Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Bez maskām. Vai tomēr labāk ar?

Anna Kola
08:32
20.12.2022
3

Šī ziema atnākusi skaista un balta, kā īsta mūsu klimatiskās joslas ziema. Ar ziemīgajiem laikapstākļiem nācis arī dažādu vīrusu jauns vilnis– gan bērnudārzos, gan skolās bērni slimo.

Kāds sacīs – bet tā taču ir katru sezonu! Un tomēr, šķiet, šoziem daudzas vīrusu saslimšanas piemeklē mūs vairāk nekā citus gadus. Sevišķi, ja salīdzinām ar pandēmijas trauksmaino laiku, kad visi bailēs nesaķert tik baismīgi lipīgo “Covid-19” staigājām maskās vai sejas aizsegos.

Daudzviet ārzemju medijos tagad izskan bažas par plaukstošo hemolītiskā streptokoka infekciju, kas izraisa skarlatīnu. Pie mums pirms pāris nedēļām tika izsūtīti aicinājumi no skolu un pirmsskolu vadības, lai vecāki ir apzinīgi un bērnus ar saslimšanas pazīmēm, tai skaitā iesnām, klepu un paaugstinātu temperatūru, uz mācību iestādēm neved. Vēstuļu ievadā kā iemesls ziņai tika minēta ar vīrusu saslimšanu pieaugošā izplatība, to skaitā arī “Covid-19” pozitīvo gadījumu īpatsvars mācību iestādēs un arī to darbinieku vidū.

Arī no savu bērnu izglītības iestādēm, kā arī no paziņu loka dzirdu atsauksmes, ka slimošanas gadījumu ir daudz gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Satraucoši, ka, piemēram, Lielbritānijā šī hemolītiskā streptokoka izraisītā saslimšana atņēmusi dzīvību jau 15 bērniem. Sazinoties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatri/reimatoloģi Dr. Ievu Saulīti, uzzinu, ka arī Latvijā krietni palielinājusies saslimstība ar dažādām bērnu vidū izplatītām slimībām, tai skaitā šobrīd īpaši aktu­āla ir gripa un augšējo elpceļu vīrusa paveids, kas noved pie ausu iekaisuma.

Pagājušajā nedēļā manas jaunākās meitas bērnudārza grupā no divdesmit bērniem iestādi apmeklēja tikai pieci. Trīs ceturt­daļas bērnudārznieku bija mājās, saslimuši, kāds vieglākā, kāds mazliet smagākā formā, ar kādu no cirkulējošiem vīrusiem. Nesen, steidzīgā vizītē apmeklējot vienu no lielajiem tirdzniecības centriem Rīgā, uzliku pati sev un abām meitām sejas maskas. Lieki piebilst, pārējo veikala apmeklētāju un tirgotāju skatieni uz mums bija ko vērti! Kāds pat piebilda: “Ierobežo­jumi taču vairs nepastāv! Ko tad jūs tā, maskējušās?” Te nu atcerējos pat sen filmētus kadrus Āzijas pilsētās, kur visi cilvēki sabiedriskajās vietās valkā sejas maskas. Tā ir norma- pasargāt sevi un apkārtējos.
Vēl viena nesena vizīte uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu apliecināja, cik Latvijas sabiedrībai tomēr ir tālu līdz apzīmējumam “izprotoša, iekļaujoša, akceptējoša”, jo ļaužu masā, kas gandrīz vienmēr veidojas šajās nodaļās, turklāt visiem stāvot plecu pie pleca, dažiem pa reizei skaļi, sulīgi ieklepojoties, tomēr tikai vienu, neskaitot mani pašu, vidēja gada gājuma kundzi manīju valkājam sejas masku.

Rodas jautājums, vai tiešām mums šķiet, ka esam fiziski tik izcilā formā, ka neķers neviens vīruss, un, pat ja ķers, tad vai nu izslimosim bez simptomiem un diskomforta, vai arī vieglā formā, no rīta un vakarā ieņemot pa kādai bezrecepšu tabletei, lai varētu mierīgi soļot ikdienas gaitās.

Aicinājumos no mācību iestādēm bija minēts, ka bērnus skolas vecumā brīvprātīgi aicina lietot sejas maskas, lai mazinātu vīrusu infekcijas slimību izplatīšanos skolas telpās. Tas man liek domāt, ka ne tikai skolēni, bet katrs no mums esam aicināti valkāt masku sabiedriskās vietās, tādējādi ne vien pasargājot sevi, bet arī tuvos un tālos apkārtējos.
Cik dzirdamas atsauksmes no ģimenes ārstiem, tad šogad ļaudis sevišķi steidz veikt vakcināciju pret gripu. Tas ir apsveicami, jo arī šis sezonālais vīruss jau tā ir gana nejauks, bet nav taču zināms, kas notiek, piemēram, pēc pārslimotas “Covid-19” infekcijas, vēlāk saslimstot ar kādu no sezonālajiem gripas paveidiem. Katrā gadījumā drošāk ir doties sabiedriskās vietās – telpās vai ārpus tām – ar sejas aizsegu.

Tuvojas arī skolēnu ziemas brīvlaiks, kas noteikti mudinās skolu vadību Latvijā atkal izdalīt “Covid-19” ātros antigēnu testus, lai skolēni tos veiktu, pirms atkal atgriežas skolā pēc brīvdienām. Jācer, ka visi pratīsim būt apdomīgi arī brīvlaikā, svinot svētkus, apmeklējot pasākumus un tiekoties ar radiem un draugiem, lai visi šie “Covid-19” testi būtu negatīvi un pašsajūta pietiekami laba, un nebūtu jāsoļo uz tuvējo aptieku pēc medikamentiem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
14

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
13

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi