Kaitīgie ieradumi. Tie vienā vai otrā veidā, substancē vai formā, šķiet, bijuši kārdinājums mūsu sugai kopš neatminamiem laikiem.
Liela problēma tajā ir kāpjošā jauniešu tendence izstrādājumus lietot ar apbēdinošu regularitāti. Par to bieži vēstī dažādi mediji. Arī Slimību profilakses un kontroles centra informācija liecina, ka pēdējos gados strauji palielinās pieprasījums pēc jauniem nikotīnu un tabaku saturošiem izstrādājumiem.
Tā rezultātā tirgū ienāk aizvien vairāk produktu, kas aizstāj tradicionālo smēķēšanu, izmantotas dažādas tehnoloģijas (karsēšana, pulverizācija), lai patērētājs varētu uzņemt nikotīnu bez tabakas klātbūtnes vai turpināt tabakas lietošanu, taču bez tabakas degšanas rezultātā radīto kancerogēno vielu ieelpošanas. Pie jauniem nikotīnu un tabaku saturošiem izstrādājumiem pieder elektroniskās cigaretes, tabakas karsēšanas ierīces, nikotīna spilventiņi u.c. Tiek radīts maldīgs priekšstats, ka šie produkti ir “veselīgāka” alternatīva tabakas smēķēšanai.
Problēma tā, ka, vērojot pieaugušos, kas teju ik uz stūra kūpina šīs ierīces, jaunajai paaudzei tāds ieradums šķiet “stilīgs”, un tādā veidā arī viņi kļūs par soli tuvāk tam, “kā ir būt par pieaugušo”.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma datiem 2019. gadā elektroniskās cigaretes regulāri, ar to domājot mēneša laikā vairākas reizes, lietojuši 18% 13-15 gadīgie skolēni, tostarp 22% zēnu un 14% meiteņu. Kopš 2011. gada e-cigarešu lietotāju īpatsvars šajā vecuma grupā ir dubultojies. Šie rādītāji nudien ir briesmīgi! Vēl trakāk, ka daudzviet izskan viedokļi – veipošana un e-cigaretes jau nav kaitīgas, salīdzinot tās ar ierastajām cigaretēm, kuras atstāj aiz sevis raksturīgo tabakas smaku.
Pati vairākkārt esmu pieredzējusi, ka pusaudži no pārdevējas mierīgi saņem vienas vai citas garšas aromatizētos “Salt”. Katru reizi, redzot šo situāciju, rodas vēlme pārdevējai pajautāt, vai tiešām jaunieša dokumenti apstiprināja viņa vecumu. Tomēr es ar savu novērotāja neapmierinātību šajās situācijas noteikti neko nepanāktu, vien to, ka tas pats jaunietis gadījumā, ja veikala darbiniece nokaunētos un ierīci nepārdotu, aizsoļotu pārdesmit metru tālāk uz citu veikalu, kurā saņemtu kāroto indes aparātu.
Pārsteidzoši šķiet arī sabiedrībā atzītu speciālistu viedokļi šajā jautājumā. Piemēram, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāja Nila Saksa Konstantinova sacītais, ka strauji pieaugušajai veipu un e-cigarešu popularitātei faktiski ir divas puses: “Reālistiskā aina, skatoties uz labiem un nopietniem pētījumiem no visas pasaules, viens – mēs redzam, ka daudzviet pusaudži masveidā veipo. To dara tie, kuri iepriekš būtu smēķējuši. Mēs tagad redzam, ka tradicionālo cigarešu smēķēšana samazinās. Kopumā ņemot, pēc visiem datiem cigarešu smēķēšana ir kārtu lielāks risks pusaudzim un kaitējums veselībai nekā veipošana. Līdz ar to vajadzētu uzmanīties ar masveida aizliegumu veipošanai, jo pēc tās atgriezīsies cigarešu lietošana jauniešu vidū.”
No pieredzes, kas gūta, tuviem paziņām smēķējot šīs ierīces, zinu, ka to lietošanu faktiski nav iespējams pamanīt nekā citādi, kā vien fiziski būt blakus smēķēšanas brīdī vai atrast pašas ierīces. Veipošana un e-cigarešu smēķēšana neatstāj nekādu aromātu, kā tas pierasts ar parastajām cigaretēm, kuras, domājams, jebkurš vecāks uzreiz varējis saost. Šīs indīgās uzpariktes atrašanos bērna vai jaunieša lietošanā noteikti iespējams konstatēt vienīgi ar reāliem, fiziskiem, taustāmiem pierādījumiem.
Tas ir satraucoši, jo patiešām nozīmē to, ka bērni var itin viegli smēķēšanas ierīces gan iegādāties, gan lietot, neviena nemanīti. Arī no paziņām, ilggadējiem smēķētājiem, esmu dzirdējusi, ka viņi nu ir pārgājuši uz “veselīgāku dzīvesveidu”, no ierastajām cigaretēm savu atkarību transformējot uz šīm “nekaitīgajām” veipošanas ierīcēm vai e-cigaretēm. Tomēr tik nekaitīgi šie krāmi nemaz nav. Kā vēsta SPKC dati, 2019. gada oktobrī pirmoreiz publicēti pētījuma rezultāti, kurā konstatēts, ka e-cigarešu smēķēšana izraisījusi plaušu vēzi pelēm. Tas ir pirmais pētījums, kurā konstatēta uzskatāma saikne starp e-cigarešu smēķēšanu un vēzi.
Tāpat pēdējā laikā pētnieku pastiprināta uzmanība tiek pievērsta e-cigarešu šķidrumam pievienoto aromatizējošo vielu toksicitātei. E-cigarešu sastāvā ir vielas, kas plaši tiek izmantotas pārtikas ražošanā un tiek uzskatītas par it kā drošām pārtikas piedevām. Tā kā pierādījumi par pārtikas ražošanā izmantotu ķīmisku vielu ietekmi to inhalācijas rezultātā ir ierobežoti, šo pašu vielu izmantošana e-cigarešu šķidrumu sastāvā nevar tikt uzskatīta par ieelpošanai drošām. Arvien turpinās pētījumi par dažādu aromatizējošo vielu izmantošanu elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs un to ietekmi uz veselību.
Saskaņā ar 2020. gadā publicētiem pētījuma datiem 44% Latvijas iedzīvotājiem, kuri smēķē vai smēķējuši e-cigaretes, to smēķēšana nav palīdzējusi samazināt vai pārtraukt tabakas izstrādājumu lietošanu. 4% iedzīvotāju e-cigarešu smēķēšanas rezultātā palielinājusies tabakas izstrādājumu lietošana. Pasaules Veselības organizācija arī neiesaka lietot elektroniskās smēķēšanas ierīces, lai atmestu tradicionālo cigarešu smēķēšanu, un vienlaikus uzsver, ka pāriešana no viena smēķēšanas produkta uz citu nav smēķēšanas atmešana.
Komentāri