2019.gada izskaņā Ķīnā sākās koronavīrusa “Covid-19” izplatība. Katrs noteikti atceras trauksmes pilno sekošanu ziņām par to, cik drīz arī Eiropā un Latvijā parādīsies pirmie saslimšanas gadījumi.
Citviet Eiropā koronavīrusa izplatība strauji palielinājās jau 2022.gada sākumā, pie mums pirmais gadījums tika reģistrēts 2.martā.
Atceros, kā katru dienu ar tuviniekiem sekojām ziņām un šausminājāmies par jaunatklāto gadījumu skaitu Latvijā, kas, šķiet, sākumā nepārsniedza divciparu skaitli. Taču neziņa par jauno vīrusu, baisie sižeti no Ķīnas, Itālijas un citām pasaules valstīm, kur slimnīcās redzami sasirgušie pie plaušu ventilēšanas aparātiem, medicīnas personāls apkārt skafandros, radīja arvien augošu panikas sajūtu.
Cik daudz gan informācijas – derīgas un nederīgas, patiesas un aplamas – tolaik pārpludināja internetu. Citi ieteica dezinficēt pilnīgi visu, ko no ārpasaules ienesa mājās, tai skaitā pārtikas produktus un to iepakojumus. Neslēpšu, pati šajā laikā ar dezinficējošiem šķīdumiem nopūtu katru no ārvalstīm saņemto pirkumu paciņu, katru “Amazon” kasti pārliecībā, ka noteikti uz katras sēž vismaz pa pāris vīrusa adatainajai bumbiņai.
Raugoties atpakaļ, tas viss šķiet muļķīgi, jo esam pārcietuši pandēmiju, un lielākā daļa no mums, gan vakcinētie, gan tie, kas objektīvu iemeslu vai savas pārliecības dēļ spītīgi turējās vakcinācijai pretī, ar vīrusu esam saskārušies un izslimojuši, cits vieglākā, kāds ne tik vieglā formā. Tomēr “Covid-19” joprojām lidinās gaisā starp mums. Skolās joprojām ar regularitāti tiek izdalīti ātrie “Covid-19” antigēna testi, mediju ziņās ik dienu arvien parādās jauni Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) paziņojumi par apstiprinātajiem saslimšanas gadījumiem. Tomēr tās panikas, kas valdīja 2020.gada sākumā, noteikti vairs nav. Jācer, šis murgs mums visiem ir aiz muguras un “Covid-19” maskošanās, dezinficēšanās un attālināto procesu periods būs iegūlis vēstures lappusēs.
Šī gada pirmajā pusē vakcinācijas aptvere bija sasniegusi jau 80 % atzīmi, un daudzi izmantoja iespēju doties veikt balstvakcināciju. Lai arī netrūkst vakcīnskeptiķu, tomēr vai bez šiem medicīniskā progresa un zinātnes sasniegumiem pasaule būtu varējusi tomēr tik salīdzinoši ātri atgūties un izķepuroties no pandēmijas jūga? Diezin vai.
Lai arī kā mūsu valsts valdība, kuru vēlētājiem, kas paši faktiski šos cilvēkus pie valsts vadības grožiem iebalso, gribētos nozākāt par to, kā pandēmijas laiks aizvadīts, tomēr, liekas, esam tikuši cauri sveikā samērā veiksmīgi, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, tai skaitā Itālijas dramatisko saslimstību un mirstību pandēmijas sākumposmā.
2020.gada 27.decembrī pirmoreiz notika Starptautiskā epidemioloģiskās sagatavotības diena ar mērķi vērst uzmanību epidēmijām pasaulē. Tieši “Covid-19” pandēmija parādīja, ka daudzās pasaules valstīs veselības aprūpes sistēmā ir milzīgi robi, slimnīcām trūka gultu, plaušu ventilēšanas iekārtu, bija medicīnas darbinieku trūkums, lai tiktu galā ar milzīgo pienākumu gūzmu. Bija brīdis, kad sāka trūkt pat roku dezinficēšanas šķīdumu un ķirurģisko masku. Lai vai kā, vairākus mēnešus analizējot pandēmijas norises un datus, daudzi eksperti izteica viedokli, ka “Covid-19” straujā un plašā izplatība būtu varējusi tikt ierobežota daudz savlaicīgāk, ja pasaule būtu bijusi gatava šāda mēroga pandēmijai.
27.decembri kā Pasaules Epidemioloģiskās sagatavotības dienu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ieviesa, lai uzsvērtu, cik svarīga cīņā ar jebkuru epidēmiju ir preventatīvas darbības un vispārēja sagatavošanās, kā arī starptautiska sadarbošanās. “Covid-19” pandēmija iezīmēja nepieciešamību strādāt pie atsevišķām sistēmām, kas spētu novērst, laikus pamanīt un prognozēt, kā arī dot atbildes triecienu šādu infekciozu slimību izplatības gadījumos.
““Covid-19” vīrusa pandēmija ir cilvēces traģēdija. Tomēr šī pandēmija arī radījusi iespēju kā mūsu, tā nākamajām paaudzēm. Iespēju atjaunot un no jauna celt vienlīdzīgāku un vieglāk uzturamu pasauli,” tā par šo atzīmējamo dienu teicis Antonio Gutjeress, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas ģenerālsekretārs.
Komentāri