Bija jāpaiet nepilniem 30 gadiem, lai Latvijā slavas saulītē atkal nonāktu banāni. Šoreiz gan ne kā galvenais ceļš uz kādas partijas balsotāju sirdi (lai gan arī aizvadītajā nedēļā viena no partijām, reaģējot uz “banānu kariem” un uzsverot konkurenci brīvā tirgus apstākļos, aicināja pievienoties savai partijai), bet kā viens no produktiem ar ievērojamu cenas atlaidi jaunas veikalu ķēdes atvēršanas dienā.
Izsludinātā zemā cena radīja sniega bumbas efektu. Vispirms jau citos veikalu tīklos, kas pēkšņi piedāvāja vēl lielākas atlaides, tas saprotams, konkurence dara savu. Taču iesaistījās arī dažādas iestādes un organizācijas. Protams, sākums bija sociālajos tīklos, kur kā lavīna cits pēc cita parādījās jociņi, attēli ar banāniem dažādos rakursos un dzīves situācijās.
Bet reakcija uz banāniem atklāja arī daudz ko jaunu. Es, piemēram, tikai pēc ieraksta Raiņa un Aspazijas vasarnīcas – muzeja lapā uzzināju, ka Rainis savā dienasgrāmatā rakstījis: “Mostos četros, ceļos sešos. Iniņai sāp māga, iet ārā, taisa kafiju. (..) Staigājam uz liliju kalniņa. Iniņa pie Bertas ciemā, divi banāni dara labu.” Vairākas organizācijas pievērsušās plašākai izpētei. Tā Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi datus, salīdzinot, kā šī gada laikā mainījusies banānu un kartupeļu cena. Ja banāni visdārgākie bijuši martā, kad tie maksāja 1.31 eiro kilogramā, augustā cenai samazinoties līdz 1.11 eiro, kartupeļi, kas no janvāra līdz maijam nemainīgi maksājuši 40 centus par kilogramu, jūnijā sasniedza 56, jūlijā jau 74 centus, augustā nedaudz cenai samazinoties līdz 67 centiem. Tomēr ne velti izskan joks, ka drīz banāni būs kartupeļu cenā. Vēl interesanti, ka kartupeļi kā dārzeņi tiek uzskaitīti atsevišķi, un skaidrs, ka to patēriņš ir liels, bet banānu patēriņš nav redzams, tos iekļauj augļu grupā.
Savukārt nevalstiskā organizācija “Zaļā brīvība” aktualizējusi jautājumu – ko nestāsta banānu cenu kari jeb kurš nopelna? Skaidrojot banāna cenas nevienlīdzīgo sadalījumu jeb banānu tumšo pusi, jo strādnieki, kuru darba diena ir ap 12 stundām un aizrit plantācijās, kurās izmanto ap 270 dažādu veidu pesticīdu, saņem ne vairāk kā 8 % no banānu cenas veikalos. Kopējo cenu vēl veido ražošana 7,8%, eksports 4,9%, imports 20,4%, nodokļi 9,8%, nogatavināšana 12,1%, lielveikals 37,1%.
Nenoliedzami, arī man, redzot, ka banānus iespējams tirgot pat par 20 centiem kilogramā līdzšinējo eiro un divdesmit centu vietā, radās jautājums par ikdienišķo uzcenojumu. Protams, katrā vietā tāds ir, jo ikvienam ir nepieciešams nopelnīt, bet jautājums ir arī par samērīgumu. Lai gan katrs jau var darīt, kā grib. Ja precei ir pircējs, tad iemesls samazināt uzcenojumu un līdz ar to cenu nav nepieciešams.
Komentāri