Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Jautājumi ir, atbilžu nav

Sallija Benfelde
22:29
11.03.2023
9

Valsts budžets pieņemts. Tas, protams, tiks kritizēts, tikai jau tagad nav grūti prognozēt, ka kritizētāji pārmetīs naudas trūkumu, gan nesakot, kur to naudiņu ņemt un vai tas vispār ir iespējams. Citiem vārdiem sakot, manuprāt, Latvijā trūkst situācijas analīzes jebkurā jautājumā vai arī jājautā – vai tā netiek publiskota? Jo ar skaitļiem vienmēr iet pavisam grūti.

Piemēram, jautājumā par piena iepirkuma cenu un pašizmaksu, sākot no zemnieka līdz pat veikalam. Ja par pašizmaksu kaut kādi skaitļi izskanējuši, tad nav nācies dzirdēt ne par to, cik maksā pienu pārstrādāt, cik veikaliem izmaksā to pārdot, jo galu galā algas ir jāmaksā, par elektrību jāmaksā. Ja šī “bilde” būtu skaidra, tad būtu arī skaidrs, kādu uzcenojumu kurš liek, vai ražotāji un tirgotāji tiešām ir tādi rīkļurāvēji, kā tagad nereti izskan. Un vai zemnieki tiešām saprot un prot uzņēmējdarbību. Tagad redzama patiešām skarba aina, skatoties, kā gotiņas ved uz kautuvi – latviešiem gotiņa vienmēr bijusi svēta, jo bijusi iztikšanas pamats. Atliek nobirdināt pa asarai un diskusijās klausīties, kā ražotāji, tirgotāji un politiķi cits citu apvaino.

Līdzīga situācija ir arī veselības aprūpē. Ir skaidrs, ka algas jāpalielina, pretējā gadījumā ārsti un medmāsas darbu sameklēs vai nu privātajā medicīnā, vai aizbrauks, bet palīgpersonāla nebūs vispār. Vēl daži gadi, un katrs pats varēs pats sevi ārstēt, jo mediķu nevis trūks, bet vienkārši nebūs.

Ar jautājumiem par pacientiem ir bēdīgāk, jo, piemēram, par to, vai visas pašvaldības varēs atļauties piemaksāt par ēdināšanu stacionāros, skaidrības nekādas. Kādi ir pašvaldību reālie ienākumi un izdevumi? Publiski jau ir izskanējis, ka reģionālajās slimnīcās nereti nonāk vientuļie seniori, kuri ir ļoti izvārguši, jo pēc rēķinu samaksāšanas pārtikai paliek ļoti maz. Nav taču noslēpums, ka tādi seniori vēl papildus maksāt par ēdināšanu nevarēs. Tad rodas jautājums: vai viņi slimnīcā lēnām izdzisīs nevis no slimības, bet esot pusbadā? Vai par šo jautājumu ir kaut cik reāls priekšstats, kā to risināt?

Pro­tams, var sacīt, ka tādiem senioriem labāk būtu atrasties pansionātos, bet tad jautājums ir, vai pansionātos ir brīvas vietas un kurš segs starpību starp uzturēšanās izmaksām un pensiju? Valsts? Pašvaldība? Tam naudas pietiks? Publiskajā telpā lielāko tiesu skan politiķu savstarpējā ņemšanās, kad tiek runāts par saviem un savas partijas labajiem darbiem un konkurentu sliktajiem, cik tālu vien atmiņa sniedzas, bet reālas, skaitļos balstītas situācijas analīzes nav.

Tieši tas pats notiek ar diskusijām par pieminekļiem un ielu nosaukumiem. Protams, mūsu vēsturē, kā rakstot par šo tēmu, izteicās literatūrkritiķis Guntis Berelis, ir daudz “draņķību”, par kurām negribam atcerēties un zināt. Arī ideālu cilvēku nav.

Sociālajos tīklos “spalvas iet pa gaisu”. Vieni saka, ka diez vai kāds mākslinieks vai rakstnieks okupācijas laikā iztika bez nodevām padomju varai, ja vispār gribēja, lai viņa darbi nokļūst līdz cilvēkiem, un ka tad jau jāatsakās no visa 50 gadu kultūras un mākslas mantojuma. Otri uzskata, ka “nodevas” ir viena lieta, bet līdzdarbošanās okupācijas administrācijā un partijas darbā – pavisam kas cits. Trešie teic, ka Puškinam nav nekāda sakara ne ar 40.gada Latvijas okupāciju, ne ar karu Ukrainā. Un tad vēl daži atceras, ka bija cilvēki, kuri nekādi nesadarbojās, nepieļāva “nodevas”, bet viņu vārdi, gan latviešu, gan citu valstu autoru, atrodami to laiku lielā cenzora “Glavļita” sarakstos, un par viņiem nerunājam vēl tagad.

Manuprāt, vajadzīga diskusija par kritērijiem un to, vai talantīgu autoru darbi ir izmetami, svītrojami no mūsu kultūras vēstures. Vai Andreja Upīša noveles un Annas Sakses “Pasakas par ziediem” nav talantīgi darbi un nav pelnījuši izlasīšanu un vietu Latvijas literatūrā? Domāju, kritērijs, lai novāktu pieminekļus, varētu būt reāla sadarbošanās ar okupācijas varas administrāciju un partiju, bet nevajadzētu autoru izmest no literatūras vēstures. Tad jau jā­slēpj arī daļa patiesās vēstures. Bet, kamēr situāciju analīzes vietā emociju ir vairāk nekā prāta, cilvēki kļūst aizvien nervozāki un dusmīgāki, bet valsts drošāka un stabilāka nekļūst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
24

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi