pasākums – Antinobela balvas pasniegšanas ceremonija. Jau 31. reizi tika apbalvoti nesenākie sasniegumi, par kuriem saka – “kas sākotnēji liek smieties, bet pēc tam padomāt”. “Ig Nobel” prēmija patiesībā ir Nobela prēmijas parodija, kuras nosaukums radies no vārdu spēles, iepinot tajā angļu vārdu “ignoble”, kas nozīmē “zemisks”. Balvu Harvarda Universitātes studenti piešķir zinātniekiem, kuri ilgstoši strādājuši pie dīvainiem un muļķīgiem zinātniskiem atklājumiem. Toties tās laureātiem pasniedz īstās Nobela prēmijas ieguvēji. “Bieži labi sasniegumi tiek noniecināti to absurduma dēļ. Bieži slikti zinātnes sasniegumi tiek cienīti, par spīti to absurdumam,” pārliecināti balvas sasniegumu vērtētāji.

Pārskatot, par kādiem sasniegumiem, atklājumiem visdažādākajās nozarēs pētnieki pagodināti ar Antinobela balvu, sanāk diezgan jautrs lasāmgabals. Reizē tas arī liecina, kādas tik tēmas un problēmas nemoka pētnieku prātus, ja viņi gatavi veltīt gadus, lai rastu atbildes, atklātu sakarības, zinātniski skaidrotu pašsaprotamo.

Tā fizikas jomā savulaik balvu saņēma japāņu zinātnieki, kuri veica 12 dažādus banāna mizas slīdības pētījumus. Pētījumā izmantoja dažāda klājuma grīdas – parketu, linoleju, dēļu grīdu – un sniegu. Čehijas un Vācijas zinātnieku grupa ilgstoši pētījusi, kādā virzienā  sēžas suņi, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības. Pētījumā izmantoti 37 dažādu šķirņu suņi, un tas ilga divus gadus. Secināts, ka visi suņi vietu izvēlas virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Prēmiju medicīnā sa­ņēmuši amerikāņi, kuri atklāja saistību starp kantrimūzikas klausīšanos un paš­nāvībām. Izrādās, pilsētās, kur radio raida vairāk kantrimūzikas, ir lielāks pašnāvību skaits. Pēc pētnieku domām, tas ir tāpēc, ka šīs mūzikas tek­stos tiek runāts par tādām sadzīviskām lietām kā neveiksmes ģimenes dzīvē, pārmērīga alkohola lietošana un problēmas darbā. Šie teksti ietekmē potenciālos pašnāvniekus.

Vēl viens, nudien noderīgs atklājums, kas arī patentēts. Tā ir speciāla matu ķemmēšanas me­tode, kas domāta vīriešiem plikgalvības priekšpēdējā stadijā un ļauj sasukāt atlikušās matu šķips­nas tā, lai tās maksimāli efektīvi pārklātu pliko galvvidu. Lūk, teksts no patenta ap­raksta: “Es patentēju matu sasukāšanas metodi, kas ļauj, izmantojot tikai personas pašas matus, noklāt galvas neapsegtos laukumus. Lai to panāktu, galvas matus sadala aptuveni vienādās šķipsnās. Vienu šķipsnu uzklāj uz plikā galvvidus, otru šķipsnu pārklāj tai pāri. Tā turpina ar atlikušajām šķipsnām, līdz kailais apvidus ir pilnīgi apklāts. Matiem jābūt aptuveni 7-10 cm gariem.” Nav gan minēts, cik gadus pētnieki diendienā ķemmējuši potenciālo plikgalvju matus.

Apvienojoties amerikāņu, dāņu un zviedru biologiem, veikts pētījums un secināts, ka siļķes acīmredzot sazinās purkšķinot.Turot siļķes baseinā, pētnieki noskaidro­ja, ka tās izdod daudzveidīgas skaņas. Uzņemtajos video bija redzams, ka skaņas rodas, izlaižot gaisa burbulīšus no anālās atveres. Skaņu funkcija nav skaidra, tomēr atklājēji domā, ka siļķes tās izmanto savstarpējā saziņā, jo, atrodoties lielā barā, siļķes purkšķināja vairāk. Tā kā Klusā oke­āna siļķe un Atlanti­jas okeāna siļķe ir rūpnieciski nozīmīgas zi­vis, to bioloģijas izpētei tiek pievērsta liela uzmanība. Taču līdz šim siļķu izdotās skaņas bija nepelnīti aizmirstas.

Laureātu vidū ticis arī kāds fiziķis ar profesora grādu, kurš kopā ar grupu veicis pētījumu, kāpēc, cilvēkam ejot, šļakstās kafija. Fiziķu grupa secinājusi, ka pirmām kārtām jāvaino pats kafijas nesējs, jo viņam, nesot kafijas krūzīti, nav vienmērīga gaita. To izlasot, atliek vien nopūsties, kā neienāca prātā šo gudrību pieteikt kā zinātnisku pētījumu un kļūt slavenai. Laikam ar zināšanu par kaut ko nepietiek, vajag arī būt gana drosmīgam, lai to, kas citiem šķiet muļķīgs, aizstāvētu kā zinātnes sasniegumu. Bet pasaule tieši tāpēc ir skaista un interesanta, ka cilvēki ir tik dažādi. Pie tam izpausmēs, kādas vien var iedomāties. Kur muļķība, kur zinātne? Bieži vien atbildi dod laiks un cilvēku vajadzības nākotnē. Šodien uzjautrināmies, bet rīt jau pieņemam kā pašsaprotamu. Tā tai pasaulē notiek.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi