“Lasīju, ka Valsts ieņēmumu dienests Cēsīs klātienē klientus nepieņem, arī čeki, lai saņemtu atpakaļ attaisnotos izdevumus par ārstniecību, jāiesniedz internetā. Senioriem, kas nedarbojas internetā, iesaka lūgt palīdzību kādam tuviniekam, kaimiņam. Bet es savos astoņdesmit gados vēl vēlos pati kārtot nepieciešamo, esmu pietiekami vesela, varu kustēties, rīkoties. Un VID jau nosaucu tikai kā piemēru, uz daudzām iestādēm, pakalpojumu sniedzēju tālruņiem zvanot, man saka – paskatieties mājaslapā, tur viss paskaidrots. Taču man nav ne interneta, ne datora,” tā “Druvai” stāstīja kāda cēsniece.
Ar līdzīgām atziņām redakcijā sastopamies ne reizi vien. Lai cik cerīga un optimistiska ir statistika par vecļaudīm, kas lieto datoru un pasaules tīmekļa iespējas, ir pietiekama daļa, kas to nedara. Ne jau vienmēr pamats tam ir nevēlēšanās apgūt ko jaunu, jāņem vērā arī, ka iegādāties atbilstošu ierīci un katru mēnesi maksāt par interneta pieslēgumu nav lēti, īpaši, ja pensija nesasniedz pat minimālās algas lielumu. Tā seniori, kuri lieto podziņtālruni vai stacionāro telefonu, jūtas kā atslēgti no pasaules.
Nule Saeima pieņēma Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumu. Atvieglojuma saņēmēji portālā latvija.lv varēs redzēt, kas viņiem pienākas. Kad tiks ieviesta šī sistēma, piemēram, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzēs uzrādīt invaliditātes apliecību, turklāt cilvēks varēs kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs korekti uzskaitījis sniegtos pakalpojumus un preces. Un te nu pieļauju, ka seniori, kuriem pienākas atvieglojumi, vēloties par tiem noskaidrot kaut ko vairāk, saņems atbildi – paskatieties portālā, visu atradīsiet.
Modernās tehnoloģijas, iespēja precīzi un ātri uzzināt vajadzīgo tīmekļvietnēs, ir izcils ieguvums. Tas dod neatsveramu ietaupījuma gan katram personīgi, gan kopumā nozarēm un valstij. Digitalizācija kā svarīgs mērķis izvirzīts arī Eiropas Savienības līmenī. Skaidrs, tā ir jau šodiena un, nenoliedzami, nākotne gan globālā un valstu līmenī, gan ikdienas sadzīvē.
Vismaz tikpat lielu, ja ne lielāku, uzsvaru Eiropas sabiedrība un politika likusi uz diskriminācijas mazināšanu. Manuprāt, arī runājot par iekļaujošu sabiedrību, jāatceras par tiem senioriem, kuri nespēj izmantot pasaules tīmekļa fantastiskās iespējas, bet visnotaļ prot savu dzīvi organizēt paši. Lielisks atbalsts ir valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri, taču – vai tie aptver visu pakalpojumu apjomu, kas vajadzīgs cilvēkam? Un ir vēl arī uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, bez kuriem nevar iztikt, sarežģījumu gadījumā nereti bez interneta tos atrisināt grūti. Vai, ejot lieliem soļiem mūsdienīgajā, nevajag vienmēr atstāt nelielu taciņu tiem, kas straujajai gaitai netiek līdzi?
P.S. Jaunā sistēma nesaistās ar atvieglojumiem, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām, publiskas personas nekustamā īpašuma nomu, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un darba devēja izmaksātajiem pabalstiem. Atvieglojuma devējam un pakalpojuma sniedzējam vienotās informācijas sistēmas lietošana būs obligāta no 2024.gada 1.novembra.
Komentāri