Otrdienas LTV raidījumā “Šodienas jautājums” Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens sacīja, ka “spriežot pēc tā, cik smagas bija sarunas par valdības deklarāciju un acīmredzot arī amatiem, es domāju – sarunas par 2023.gada budžetu būs tikpat smagas, tikpat sarežģītas un varbūt pat politiski asiņainas”.
Profesora sarunu biedrs Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite savukārt piebilda, ka tieši spēja sakoncentrēt spēkus un apskatīties, kur var netērēt tik daudz, un atrast iespējas, kur arī grūtos laikos var nopelnīt, ir vitāli svarīgas.
Abu raidījuma viesu sacītajam var piekrist, bet, manuprāt, jau tagad valdības veidošanas procesā redzams, ka tā lielākā vai mazākā mērā tiek veidota kā uzņēmums, kuram likumi, protams, jāievēro, bet principi un godaprāts nebūt nav īpaši svarīgi. Turklāt būtu interesanti dzirdēt, kā, piemēram, Apvienotais saraksts (AS) vērtē savu biedru, Zaļās partijas (LZP), lēmumu neizslēgt no partijas rindām Gati Truksni. Kā zināms, Augstākās Tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments pagājušajā piektdienā atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (Latvijas Zaļā partija) un viņa biroja vadītāja atzīti par vainīgiem apsūdzībā par dienesta viltojumu saistībā ar komandējumu. Pēc sprieduma LZP vadītājs Edgars Tavars paziņoja, ka Truksni izslēgs no LZP: “Es domāju, ka pēc šī tiesas sprieduma šajā jautājumā nekādu diskusiju nebūs un jābūt skaidrai pozīcijai.” Bet jau pēc dažām dienām izrādījās, ka notiesājošais spriedums nav iemesls izslēgt Truksni no partijas. Tā esot secinājusi partijas valde, Jūrmalas nodaļa un arī partijas domes pārstāvji. Pietiekams sods jau esot zaudētais deputāta mandāts un jau samaksātais 5000 eiro sods, sarunā ar Latvijas Radio skaidroja LZP vadītājs Tavars.
Zaļā partija gan pie ministru amatiem acīmredzot netiks, ja nu vienīgi pie kāda cita amata valdībā. Tomēr būtu interesanti, ko uz jautājumu par “cīņu biedru”, Zaļās partijas, ētikas un morāles izpratni atbildētu valsts otrā persona aiz Valsts prezidenta – Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un AS izvirzītais valdības sarunu līderis Uldis Pīlēns?
Protams, Zaļās partijas izpratne par ētiku un godaprātu vien neliecina par to, ka vismaz no AS puses valdība tiek veidota kā uzņēmums. Par to, ka valsts nav uzņēmums, jo mērķi un līdz ar to arī to sasniegšanas veidi atšķiras, jau esmu rakstījusi: uzņēmējam galvenais ir peļņa, valstij – cilvēki.
Kas liek domāt, ka AS valdību redz kā uzņēmumu?
Šķiet, kopumā, vismaz vārdos, valdības veidotāji piekrīt, ka galvenie jautājumi ir valsts iekšējā un ārējā drošība un iedzīvotāju labklājība, jo tikai apmierināti un valsti atbalstoši cilvēki to neapdraud. Tātad nākamie būtiskie uzdevumi ir arī veselības aprūpe un izglītība – vesels un izglītots cilvēks grib un spēj saprast, ka esošā ģeopolitiskā situācija rada zināmas problēmas, un nevaino valsti visā, saprot, ka ārpus Latvijas notiekošais ietekmē arī mūs visus. Protams, budžets ir svarīgs, tāpēc uzņēmēju nopelnītais arī, jo no peļņas tiek maksāti nodokļi. Bet vai uzņēmēji ir tie, kuru intereses ir jāievēro pirmkārt, otrkārt un visos citos jautājumos?
LDDK līdzšinējā ilggadējā izpilddirektore Līga Meņgelsone piekritusi būt par veselības ministri no AS. Meņģelsones kundze ir izveicīga, ar labiem sakariem uzņēmēju aprindās, un AS tas noteikti ir izdevīgi. Vai Meņģelsones kundze veselības aprūpē spēs saskatīt arī cilvēkus, neprasīs peļņu kā galveno, rādīs laiks. Toties saruna otrdienas LTV raidījumā “1:1” ar zemkopības ministra amata kandidātu, 14. Saeimas deputātu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Didzi Šmitu gan viesa, maigi sakot, bažas. Pavisam vienkārši sakot, Šmita kungs ir viltīgs un ļoti izveicīgs politiķis, un, manuprāt, saruna to spoži pierādīja. Vaicāts par viņa nostāju, piemēram, 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu, bet Šmita kungs uzskatīja, ka eksportu uz Krieviju vajag turpināt, jo tas ienes naudu, deputāts paskaidroja, ka tā bijusi pareiza nostāja, jo Latvijai ir svarīgi nopelnīt, un ka drīzāk no Krievijas neko nevajag pirkt. Tagad, kara laikā, tas esot citādi, bet vispār svarīgākais ir nopelnīt. To, ka līdzīgi rīkojusies arī visa Eiropa – bizness ar Krieviju ir pats svarīgākais – un ka tas lielā mērā patiesībā arī ir novedis pie tā, ka Krievija uzdrošinājās sākt karu, deputāts nedz atzina, nedz par to gribēja runāt. Deputāta prasme izvairīties no jautājumiem, apgriezt visu otrādi un aši atrast citus vainīgos, pie reizes paslavējot sevi, ir spoža. Izskatās, ka tādi “sīkumi” kā ētika, morāle, godaprāts nav nedz apspriešanas, nedz rīcības vērti. Protams, paši vien 14. Saeimu ievēlējām, un tagad atliek cerēt, ka viss nebūs tik slikti un ka “asiņaina” varbūt būs tikai budžeta dalīšana, ka politiķi spēs atcerēties – valsts ir cilvēkiem, nevis otrādi.
Komentāri