Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Stāsts par “dižo valsti” un cenzūru

Sallija Benfelde
12:23
11.04.2023
9

Intervijā žurnālam “Forbes Life”, kas iznāk arī krievu valodā, Aleksejs Levinsons, Levadas centra Sociālo un kultūras pētījumu nodaļas vadītājs, saka, ka Krievijā dzīvo ļoti daudz nabadzīgu, slikti informētu un ikdienas rūpju nomāktu sieviešu, jo valstī ir liela demogrāfiskā bedre. Tādiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, lai būtu vara, kuru viņi uzskata par stipru un uzticamu, viņiem vajadzīga sajūta, ka viņi dzīvo lielā un dižā valstī. Citiem vārdiem sakot, ja dzīve ir nožēlojama, tad tā jākompensē ar dižas valsts sajūtu. Daudzi gados jauni cilvēki ir aizbraukuši no Krievijas, tā arī nesagaidījuši tādu dzīvi “kā Rietumos”.

Levinsons arī atzīst, ka Krievijā ir izveidojusies cenzūras sistēma, iedzīvotāji to zina un domā – tāda ir vajadzīga. Levinsons arī skaidro, ka tie, kuri visu informāciju iegūst Krievijas Televīzijas kanālos, protams, zina, ka pastāv internets, un to arī izmanto. Tomēr sociālie tīkli tiek izmantoti gandrīz tikai dažādu sadzīves un izklaides jautājumu apspriešanai. Masu apziņā cenzūra ir vajadzīga, lai cīnītos pret sociālo vardarbību, aizstāvētu tikumību no pornogrāfijas un pedofilijas. Viņi arī zina, ka internetā var atrast daudz slikta, tādēļ, viņuprāt, cenzūra tiešām ir vajadzīga.

Piemēram, internetā karstas diskusijas notiek par to, kas notiek ar Tretjakova galerijas direktoru, lai gan lielākā daļa diskutētāju pat nezina, kā viņu sauc. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tikai pieci procenti lielo pilsētu iedzīvotāju apmeklē muzejus un teātrus un reti kurš no šiem cilvēkiem zina, kāds ir Tretjakova galerijas direktora uzvārds. Levinsons teic, ka vairākumam iedzīvotāju ir vienalga, kas tajā galerijā vai teātros notiek, it sevišķi jau to administrācijās. Tas ir jautājums, par ko lielāko tiesu interesējas ierēdņi un deputāti, viņus tas uztrauc, jo viņi ir sapratuši varas sūtītos signālus – aizsardzība no kaut kā nepareiza šodien ir galvenais. Viņi ir dedzīgi pašu izveidoto un izdomāto pārkāpumu meklētāji, it sevišķi jautājumos par valsts vēsturi. Tad karjera un reputācija varas acīs ir garantēta. Dažs labs no viņiem ir pārliecināts, ka sabiedrību var sašūpot režisoru, mākslinieku un žurnālistu radošā un nekontrolētā darbošanās.

Var jautāt, kāpēc varas skatījumā vērtību un ideoloģijas “seja” ir tik svarīga? Kopš iebrukuma Ukrainā jeb “specoperācijas”, kā vara to dēvē, valsts pašvērtējuma nozīme ir pieaugusi tūkstoškārt. Šobrīd cietumsods tiek piespriests par to, ko pirms dažiem gadiem pat nepamanīja, neievēroja. Levinsons skaidro, ka esošais režīms Krievijā ir daudz noturīgāks, nekā tas izskatās pašiem šī režīma sargiem. Viņaprāt, iedzīvotāju attieksme pret varu un armiju liecina, ka tā nebalstās uz bailēm, represijām vai pat uz propagandas. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā armija pat kādu laiku tika vērtēta daudz augstāk nekā prezidents. Vēlāk, tāpat kā daudzus gadus, iedzīvotāji visaugstāk atkal vērtēja prezidentu, tad armiju un specdienestus, un baznīcu. Putina režīms tādu attieksmi ir tikai nostiprinājis.
Levinsons arī uzskata, ka pamazām atgriežas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu kontroles sistēma. Noņemt izrādi, slēgt izstādi muzejā, aizliegt publicēt grāmatu – Krievijas Kultūras ministrija izmanto sistēmu, kas ministrijā tika izveidota jau 1947. gadā. “Tā, kā mēs dzīvojam, tā ir jādzīvo,” domā cilvēki.

Vaicāts, vai tad nav izaugusi jauna paaudze, kas piedzīvojusi vārda brīvību, Levinsons saka, ka deviņdesmitajos gados notika mēģinājumi izveidot citu domāšanu un izpratni – proti, ka apkārt nav tikai ienaidnieki. Aptaujas toreiz liecinājušas, ka cilvēki bijuši apjukuši, jo Krievija taču ir diža valsts, bet dižai valstij ir ienaidnieki, un tas rada un vairo pašcieņu. Sociologs intervijā arī atceras, ka toreiz Jurijs Levada, centra dibinātājs, reiz sacījis, ka Krievijai tika dotas tiesības un brīvība, bet “mēs to nepaņēmām”. Tam, kas nav iekarots, Krievijas sabiedrības acīs nav vērtības, tas aiziet, kā atnācis.

Toreiz aptaujās, vaicāti, kādas tiesības un brīvības viņiem ir vissvarīgākās, vairākums iedzīvotāju atbildējuši, ka tās, piemēram, ir tiesības uz medicīniskajiem pakalpojumiem. Tātad – galvenās sabiedrībā bija soci­ālās, nevis pilsoniskās jeb cilvēktiesības. No cilvēktiesībām svarīgākās iedzīvotājiem bijušas tiesības izbraukt no valsts un tajā iebraukt, un tā atbildējuši gados jaunākie iedzīvotāji.

“Tāpēc es kā cilvēks, kuram ir jāpastāsta, ko domā Krievijas sabiedrība, esmu spiests teikt, ka nelielai, bet nozīmīgai sabiedrības daļai ir ļoti grūti un nevēlami redzēt, dzirdēt un zināt. To, kuri protestēja pret režisoru un mākslinieku represijām, Krievijas Federācijas iedzīvotāju vidū ir ļoti maz. Krievu mākslas, Krievijas atbrīvošanas kustības nozīme pārējiem cilvēkiem ir niecīga. Lai cik rūgti būtu dzirdēt šos vārdus, mums visiem ir jāsaprot, ka tieši tā sabiedrība darbojas valstī ar aptuveni 100 miljoniem pieaugušo,” intervijas noslēgumā saka Levinsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
11

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
8

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
5

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
6

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
7

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
10
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
5
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
7
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
6
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi