Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Tumšie rudens mēneši un ziema – rokdarbu uzvaras gājiens

Anna Kola
15:29
21.11.2022
24

Mūsdienās popularitāti strauji atgūst tradicionālie rokdarbi – prasmes, kas bijušas sieviešu pārziņā jau izsenis, savulaik uzskatītas par vecmāmiņu nodarbi, nu ar jaunu sparu atgriežas modē.

Interesanti, ka adīt un tamborēt izvēlas ne tikai sievietes, vecmāmiņas un pat jaunas meitenes, bet arī vīrieši. Pirms vairākiem gadiem, dzīvojot Apvie­notajā Karalistē, man par lielu pārsteigumu rokdarbu preču veikaliņos pārdevēji lielākoties bija vīrieši. Vispārsteidzošāk tolaik šķita, ka viņi ne vien pildīja savus tiešos pienākumus, pārdodot veikala sortimentā esošās preces, bet arī paši, garlaikodamies aiz letes, kamēr potenciālie pircēji izvēlas kāroto, knibinājās ap kādu adīkli vai tamborējumu. Uz manu izbrīnu vīrieši pat nereaģēja – rokdarbi otrpus Ziemeļjūrai nebija nekas neparasts.

Adīšana pēdējos desmit gados ir atgriezusies ar jaunu vilni. Atkal jāmin ieguvumi, ko dod interneta plašās āres ar nebeidzamo informācijas plūsmu. No tās iespējams smelties tik daudz ideju radošām, izklaidējošām aktivitātēm, ka arī adīšana un tamborēšana piedzīvojusi renesansi. Ne vien labs veids, kā aizvadīt tumšos vakarus, ar acs kaktiņu vērojot kādu televīzijas pārraidi vai filmu, bet – kā izrādās, nu ir apstiprinājuši pat ārsti – adīšana ir lielisks veids, kā atbrīvoties no stresa un uzturēt savas pelēkās šūnas sportiskā formā.

Pirkstu nodarbināšana – mūzikas instrumentu spēle, rokdarbi – jau krietni sen zināmi kā vislabākie smadzeņu darbības veicinātāji abās puslodēs. Ne velti labi ķirurgi brīvajā laikā nododas, piemēram, klavierspēlei, lai trenētu pirkstus un vienlaikus aktivizētu abas smadzeņu puslodes. Amerikāņu kardiologs, medicīnas grāmatu autors un viens no psihosomātikas pionieriem Her­berts Bensons jau rakstījis, ka regulāra adīšana veicina apziņas atslābināšanos, kas pēc būtības ir līdzvērtīga darbošanās meditācijai vai jogai.
Būtiski arī tas, ka šī brīvā laika nodarbe nes materiālu, bieži vien ļoti noderīgu rezultātu. Adīšanas un tamborēšanas priekšrocības, salīdzinot ar citiem hobijiem, ir vieglā pieejamība – adāmās vai tamboradatas un dziju iespējams iegādāties par saprātīgām cenām un pat nav jāmeklē specializētie veikali, šīs preces bieži vien ir tuvējos pārtikas veikaliņos. Tāpat vaļaspriekam ir iespēja pievērsties jebkur, pat sabiedriskajā transportā vai tuvējā parkā, adīkli vai iesākto tamborējumu var ērti paņemt līdzi somā.
Visvairāk gan izceļamas veselībai noderīgās priekšrocības, ko sniedz nodošanās rokdarbiem. Šajā sezonā īpaši aktuāli šķiet ietaupīt līdzekļus pie katras izdevības, tāpēc jādomā, ka rokdarbi un iespēja pašiem savām rokām uzmeistarot lietas, lai nebūtu trīskārt jāpārmaksā par gatavām precēm veikalā vai vietējā ekonomisko cenu veikalā jānopērk krāms, kas izjūk pēc pāris lietošanas reizēm, būs modes lieta arī šajā un nākamajā gadā.

Paanalizēju, cik izdodas ietaupīt, uzadot kādu ziemas apģērba gabalu pašai. Iegādājos dzijas fici vietējā “Mego” veikaliņā par 3,70 eiro. No kamoliņa iznākusi gara šalle skolas vecuma bērnam un iesākta nākamā. Tas nozīmē, ka no divām tādām ficēm faktiski sanāk trīs bērnu šalles. Par mazliet vairāk nekā septiņiem eiro, turklāt par velti saņemot pirkstu un smadzeņu treniņu un nervu atslodzi!

Pieļauju, ka daudziem mammas un vecmāmiņu krājumos un pūra lādēs vēl stāv gana daudz dzijas krājumu, no kuriem var uztapināt kaut ko skaistu, praktisku un dikti mīļu, kas sildīs rokas, nosalušās pēdas, kaklus un galvas daudz vairāk nekā milzīgajos tirdzniecības tīklu veikalos tirgotie, Ķīnā ražotie ekvivalenti ar krietni zemāku kvalitāti.

Adīšana un tamborēšana gan neaprobežojas tikai ar apģērba gabalu radīšanu. Tajos pašos daudz zākātajos un slavētajos interneta plašumos var atrast gana daudz ideju, kā samērā viegli izgatavot, piemēram, rotaļu vardīti vai kādu citu mantiņu, izmantojot šīs rokdarbu tehnikas. Tāda pašu gatavota rotaļlieta var būt mīļa dāvaniņa, domājot, ko likt Ziemassvētku vecīša maisā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi