Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kā eksperti vērtē drošību un situāciju pagājušajā gadā

Sallija Benfelde
18:23
09.03.2023
18

Protams, Krievijas karš Ukrainā ir galvenais faktors, kurš ietekmēja un ietekmē visus ar drošību saistītos jautājumus. Par to savā pārskatā raksta gan Satversmes aizsardzības birojs (SAB), gan Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā diasporas laikrakstam “Brīvā Latvija”. Gan SAB pārskats, gan intervija ir lasāma mājaslapās tīmeklī.

“2022. gads vēsturē tiks ierakstīts kā Ukrainas gads, ja būtu jāraksturo krāsās, tie būtu dzeltenie un zilie toņi.(..) Mūsu reģionā notiekošā kara dēļ Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbs ir kļuvis intensīvāks. Līdztekus militārajām darbībām Krievija aktīvi izvērš informatīvās ietekmes operācijas. Latviju kā Krievijas kaimiņvalsti tas skar īpaši spēcīgi. Būtiska nozīme ir gan Latvijas sabiedrības vēsturiskajai atmiņai, gan mūsu valsts ģeopolitiskajai videi, gan arī lielās krieviski runājošās sabiedrības daļas faktoram.(..) Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība,” situāciju un SAB darbu pārskatā par pērno gadu raksturo SAB direktors Egils Zviedris.

Pārskatā ir aplūkoti gan Krievijas kara mērķi un norise, gan kiberdrošība, 14. Saeimas vēlēšanas, gan Krievijas izlūkdienestu darbība. SAB vērtējumā V. Putina režīms ir stabils un nav pamata gaidīt nedz drīzu politiskās vadības, nedz arī politiskā kursa maiņu. “2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā. Kara uzsākšanu vadīja Krievijas valdošās elites imperiālistiskās ambīcijas kontrolēt teritorijas, kas savulaik atradās Krievijas priekšteces PSRS sastāvā. Vladimirs Putins ukraiņus vienmēr uzskatījis par mākslīgi izveidotu nāciju, kurai nav tiesību uz neatkarīgu un suverēnu valsti. Vēl jo vairāk – V.  Putins ir pārliecināts, ka tā ir Krievijai atņemta teritorija, pār kuru nepieciešams atjaunot ietekmi.(..) 2022. gadā aktivitāti sociālajos tīklos būtiski kāpināja Krievijas vēstniecība Latvijā, un līdzīgas tendences vērojamas arī citviet Eiropā. Visticamāk, tas notiek, lai vismaz daļēji kompensētu Rietumvalstīs slēgtos propagandas izplatīšanas kanālus un turpinātu Kremļa vēstījumu izplatīšanu. Arī Krievijas vēstniecības Latvijā konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu Krievijas oficiālās propagandas un dezinformācijas kanālu valstī, kur tā pieejama koncentrēti un vienuviet,” pārskatā raksta SAB.

Baltkrievija tiek vērtēta kā Krievijas satelītvalsts, arī Krie­vijas sabiedrības vērtējums nav mierinošs: “Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā gan Latvijas, gan arī citu valstu publiskajā vidē nereti sastopami viedokļi par Krievijas decentralizāciju un V. Putina varas norietu. SAB vērtējumā faktiskā situācija ir drīzāk pretēja  – iekšpolitiski vismaz šobrīd V. Putina režīms ir spēcīgāks nekā jebkad iepriekš. (..)Politiskā opozīcija ir iznīcināta. Propagandas un represiju rezultātā sabiedrības vairākums ir iebiedēts un apātisks un no politiski jūtīgām tēmām distancējas. Elites kodols lielākoties ir vienisprātis ar V. Putinu un kontrolē visus nozīmīgākos varas instrumentus no likumdošanas un tiesu varas institūcijām līdz pat tādām izpildvaras struktūrām kā armija un drošības un izlūkošanas dienesti. Ar karu un tā sekām neapmierinātie elites pārstāvji ir spiesti samierināties vai pamest Krieviju un, labākajā gadījumā, zaudēt statusu un labklājību.”

Lai gan SAB uzskata, ka 14. Saeimas vēlēšanās tieša vai nopietna Krievijas iejaukšanās nav novērota, tomēr tās dezinformācijai ir sekas: “Lai arī tiešā veidā iejaukšanās 14. Saeimas vēlēšanās no Krievijas puses netika konstatēta, tomēr varam secināt, ka ilg­termiņā Krievijas propagandas vēstījumi ir sasnieguši ievērojamu Latvijas sabiedrības daļu. Saskaņā ar SKDS 22.04.2022.  –  02.05.2022. veiktās aptaujas datiem 45,7 % no krievvalodīgajām ģimenēm NATO klātbūtni Latvijā vērtēja negatīvi un 41 % uzskatīja, ka Krievijas intervence citās valstīs ir attaisnojama un nepieciešama.”

SAB pārskatu, manuprāt, ir vērts izlasīt, bet, protams, tajā nav uzvārdu, adrešu un citas ļoti konkrētas informācijas, un tā tas notiek arī citās valstīs – izlūkdienestu darbība nemēdz būt pilnībā publiska.
Daudz tiešāka un skarbāka ir Jāņa Kažociņa intervija Ligitai Kovtunai “Brīvajā Latvijā”. Piemēram, uz jautājumu, vai Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas aizvadītajā vasarā paziņotais par NATO kavēšanos iespējamā Krievijas iebrukuma gadījumā Baltijā ir atstājis kādas sekas, Kažociņš atbild: “Milzīgas! Kaja Kallasa skaidroja, – kaut gan viņa pārspīlēja –, ka NATO izmantos atturēšanas ar sodīšanu metodi, proti, ka Baltiju atbrīvos sešu mēnešu laikā pēc iebrukuma. Notikumi Ukrainā, Buča, Irpiņa u. c., pierādīja, ka šādā gadījumā Baltijas vairs vispār nebūtu. Mad­rides samitā 2022. gada 29. jūnijā tika pieņemts lēmums pār­iet uz atturēšanu ar uzbrukuma nepieļaušanu, un mēs ejam šajā virzienā. Tas, ka Krievija ir iestigusi Ukrainā, dod mums nedaudz vairāk laika mobilizēties. Ap­drau­dējums ir un paliks, kamēr Krie­vijā būs viņu domāšana.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi