Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Cieņpilni. Vai tiešām?

Andra Gaņģe
07:50
11.11.2022
5

Kāpēc izstrādāja un izskatīšanai Saeimā iesniedza Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, domāju, visiem saprotams. Diezin vai daudzi to varam vērtēt no militāri stratēģiskiem un taktiskiem apsvērumiem, taču emocionāli noteikti skaidrs – karš, ko Eiropas vidienē izraisījis mūs Austrumu lielais kaimiņš, liek neatlaidīgi stiprināt armiju.

Obligāts militārs dienests it kā ir jau labi aizmirsts, bet, izdzirdot šos vārdus, vecākajai paaudzei gribot negribot pirmās ir nepatīkamas emocijas. Vīrieši, kas izgāja cauri padomju karadienesta gaļasmašīnai, atveda mājās reizēm pat baisus stāstus. No atjaunotās valsts 90.gados iesauktajiem nācās dzirdēt, ka neko īsti neiemācās, ka laiks pavadīts veltīgi. Domāju, daudzi jaunieši atviegloti ieelpoja, kad 2007.gadā Latvija atteicās no obligātā militārā dienesta.

Arī no šodienas raugoties, šķiet, tas bija pareizs lēmums – veidot nelielu, bet spēcīgu profesionālu armiju. Neuzņemoties lietpratēja lomu, tomēr teikšu – no tā, ko redzam publiskajā telpā, var pārliecinoši ticēt, ka mūsu bruņotie spēki ir labi sagatavoti un ekipēti, pieskaitot arī Ze­messardzi. Taču tas ir mazāk nekā divi procenti iedzīvotāju, atzinis līdzšinējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš neatlaidīgi virzīja likumprojektu par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.

Vajadzība militārās pamatprasmēs apmācīt Latvijas pilsoņus patlaban ir pat ļoti saprotama, taču turpat līdzās ir vēl cits aspekts – vai, dienestā mācoties, iesauktie apgūs arī emocionālu pārliecību cīnīties par savu valsti? Vien­kāršāk sakot – vai mūsdienu jaunajiem vīriešiem pietiks drosmes, atbildības un patriotisma, lai nebaidītos zaudēt pat dzīvību, aizstāvot savu zemi?

Sabiedrības līdzdalības platformā manabalss.lv 7.oktobrī sāka vākt parakstus par iniciatīvu “Par brīvprātīgu valsts aizsardzības dienestu”, vakar – tieši pēc mēneša, 7.novembrī- par to bija savākti 12 350 paraksti, par piekto daļu vairāk, nekā vajag iesniegšanai Saeimā.

Iniciatīvas iesniedzēja pamatojums ir balstīts vērtībās, gan, ka “Šāda (obligāta) pienākuma uzlikšana nesamērīgi ierobežo mūsu pilsoņu brīvību”, gan ka, ja “Valsts aizsardzības dienests būs brīvprātīgs, motivācija dienējošajiem būs augstāka; nebūs gadījumu, ka cilvēki izvairās no iesaukšanas; jaunieši respektēs valsti, kas dienestu viņiem neuzspiež. Cieņpilna valsts attieksme pret pilsoņiem veicinās patriotismu”. Argumenti cieņpilni. Vai tāpēc iniciatīva vienā mēnesī saņēmusi tik lielu atbalstu? Vai aiz tā neslēpjas pavisam vienkārša nevēlēšanās kādu savas dzīves posmu veltīt tam, kas vajadzīgs Latvijas valstij un sabiedrībai?

Līdzās kā piemēru gribas minēt kādu citu iniciatīvu, kas, manuprāt, sabiedrībai un valstij ir tikpat nozīmīga. Proti, 2021.gada 3.februārī rosināts, ka no Uz­turlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo līdzekļu apjomu tomēr vajadzētu piesaistīt minimālajai algai, ne nemainīgu summu. Jo vairāk nozīmīgi tas būtu tagad, kad inflācija kāpj debesīs. Bet – šī iniciatīva, šķiet, jau pasen aizmirsta, to parakstījuši tikai 766 cilvēki. Kur šajā gadījumā palikusi cieņpilnā attieksme pret katru sabiedrības locekli? Pret bērnu, kura uzturēšanai kāds no vecākiem nav gatavs atvēlēt neko…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi