Zvana telefons, izgaismojas svešs numurs. Ātri pārlaižu acis cipariem – atbildēt, neatbildēt. Nebūs pieklājīgi, ja kādam neatbildēšu, bet ja nu atkal… kāds mēģinās kaut ko iestāstīt, pārliecināt, ka man noteikti ir tie daži eiro un varu atļauties tik izdevīgu pirkumu vai pakalpojumu. Saprotams, pārdošanai tiek algoti darbinieki, viņiem alga jānopelna, jāpārdod tas, ko liek. Un, visticamāk, arī izdodas, citādi jau nebūtu zvanītāju.
Bet tas ir tik uzmācīgi, prasa laiku. Gadījies, ka jau pēc pirmā teikuma, kad telepārdevējs pajautā, piemēram, vai skatāties televīziju, stingri atsaku: “Kurš tad mūsdienās to dara?” Sarunu pārtraucu, bet pēc brīža atkal zvans. Tikai nu zvanītājam jau cits numurs. “Mums jums ir piedāvājums,” atskan neatlaidīgi salda balss. Nudien nolaižas rokas un spēka pietiek, lai izdvestu: “Paldies, nē!”
Pirms gada intensīvi tika piedāvāta lētāka elektroenerģija. Ja tagad saņemtu šādu piedāvājumu, laikam padomātu. Lai gan, vai tie, kuri ieklausījās solījumos par izdevīgajām biržas cenām, tagad nekož pirkstos? Viss mainās. Kaut kas šodien ir lēts, bet rīt jau cena debesīs, kaut kas dārgs, ko nevari atļauties, bet pavisam drīz netici savām acīm un ausīm, ka patiesībā tas dārgais produkts var maksāt tik maz.
Katrs maizi pelna, kā māk. Ražotājs, pakalpojuma sniedzējs grib atrast pircēju un pārdot to, kas viņam ir. Un tas ir pašsaprotami. Tikai apvārdot, glaimīgi pierunāt kaut ko nopirkt nav ētiski. Protams, protams, te nav nekādas krāpšanas, jo cilvēks taču pats piekrita pirkt. Noteikumus zināja. Aizvien ceļu pie pircējiem mēro pamācību grāmatas, praktiskas un nepraktiskas mantas, kuras var pasūtīt, nopirkt, tad jāpasūta vēl, jo ar katru reizi loterijā var laimēt ko vērtīgāku. Var pirkt uz kredīta. Ja maksājumu dienu nokavē, parāds krājas. Kad šī spēle sākās, cietušo bija ļoti daudz.
Tā jau ir – ja tev lemts, tad tevi apkrāps. Turklāt – tevis paša labā un ar tevis paša piekrišanu. Pārdevējiem jau vienalga, vai viņš runā ar sirmgalvi, kurš priecīgs, ka viņam kāds piezvanījis un parunājas, vai garlaikotu mājsaimnieci, kurai kas jauns mājās nesīs kādas izmaiņas, vai varbūt izdevies samulsināt kādu kungu, kurš uzreiz neaptver, ko apsola.
Tehnoloģijas paver aizvien jaunas iespējas saziņai. Internetu šoreiz nemaz nav vērts pieminēt. Tas ielaužas katrā viedtālrunī ar saviem nebeidzamajiem piedāvājumiem. Nav viegli būt nepieklājīgam, kad tevi uzrunā, nosaucot vārdā un sakot, ka tas tikai un vienīgi jums. Ir taču patīkami būt kam īpašam. Tikai cik tas maksā un vai tev to patiešām vajag.
Nav cerību, ka teletirgotāju cunfte pazudīs. Vismaz ne tik ilgi, kamēr kāds pirks viņu piedāvājumus. Un runa nav par tiem, kam piedāvāto produktu vai pakalpojumu patiešām vajag. Šis ir tāds apmulsuma laiks. Ja izdosies saglabāt skaidru prātu, neviens neiemānīs nevajadzīgu mantu, televīzijas programmu, vitamīnu un vēl kādā tur pasaulē.
Komentāri