Valsts prezidents ir ievēlēts, un tuvākajās dienās un nedēļās vēl būs daudz diskusiju un komentāru par to, vai valdība mainīsies un kāda tā varētu būt.
Manuprāt, ir maz ticams, ka nav bijis nekādu “kluso norunu” vai mājienu. Jāteic, pašlaik koalīcijā un valdībā ir vairāk vai mazāk, tomēr vienā virzienā orientētas partijas – proti, tās raugās Rietumu un NATO virzienā. Tiesa gan, izpratne par Rietumu vērtībām nereti atšķiras, it sevišķi cilvēktiesību jautājumos. Vēl jāpiebilst, ka plaša koalīcija būs vēl grūtāk vadāma, tādēļ, domāju, ļoti iespējams, ka maiņa nenotiks uzreiz, pieļauju, situācija veidosies līdzīga, kāda bija ar KPV jeb tā dēvēto “Kaimiņa partiju”. Iepriekšējās Saeimas laikā lēnām tika mainīti ministri, līdz partija bija prom no koalīcijas un valdības.
Protams, nezinu, ko gribēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sarunās ar Jauno Vienotību (JV), bet domāju, ka viena lielā vēlme varētu būt ostu reformas galīga un pilnīga apturēšana, jo Ventspils osta bija Aivara Lemberga ienākumu un varas avots. Tagad, kad Lembergs ir notiesāts pirmajā instancē un galīgais tiesas lēmums nav gaidāms tik drīz, osta nav zaudējusi savu lomu, jo darījumus varētu pārvaldīt Lemberga deleģēti cilvēki. Nedomāju, ka šajos jautājumos ir vajadzīgi kādi oficiāli līgumi, jo Lembergam noteikti ir daudz informācijas par bijušajiem padotajiem un atbalstītājiem, kas var kalpot kā “pātaga”. Jebkurā gadījumā, ievēlot Valsts prezidentu, manuprāt, nekas vēl nav beidzies.
Runājot par partijām, jāteic, ka Apvienotajam sarakstam (AS) ir izdevies parādīt sevi ne no labākās puses, tiepīgi sekojot uzņēmēja un miljonāra Ulda Pīlēna vēlmēm un izpratnei par to, kas ir valsts, kā tā vadāma un ka prezidents var visu un vēl mazliet. Pavisam neglīti izklausījās Ulda Pīlēna teiktais uzreiz pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas, ka abi pārējie kandidāti no viņa diskusiju gaitā paņēmuši drošības jautājumu kā galveno. Tā nav patiesība. Turklāt diskusijas apliecināja, ka Pīlēns tā arī nesaprata, ka Valsts prezidents nav premjers un prezidents vienā personā, brīžam pat viņa pat kļuva žēl, kad bija acīmredzami, ka viņš nesaprot, ko viņam jautā.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) pamanījās apspēlēt pati sevi, tā arī nenobalsojot ne par vienu un cerot, ka nākamajā vēlēšanu kārtā pēc divām nedēļām varēs izvirzīt savai partijai pietuvinātu un paklausīgu kandidātu, par kuru koalīcija beigu beigās nobalsos. Neapšaubāmi, visveiklāk un mierīgāk darbojās Jaunā Vienotība, gan riskējot pati ar savām novilktajām “sarkanajām līnijām”, bet panākot, ka Valsts prezidents ir visnotaļ pieredzējis un profesionāls politiķis, par kura Rietumu un NATO izvēlēm nav jāšaubās.
Kā vienmēr Valsts prezidenta priekšvēlēšanu laikā atkal izskanēja balsis par tautas vēlētu prezidentu. Vienīgais, ko te var piebilst – par to, protams, var diskutēt, bet ir naivi domāt, ka pašlaik vēlēšanas ir ļoti nepareizas. Galu galā mēs paši ievēlējām Saeimu, kura savukārt ievēlēja Valsts prezidentu. Ja tauta vēlētu prezidentu, Vaira Vīķe-Freiberga nekad netiktu ievēlēta, jo viņa, tāpat kā šajās vēlēšanās kandidējošā Elīna Pinto, Latvijā bija pazīstama nelielam, vēl šaurākam cilvēku lokam nekā šobrīd Pinto.
Klausoties Saeimas debates pirms balsojuma, gribējās dažu politiķi aicināt izlasīt Satversmi. Proti, Satversmes 14. pantā rakstīts, ka Saeimu nevar atlaist gadu pēc tam, kad tā sāk darbu. Tātad 14. Saeimu nekādi un neviens nevar atlaist līdz šī gada oktobrim. Aināra Šlesera kvēlie solījumi to ņemt un izdarīt tūlīt, protams, izklausās gandrīz vai draudīgi, bet nav nopietni.
Kopumā ņemot, Valsts prezidenta vēlēšanas, manuprāt, ir beigušās daudz labāk, nekā varēja gaidīt. Pārsteigumus vēl var gaidīt koalīcijā un valdībā, bet vismaz Krievijas virzienā, aizsedzoties ar uzņēmējdarbības svarīgumu, Latvija nedosies.
Komentāri