Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Stāsts par “dižo valsti” un cenzūru

Sallija Benfelde
12:23
11.04.2023
17

Intervijā žurnālam “Forbes Life”, kas iznāk arī krievu valodā, Aleksejs Levinsons, Levadas centra Sociālo un kultūras pētījumu nodaļas vadītājs, saka, ka Krievijā dzīvo ļoti daudz nabadzīgu, slikti informētu un ikdienas rūpju nomāktu sieviešu, jo valstī ir liela demogrāfiskā bedre. Tādiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, lai būtu vara, kuru viņi uzskata par stipru un uzticamu, viņiem vajadzīga sajūta, ka viņi dzīvo lielā un dižā valstī. Citiem vārdiem sakot, ja dzīve ir nožēlojama, tad tā jākompensē ar dižas valsts sajūtu. Daudzi gados jauni cilvēki ir aizbraukuši no Krievijas, tā arī nesagaidījuši tādu dzīvi “kā Rietumos”.

Levinsons arī atzīst, ka Krievijā ir izveidojusies cenzūras sistēma, iedzīvotāji to zina un domā – tāda ir vajadzīga. Levinsons arī skaidro, ka tie, kuri visu informāciju iegūst Krievijas Televīzijas kanālos, protams, zina, ka pastāv internets, un to arī izmanto. Tomēr sociālie tīkli tiek izmantoti gandrīz tikai dažādu sadzīves un izklaides jautājumu apspriešanai. Masu apziņā cenzūra ir vajadzīga, lai cīnītos pret sociālo vardarbību, aizstāvētu tikumību no pornogrāfijas un pedofilijas. Viņi arī zina, ka internetā var atrast daudz slikta, tādēļ, viņuprāt, cenzūra tiešām ir vajadzīga.

Piemēram, internetā karstas diskusijas notiek par to, kas notiek ar Tretjakova galerijas direktoru, lai gan lielākā daļa diskutētāju pat nezina, kā viņu sauc. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tikai pieci procenti lielo pilsētu iedzīvotāju apmeklē muzejus un teātrus un reti kurš no šiem cilvēkiem zina, kāds ir Tretjakova galerijas direktora uzvārds. Levinsons teic, ka vairākumam iedzīvotāju ir vienalga, kas tajā galerijā vai teātros notiek, it sevišķi jau to administrācijās. Tas ir jautājums, par ko lielāko tiesu interesējas ierēdņi un deputāti, viņus tas uztrauc, jo viņi ir sapratuši varas sūtītos signālus – aizsardzība no kaut kā nepareiza šodien ir galvenais. Viņi ir dedzīgi pašu izveidoto un izdomāto pārkāpumu meklētāji, it sevišķi jautājumos par valsts vēsturi. Tad karjera un reputācija varas acīs ir garantēta. Dažs labs no viņiem ir pārliecināts, ka sabiedrību var sašūpot režisoru, mākslinieku un žurnālistu radošā un nekontrolētā darbošanās.

Var jautāt, kāpēc varas skatījumā vērtību un ideoloģijas “seja” ir tik svarīga? Kopš iebrukuma Ukrainā jeb “specoperācijas”, kā vara to dēvē, valsts pašvērtējuma nozīme ir pieaugusi tūkstoškārt. Šobrīd cietumsods tiek piespriests par to, ko pirms dažiem gadiem pat nepamanīja, neievēroja. Levinsons skaidro, ka esošais režīms Krievijā ir daudz noturīgāks, nekā tas izskatās pašiem šī režīma sargiem. Viņaprāt, iedzīvotāju attieksme pret varu un armiju liecina, ka tā nebalstās uz bailēm, represijām vai pat uz propagandas. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā armija pat kādu laiku tika vērtēta daudz augstāk nekā prezidents. Vēlāk, tāpat kā daudzus gadus, iedzīvotāji visaugstāk atkal vērtēja prezidentu, tad armiju un specdienestus, un baznīcu. Putina režīms tādu attieksmi ir tikai nostiprinājis.
Levinsons arī uzskata, ka pamazām atgriežas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu kontroles sistēma. Noņemt izrādi, slēgt izstādi muzejā, aizliegt publicēt grāmatu – Krievijas Kultūras ministrija izmanto sistēmu, kas ministrijā tika izveidota jau 1947. gadā. “Tā, kā mēs dzīvojam, tā ir jādzīvo,” domā cilvēki.

Vaicāts, vai tad nav izaugusi jauna paaudze, kas piedzīvojusi vārda brīvību, Levinsons saka, ka deviņdesmitajos gados notika mēģinājumi izveidot citu domāšanu un izpratni – proti, ka apkārt nav tikai ienaidnieki. Aptaujas toreiz liecinājušas, ka cilvēki bijuši apjukuši, jo Krievija taču ir diža valsts, bet dižai valstij ir ienaidnieki, un tas rada un vairo pašcieņu. Sociologs intervijā arī atceras, ka toreiz Jurijs Levada, centra dibinātājs, reiz sacījis, ka Krievijai tika dotas tiesības un brīvība, bet “mēs to nepaņēmām”. Tam, kas nav iekarots, Krievijas sabiedrības acīs nav vērtības, tas aiziet, kā atnācis.

Toreiz aptaujās, vaicāti, kādas tiesības un brīvības viņiem ir vissvarīgākās, vairākums iedzīvotāju atbildējuši, ka tās, piemēram, ir tiesības uz medicīniskajiem pakalpojumiem. Tātad – galvenās sabiedrībā bija soci­ālās, nevis pilsoniskās jeb cilvēktiesības. No cilvēktiesībām svarīgākās iedzīvotājiem bijušas tiesības izbraukt no valsts un tajā iebraukt, un tā atbildējuši gados jaunākie iedzīvotāji.

“Tāpēc es kā cilvēks, kuram ir jāpastāsta, ko domā Krievijas sabiedrība, esmu spiests teikt, ka nelielai, bet nozīmīgai sabiedrības daļai ir ļoti grūti un nevēlami redzēt, dzirdēt un zināt. To, kuri protestēja pret režisoru un mākslinieku represijām, Krievijas Federācijas iedzīvotāju vidū ir ļoti maz. Krievu mākslas, Krievijas atbrīvošanas kustības nozīme pārējiem cilvēkiem ir niecīga. Lai cik rūgti būtu dzirdēt šos vārdus, mums visiem ir jāsaprot, ka tieši tā sabiedrība darbojas valstī ar aptuveni 100 miljoniem pieaugušo,” intervijas noslēgumā saka Levinsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
24

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi