Stāsts gan nav par budžetu, bet par to, cik “maksā” tas, ko dēvējam par mūsu, par Eiropas kopējām vērtībām – brīvību un demokrātiju.
Vārdos tās atbalsta vairākums iedzīvotāju, bet darbos gan, izrādās, ikdienas ērtības un smukums nereti ir pats svarīgākais, jo “sviestmaize” taču ir vajadzīga katru dienu, bet tās vērtības nedz pilda vēderu, nedz priecē acis ar skaistiem skatiem.
Stāsts ir par Ogres mēru Egilu Helmani, Ogres Vēstures un mākslas muzeju, mēra partiju Nacionālo apvienību (NA) un konfliktu, kurš nu jau kļuvis par skandālu. Proti, Ogres mērs gribēja, lai muzejā notiek Pjotra Avena, Putinam pietuvinātā baņķiera un atbalstītāja, Krievijas miljardiera, Latvijas porcelāna kolekcijas izstāde. Avens kā Putinam pietuvināta persona ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankcionēto personu sarakstā par atbalstu Krievijas darbībām pret Ukrainas suverenitāti un neatkarību. Tas gan nav traucējis Ogres mēram pagājušā gada decembrī tikties ar Avenu viņa īpašumā Latvijā, aizbildinoties, ka Avens taču ir Latvijas pilsonis.
Kā zināms, Avens 2016. gadā ieguva Latvijas pilsonību, 2012. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā Ordeņu kapituls nolēma ordeni atņemt. Drīz vien pēc tam arī Latvijas Universitātes (LU) Senāts nolēma Avenam atņemt LU goda doktora grādu. Tagad Latvijas drošības iestādes vērtē, vai ir pamats pilsonības atņemšanai.
Droši vien ir vietā arī atgādināt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par pilsonības piešķiršanu bija ierosinājis kriminālprocesu, bet to izbeidza, jo trūka pierādījumu kukuļdošanā. Tiesa gan, procesā parādījās būvuzņēmēja Gunta Rāvja un politiķa Edgara Jaunupa vārds, kuri apgalvoja, ka atbalstījuši Avenu, jo viņš taču ir izveidojis labdarības fondu un viņa vectēvs bijis latviešu strēlnieks, kurš palicis Krievijā – likums paredz, ka par Latvijas pilsoni atzīstams latvietis, kura priekštecis pastāvīgi dzīvojis Latvijas teritorijā laikā starp 1881.gadu un Latvijas Republikas okupācijas dienu 1940.gada 17.jūnijā.
KNAB Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka latviešu valodas eksāmenu Avens kārtojis divreiz, pirmo reizi nav nolicis, otrajā reizē gan, bet atklātībā nonāca vienas komisijas locekles sacītais KNAB, ka viņai bijuši iebildumi par Avena zināšanu pārbaudes novērtējumu. Tomēr komisijas vadītāja abām pārējām loceklēm esot uzspiedusi savu viedokli, proti, ielikt minimālo nepieciešamo punktu skaitu.
KNAB pēc eksāmena audioieraksta noklausīšanās konstatēja, ka Avens atbildēja uz 11 no 23 pārbaudes komisijas uzdotajiem jautājumiem, “līdz ar to pretendents sniedza atbildes tikai aptuveni 47% no kopējā valodas zināšanu un prasmes pārbaudes apjoma”. Atklātībā nonāca arī saruna starp Rāvi un Jaunupu par “jautājumu sakārtošanu” ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai Rāvja paziņas atrisinātu savus jautājumus un par kaut kāda “desmitnieka” iedošanu kādam.
Ar vārdu sakot, jautājums par Avena pilsonību joprojām nav skaidrs, bet ES sankcijas uz viņu attiecas. Turklāt jautājums jau nav tikai par to, ka Ogres mērs ticies ar viņu, bet par Avena kolekcijas izstādi, kuras iniciators bija Egils Helmanis.
Sabiedrības neapmierinātība ar paredzēto izstādi bija liela, pret to bija arī Ārlietu ministrija, iebildumus publiski pauda arī NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars, iebildumi bija Ogres Vēstures un mākslas muzejam. Valsts drošības dienests norādīja, ka “sankcijām pakļautajām personām ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus”. Tātad gadījumā, ja porcelāna kolekcija tiktu atvesta uz muzeju, varētu vērtēt, vai netiek pārkāpta Eiropas Savienības regula, par kuras pārkāpšanu var draudēt kriminālatbildība. Sods varētu attiekties arī uz pašvaldību. Pēdējā brīdī Ogres mērs izstādi atcēla, tomēr apgalvoja, ka tā mēs aplaupām paši sevi, jo kolekcijā atrodas Latvijas dižgaru darbi.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojās, norādot, ka kolekcijas īpašnieka dēļ paši to rīkot nevēlējās. Taču muzejs pieder pašvaldībai un saņem tās finansējumu. Mēra lēmuma dēļ nācās atcelt arī iepriekš ieplānotu citu izstādi.
Un tad sākās Ogres mēra “kara gājiens” pret muzeju, ko spilgti raksturo ogrēnietes Sandras Ošiņas ieraksts sociālajos tīklos pirms atbalsta akcijas, kas notika pie muzeja: “Šobrīd šķiet, ka Latvijas kultūras cilvēku vidū nav tādu, kuri nebūtu pamanījuši, kas notiek Ogrē. Bet sākās tas viss ar ziņu, ka Ogres muzejs atsakās izstādīt Pjotra Avena, Ukrainas kara sakarā sankcionēta cilvēka, porcelāna kolekciju kopā ar Avenu slavinošu plakātu. Tālāk jau sākās represijas pret muzeja darbiniekiem, atceļot algu pielikumu un iecerēto izstāžu svītrošanu. Ogres pašvaldības skaidrojumu īsumā var formulēt šādi: “Mutes ciet, klausiet, ko liek, pievērsieties vēstures pētniecībai, un muzejā rādīsiet tikai to, kas kaut kādā veidā būs saistīts ar Ogri!” Tad, lūk, šeit viena interesanta nianse. Ogres pašvaldība atcēla arī vasarā paredzēto Edītes Pauls Vīgneres izstādi “Koronetes”. Šī izstāde jau notikusi Valmieras muzejā un Bauskas pilī, un pagājušajā vasarā Ogres muzeja darbinieki uzrunāja māksliniekus, ka ļoti vēlētos skaistās galvas rotas, tajā skaitā vainagus, izstādīt Ogres muzejā Dziesmu svētku laikā (..).Tāpēc šovakar došos. Man nav bail rādīt savu seju, es nekādā veidā neesmu atkarīga no Ogres pašvaldības, mani nevar “reorganizēt”. Bet man ir neizsakāmi žēl cilvēku, kuru ilgus gadus ieguldīts, no sirds darīts darbs tagad tiks “reorganizēts” tā, lai nekas nepaliek pāri.”
Pēc aizvien pieaugošā skandāla kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sasauca Muzeju padomes ārkārtas sēdi, kurā lemts, ka likumā vajadzīgi grozījumi, lai stiprinātu muzeju autonomiju. Helmaņa partijas valde, arī kvēlais patriots, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava Ogres mēra tikšanos ar Avenu sauc par “kļūdu”, gan nepieminot izstādi un vēršanos pret muzeju. Helmanis pats svētdien, 26. februārī, savā feisbuka profilā ierakstījis, ka lepojas ar kritiku, ka pret viņu vēršas apmelotāji un tas viss esot kompliments viņam un apliecinājums, ka viņš rīkojas pareizi.
Kādēļ ir vērts pieminēt šo skandālu, runāt par to?
Ogrēnieši atzīst, ka Helmanis vismaz kaut cik sakārtojis ielas pilsētas centrā, svētkos Ogre tiek izrotāta tik skaisti kā laikam neviena cita Latvijas pilsēta, ne viens vien brauc apskatīt skaisti izrotāto Ogri. Un no ogrēniešiem jau nācies dzirdēt arī to, ka tāda izstāde, muzejs un tāds Avens nemaz nav svarīgs, ja ielas sakārtotas un pilsēta svētkos krāšņa. Helmanis dara pareizi, jo svarīgākas par kaut kādu mākslu taču ir ielas.
Manuprāt, atliek piebilst tikai divas lietas: autoritārisms un vienpersonīga vara parasti uzreiz nesākas ar to, ka pareizs ir tikai tas, kas patīk viņiem, un ka runāt un darīt drīkst tikai to, ko grib viņi. Viss notiek pamazām. Vērts arī atcerēties, ka lielāko tiesu partijas tādas lietas izliekas neredzot vai saka, tās tikai “kļūdas”. Otra lieta saistībā ar budžetu, kurš otrajā un galīgajā lasījumā jāpieņem 8. martā, – lai tas tiktu pieņemts, Saeima, arī Jaunā Vienotība, klusē, pat nemēģina kaut ko teikt, nav nekādu diskusiju. Saeimas 23. februāra balsojumā par iekļaušanu Saeimas darba kārtībā Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu “par” nobalsoja tikai 16 deputāti, “pret” – 35 un atturējās 30. Lūk, arī “sviestmaize”– sakārtotas ielas, smuka pilsēta un budžets.
Komentāri