Pašausmināties jau var, lai gan tāpat zināms, ka tas neko nedos un arī nenomierinās prātu. Tikai tādam, kurš daudz ko nesaprot, nav ne ekonomists, ne gudru lietu analītiķis vai nākotnes pareģis, domas nospiež. Nesaprotamais ļauj galvā skraidīt dažādām sazvērestības teorijām.
Viss paliek dārgāks, kā skaidro ekonomisti – ekonomika atkopjas. Un rodas, kā saka televīzijā, neērtais jautājums, vai tad pirms pandēmijas energoresursus tērēja mazāk. Ja ekonomika tikai atkopjas, tad kas notiks, kad tā būs pavisam atguvusies un pasaules sērga būs uzvarēta? Latvijas Banka vēsta, ka, salīdzinot energoresursu cenas pērnā gada decembra beigās un šī gada decembra sākumā, naftas cena pieaugusi par 46% , gāzes par 434%, elektroenerģijas cena (Nord Pool biržas cena Latvijai) par 780%. Akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” jau paziņojusi, ka no 1. janvāra dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām, ņemot vērā patēriņu, pieaugs no 54% līdz 93%.
Kur vien lasi – energoresursu sadārdzinājums ir ārkārtējs un iepriekš nepieredzēts, tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Dabasgāze un elektroenerģija ir sasniegušas vēsturiskos cenu rekordus. Kāpēc? Tam taču ir kāds skaidrojums. Pa druskām lasot, var izlobīt, ka vainojama globālā politika, naftas uzņēmumi tā kompensē patēriņa kritumu, vēl kāds spriež, ka Krievija nedod gāzi, cits vaino zaļo kursu. Gan jau skaidrojumā ir pa mazumiņam no katra, bet kāpēc man kā patērētājam, kā iedzīvotājam, kuru valsts ar privāto kompāniju un valsts kapitālsabiedrību starpniecību nodrošina ar gaismu un siltumu, neviens neizskaidro, kāpēc jāmaksā tik dārgi. Atbilde – tā ir visā pasaulē- laikam gan ir izdevīgākā uz jebkuru jautājumu. Par jebko. Bet mani interesē, kāpēc tas ir tajā pasaules mazajā gabaliņā - Latvijā. Mums taču ir tik daudz sabiedrisko attiecību, preses, korporatīvo un vēl citu speciālistu, kuru pienākums būtu saprotamā valodā izskaidrot. Ne jau tāpēc, lai, uzzinot, kāpēc šobrīd tāda situācija, kāds celtu bunti. Bet tāpēc, ka cilvēki neizprot.
Latvijā netrūkst gudru, dažbrīd, šķiet, pārgudru cilvēku. Un katrs domā, ka to, ko viņš zina, saprot, protams, zina un saprot visi. Tā nav. Tiesa gan, saziņā un skaidrojumos sabiedrībai prasme neko nepateikt ierēdņu un sabiedrisko attiecību speciālistu vidū ir augsti cienīta.
Klasikas cienīgs ir Ekonomikas ministrijas skaidrojums, kas izplatīts masu saziņas līdzekļos: “Lai gan rekordliels energoresursu un pakalpojumu cenu pieaugums patērētājiem negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus, pašreizējos apstākļus nevar klasificēt kā enerģētisko krīzi, jo kopumā elektroapgāde tiek nodrošināta un nav apdraudēta.” Taisnība. Nav, ko iebilst.
Taču nav taisnība, ka nevienu neinteresē, kāpēc pasaulē tā notiek. Cilvēks piemērojas, spēj koncentrēties jebkurai situācijai, tikai ir jāzina, kāpēc tādā nonācis, kā kaut ko vērst par labu un kad tā beigsies. Par dārdzību dzirdami vien šausmu stāsti. Ne tikai elektrības un gāzes. Cenas mainās visam, kas ir veikalos. Pasaulē, lūk, tā notiek.
Vēlam cits citam mierpilnus Ziemassvētkus, dzīvojam tālāk. Vai vērts meklēt atbildes, klausīties gudrības par kritisko domāšanu, par uzticēšanos speciālistiem un vēl citas tēmas, ja tāpat kopējā bildē paliks balti plankumi. Laikam gan tajos jāiezīmē smaidiņi. Kā apliecinājums paša nesaprašanai un cerībai, ka kāds reiz ko izskaidros.
Komentāri