Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Tumšie rudens mēneši un ziema – rokdarbu uzvaras gājiens

Anna Kola
15:29
21.11.2022
12

Mūsdienās popularitāti strauji atgūst tradicionālie rokdarbi – prasmes, kas bijušas sieviešu pārziņā jau izsenis, savulaik uzskatītas par vecmāmiņu nodarbi, nu ar jaunu sparu atgriežas modē.

Interesanti, ka adīt un tamborēt izvēlas ne tikai sievietes, vecmāmiņas un pat jaunas meitenes, bet arī vīrieši. Pirms vairākiem gadiem, dzīvojot Apvie­notajā Karalistē, man par lielu pārsteigumu rokdarbu preču veikaliņos pārdevēji lielākoties bija vīrieši. Vispārsteidzošāk tolaik šķita, ka viņi ne vien pildīja savus tiešos pienākumus, pārdodot veikala sortimentā esošās preces, bet arī paši, garlaikodamies aiz letes, kamēr potenciālie pircēji izvēlas kāroto, knibinājās ap kādu adīkli vai tamborējumu. Uz manu izbrīnu vīrieši pat nereaģēja – rokdarbi otrpus Ziemeļjūrai nebija nekas neparasts.

Adīšana pēdējos desmit gados ir atgriezusies ar jaunu vilni. Atkal jāmin ieguvumi, ko dod interneta plašās āres ar nebeidzamo informācijas plūsmu. No tās iespējams smelties tik daudz ideju radošām, izklaidējošām aktivitātēm, ka arī adīšana un tamborēšana piedzīvojusi renesansi. Ne vien labs veids, kā aizvadīt tumšos vakarus, ar acs kaktiņu vērojot kādu televīzijas pārraidi vai filmu, bet – kā izrādās, nu ir apstiprinājuši pat ārsti – adīšana ir lielisks veids, kā atbrīvoties no stresa un uzturēt savas pelēkās šūnas sportiskā formā.

Pirkstu nodarbināšana – mūzikas instrumentu spēle, rokdarbi – jau krietni sen zināmi kā vislabākie smadzeņu darbības veicinātāji abās puslodēs. Ne velti labi ķirurgi brīvajā laikā nododas, piemēram, klavierspēlei, lai trenētu pirkstus un vienlaikus aktivizētu abas smadzeņu puslodes. Amerikāņu kardiologs, medicīnas grāmatu autors un viens no psihosomātikas pionieriem Her­berts Bensons jau rakstījis, ka regulāra adīšana veicina apziņas atslābināšanos, kas pēc būtības ir līdzvērtīga darbošanās meditācijai vai jogai.
Būtiski arī tas, ka šī brīvā laika nodarbe nes materiālu, bieži vien ļoti noderīgu rezultātu. Adīšanas un tamborēšanas priekšrocības, salīdzinot ar citiem hobijiem, ir vieglā pieejamība – adāmās vai tamboradatas un dziju iespējams iegādāties par saprātīgām cenām un pat nav jāmeklē specializētie veikali, šīs preces bieži vien ir tuvējos pārtikas veikaliņos. Tāpat vaļaspriekam ir iespēja pievērsties jebkur, pat sabiedriskajā transportā vai tuvējā parkā, adīkli vai iesākto tamborējumu var ērti paņemt līdzi somā.
Visvairāk gan izceļamas veselībai noderīgās priekšrocības, ko sniedz nodošanās rokdarbiem. Šajā sezonā īpaši aktuāli šķiet ietaupīt līdzekļus pie katras izdevības, tāpēc jādomā, ka rokdarbi un iespēja pašiem savām rokām uzmeistarot lietas, lai nebūtu trīskārt jāpārmaksā par gatavām precēm veikalā vai vietējā ekonomisko cenu veikalā jānopērk krāms, kas izjūk pēc pāris lietošanas reizēm, būs modes lieta arī šajā un nākamajā gadā.

Paanalizēju, cik izdodas ietaupīt, uzadot kādu ziemas apģērba gabalu pašai. Iegādājos dzijas fici vietējā “Mego” veikaliņā par 3,70 eiro. No kamoliņa iznākusi gara šalle skolas vecuma bērnam un iesākta nākamā. Tas nozīmē, ka no divām tādām ficēm faktiski sanāk trīs bērnu šalles. Par mazliet vairāk nekā septiņiem eiro, turklāt par velti saņemot pirkstu un smadzeņu treniņu un nervu atslodzi!

Pieļauju, ka daudziem mammas un vecmāmiņu krājumos un pūra lādēs vēl stāv gana daudz dzijas krājumu, no kuriem var uztapināt kaut ko skaistu, praktisku un dikti mīļu, kas sildīs rokas, nosalušās pēdas, kaklus un galvas daudz vairāk nekā milzīgajos tirdzniecības tīklu veikalos tirgotie, Ķīnā ražotie ekvivalenti ar krietni zemāku kvalitāti.

Adīšana un tamborēšana gan neaprobežojas tikai ar apģērba gabalu radīšanu. Tajos pašos daudz zākātajos un slavētajos interneta plašumos var atrast gana daudz ideju, kā samērā viegli izgatavot, piemēram, rotaļu vardīti vai kādu citu mantiņu, izmantojot šīs rokdarbu tehnikas. Tāda pašu gatavota rotaļlieta var būt mīļa dāvaniņa, domājot, ko likt Ziemassvētku vecīša maisā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi